Sandra Bētiņa-Tūna
Veseli zobi – dārgi vai lēti? Viegli vai grūti? Ja mutes veselībā ieguldīts regulārs darbs, tas dārgums būs lētāks un grūtums vieglāks.
Kā atrast savu ārstu?
Kā pacients var novērtēt zobārsta darba kvalitāti, jo, guļot ar atvērtu muti, diezgan grūti saprast, vai ārsts plombējot zobā veido pauguriņus un bedrītes vai ne, vai lieto urbjmašīnu ar ūdeni vai ne. Saprotams ir jautājums: kā atrast un izvēlēties savu ārstu? Viens no vispopulārākajiem veidiem – drauga vai paziņas ieteikums. Tomēr būtu jāņem vērā daži vispārēji kritēriji:
• ārstam ar pacientu jāatrod kopīga valoda, jārodas abpusējai uzticībai;
• pacientam vizītes laikā jāgūst pozitīvas emocijas, jāizjūt ārsta rūpes par viņu;
• pēc ārstēšanas zobiem jābūt viegli kopjamiem – tīrāmiem ar zobu suku, zobu diegu (diegs nedrīkst ķerties aiz plombām, spuroties);
• ja pacientam ir sarežģītas protēzes, ārstam vai higiēnistam jāpamāca, kā pareizi ar tām rīkoties un kā tās kopt;
• ja pēc ārstēšanas iespējamas komplikācijas, ārstam jābrīdina par to pacients.
• jāatrod optimāls variants, lai kvalitāte atbilstu zobu ārstēšanas cenai;
• pacientam no zobārsta jāsaņem vispusīga informācija un jābūt pārliecinātam, ka saņems solītos pakalpojumus.
Labi un lēti – vai tā var būt?
Ārsta rīcībā var būt moderna aparatūra, labi materiāli un instrumenti, taču, ja viņš būs slikts speciālists, arī rezultāts būs slikts. Mēs katrs zinām kādu zobārstu, kurš pagaidām ir spiests iztikt ar sliktāku aparatūru, novecojušiem instrumentiem, bet – viņam ir viegla roka, pēc procedūrām nekad nerodas komplikācijas. Pati lielākā vērtība, par ko vērts izdot naudu, ārstējot zobus, ir ārsta kvalifikācija, amata prasme un attieksme pret pacientu.
Rodas pamatots jautājums – kā lai salabo zobus, ja tas ir tik dārgi? Iesaku neārstēt visus zobus uzreiz, bet rūpīgi plānojot. Tas nozīmē – katru mēnesi atlicināt noteiktu naudas summu un salabot visslimāko zobu. Tā pakāpeniski sasniegsit rezultātu, iegūstot pārliecību par nevainojamu kvalitāti.
Stāsts iz dzīves
Agrā rīta stundā klīnikā ienāca 35 gadu vecs uzņēmējs ar akūtām zobu sāpēm. Sāpes bija kļuvušas neciešamas. Viņš strādāja tuvumā un izvēlējās klīniku, kuru pirmo ieraudzīja. Vīrietis teica, ka viņu neinteresē ne cena, ne mūsu darba metodes, ne personāla kvalifikācija, ne firmas aparatūra. Viņš tikai vēlējās, lai pēc iespējas ātrāk atbrīvojam viņu no sāpēm. Pazīstama situācija, vai ne?
Ārsts veica apskati un uztaisīja zoba saknes rentgenogrammu. Drošības labad, pēc kolēģes lūguma, ieskatījāmies pacienta mutē, rentgenogrammā un secinājām, ka sastrutojušais zobs jāizrauj. Informējām pacientu par procedūras izmaksām, viņš piekrītoši pamāja ar galvu: “Dariet to ātrāk! Vai nesaprotat, ka sīkumi mani neinteresē?” Tālākais norisa mums ierastajā secībā. Vietējā anestēzija un zoba izraušana. Ātri un kvalitatīvi. Zobs iznāca ārā “kā smērēts” – bez sāpēm, komplikācijām, bez zoba šķelšanās, ar visu sakni – cik vien nevainojama šāda operācija var būt.
Tad sākās negaidītais. Vīrietis it kā atguvās un ar visu tamponu mutē sāka izbrīnā diskutēt: “Kā? Un tas bija viss? Tik ātri? Dažās minūtēs rentgens, viena injekcija narkozei, viens pieskāriens ar stangām… un tik dārgi! Tas ir par traku! Tādu cenu par nieka darbu!” Protams, viss galu galā beidzās labi. Mūsu nejaušais klients aizgāja, samaksājis pilnu maksu pēc rūpīgi pamatotā tarifa, un vēlāk kļuva par mūsu klīnikas pastāvīgu pacientu.
Šis gadījums lika mums ilgi domāt, kāpēc tāda neizpratne vispār varēja rasties? Kā lai aizstāvam savu kvalifikāciju? Kā lai audzinām savu klientu, kā lai pierādām, ka tieši nevainojamā darba organizācijā, ārstu un asistentu pieredzē un kvalifikācijā slēpjas mūsu profesionalitāte?
Kā būtu labāk? Ja mēs tā ilgi un pamatīgi, minūtes desmit, būtu raustījuši aiz sāpošā zoba vai stundu pēc tam lasītu ārā sašķaidītā zoba lauskas un ķeksētu ārā sakni? Toties tas būtu lētāk! Lai šis stāsts ir kā atbilde uz jautājumu: kas ir labāk – šķietams vieglums un “jūtama” samaksa vai lēti un smagi? Secinājums lai paliek katra paša ziņā.
