Gustavs Latkovskis
Līdz pat 19. gadsimta beigām vārāmā sāls nozīme civilizācijas attīstībā bija nepārvērtējama.
Sālim piemīt konservējošas īpašības, un tas palīdzēja cilvēkiem izdzīvot ziemā, kad bija jāiztiek no sagatavotajiem pārtikas krājumiem. Viduslaikos sāls vērtība tika pielīdzināta zeltam. Mūsdienu Austrijas tūrisma pērle Zalcburga nekad nekļūtu par vienu no bagātākajām viduslaiku Eiropas pilsētām, ja tās tuvumā esošajos kalnos nebūtu sāls atradņu (Salz vācu valodā nozīmē sāls).
Ieguves tehnoloģijai attīstoties, sāls laika gaitā ir kļuvis par lētu un visiem nopērkamu preci. Tā kā cilvēka organisms nav pielāgojies tik liela sāls daudzuma uzņemšanai (ir aprēķināts, ka mūsdienu cilvēks sāli patērē vismaz trīs reizes vairāk nekā mūsu senči), sekas ir jūtamas. Pieaugot sāls patēriņam, pakāpeniski atklājās, ka bijušais glābējs nav nemaz tik nekaitīgs. Tā kā mūsdienu cilvēku uzturā ir mazinājies augļu, dārzeņu un citu augu valsts produktu īpatsvars, mazāk tiek uzņemts arī tajos esošais kālijs – tas sāls kaitīgo ietekmi pastiprina vēl vairāk.
Lai gan jau Senās Ķīnas ārsti ievēroja, ka, uzturā lietojot daudz sāls, biežāk smadzenēs veidojas asinsizplūdums, tikai 20. gadsimta vidū parādījās pirmie nopietnie zinātniskie pētījumi, kuros pierādīja, ka cilvēkiem, kas lieto sālītu uzturu, biežāk paaugstinās asinsspiediens (hipertensija). Šo pētījumu rezultātus vēlāk apstiprināja vairāki citi zinātnieki, un mūsdienās vairs nevienam šaubas nerada apgalvojums, ka palielināts sāls daudzums uzturā ne tikai paaugstina asinsspiedienu, bet arī izraisa citas kaitīgas pārmaiņas organismā, piemēram, osteoporozi. Augsts asinsspiediens ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību veicinātājiem. Hipertensijas dēļ pieaug iespēja saslimt ar miokarda infarktu, insultu (paralīzi). Turklāt augsts asinsspiediens vājina sirds funkcijas, un ar laiku var attīstīties sirds mazspēja, kas izpaužas kā elpas trūkums ikdienas aktivitāšu laikā vai naktī, kāju tūkšana vai ātra nogurdināmība. Šādiem slimniekiem lietot sāli ir īpaši kaitīgi.
Ārsti iesaka uzturā nelietot vairāk kā 6‑gramus sāls dienā. Lai gan šo ieteikumu iegaumēt būtu vēlams ikvienam, īpaši stingri tas jāievēro pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu vai sirds mazspēju.
Ieteikumi, kā nepārtērēt sāli,
ir samērā vienkārši
• nepievienojiet sāli nevienam gatavam ēdienam. Labāk uz galda vispār neturēt sālstrauku;
• nepērciet pēc garšas sāļus produktus un neizvēlieties sālītus ēdienus,ēdot ārpus mājas;
• pievērsiet uzmanību sāls daudzumam produkta etiķetē.
Daži produkti, kas pēc garšas nešķiet sāļi, patiesībā var saturēt nozīmīgu sāls daudzumu – “slēpto sāli”. Reizēm uz produkta iesaiņojuma netiek norādīts sāls (NaCl) saturs, bet nātrija (Na) daudzums tajā. Arī tam jāpievērš uzmanība, jo tieši organisma pārslodze ar nātriju galvenokārt izraisa nelabvēlīgas sekas. Tā kā nātrijs veido aptuveni 40% sāls masas, dienā nevajadzētu patērēt vairāk kā 2,4 gramus nātrija.
Ja šķiet, ka no sālītiem ēdieniem nav iespējams atturēties, ir cits racionāls paņēmiens, kā tomēr padarīt šo ieradumu mazāk kaitīgu. Pasaulē kļūst populāri parastā sāls aizstājēji, kas sastāv no parastā sāls, kālija sāls (kālija hlorīda) un citu sāļu maisījuma. Šāda sāls lietošanai ir divas priekšrocības: tiek samazināts uzņemtā nātrija daudzums, un vienlaikus organismā nonāk vairāk kālija un magnija. Pētījumos ir pierādīts, ka, pastiprināti uzņemot kāliju, pazeminās asinsspiediens. Turklāt gan kālijam, gan šajos sāļos esošajam magnijam piemīt arī citas labas īpašības, jo normālai sirds un asinsvadu sistēmas darbībai ir nepieciešams pietiekams daudzums abu mikroelementu. Mūsdienu uztura īpatnību dēļ nereti organismā trūkst kālija un magnija, tas veicina, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanos un sirds aritmiju.
Cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām un visi, kam rūp sava veselība, arī Latvijā šobrīd var nopirkt šādu speciālu sāli, kas tiek ražots Somijā. Tas satur tikai 57% nātrija hlorīda (salīdzinājumam – galda sāls parasti satur ap 99% NaCl), 28% kālija hlorīda (KCl), 12% magnija sulfāta (MgSO4), kā arī 2% lizīna hidrohlorīda un 0,0036% kālija jodīda (KJ). Dažos eksperimentos ir konstatēts, ka tam piemīt arī citas labas īpašības, piemēram, regulāri skalojot muti ar tā šķīdumu, retāk asiņo vai iekaist smaganas, nekā lietojot parastā sāls šķīdumu.
Ārsti atbalsta šāda sāls lietošanu ikdienā (protams, saprāta robežās, ievērojot jau minētos principus), bet jo īpaši to iesaka sirds un asinsvadu slimniekiem.
Atcerēsimies, ka mūsu dzīvesveids agri vai vēlu ietekmē mūsu pašu veselību, un pareizam uzturam šajā ziņā ir nenovērtējama nozīme. Nav sarežģīti ievērot veselīgu dzīvesveidu, bet par to jādomā katru dienu. Arī šodien.
