Mutes higiēna ir kā spogulis vispārējai cilvēka veselībai. Mutes dobumā mitinās vairāki miljardi baktēriju, kuras caur barības un elpvadu nonāk tālāk ķermenī. Daudzas no šīm baktērijām nav cilvēkam kaitīgas, dažas pat ir labdabīgās, tomēr neievērojot kārtīgu mutes higiēnu pastāv ne tikai kariesa vai smaganu iekaisuma risks, bet dažādas ar mutes dobumu nesaistītas veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu problēmas vai cukura diabēts, kā arī dažādi vispārēji iekaisumi. Tāpēc ir svarīgi uzturēt savus zobus pirmklasīgā kārtībā, it īpaši ņemot vērā mūsdienu ēšanas paradumus.
Ierasti zobus tīra izmantojot zobupastas vai dažādus zobu diegus, izvēle, kas lielākajai daļai cilvēku balstās uz zobupastas garšu, šķietamo tīrības sajūtu un sliktas elpas pazušanu pēc tīrīšanas. Nesen popularitāti ieguvusi zobu skalināšana, izmantojot dažādas augu eļļas kā ekoloģiska un dabīga alternatīva zobupastām un mutes skalojamajiem līdzekļiem.
Mutes skalināšana ar dažādām eļļām, it īpaši ar kokosriekstu eļļu (atšķirībā no citām eļļām kokosriekstu eļļa nesatur omega 6, kas jau tāpat mūsdienās tiek uzņemts pārlieku lielā daudzumā) nav nekas jauns, to zinājuši senie indieši un liecības par to ir sastopamas ajūrvēdiskajā medicīnā, kas pastāv vairāk kā 3000 gadu. Vislabāk iesaka izmantot aukstā spieduma eļļas, kuras nesatur transskābes, lai gan parastā spieduma eļļas arī labi „izvelk” mikrobus, baktērijas un vienšūņus no mutes dobuma. Tradicionāli tiek izmantota sezama eļļa, kas ātri samazina smaganu iekaisumu, lai gan mūsdienās popularitāti gūst kokosriekstu eļļa. Neskaitot šīs eļļas, ir dokumentēta arī olīveļļas, mango un ērkšķogu izmantošana mikrobu „izvilkšanai”.
Skalošanas process nav nekas sarežģīts, ir tikai dažas lietas, kas jāpatur prātā. Ieteicams to darīt pirms ēdienreizēm, tukšā dūšā, skalinot apmēram 10 ml vai vienu tējkaroti izvēlētās eļļas 10-20 minūtes kārtīgi „velkot” to caur zobiem. Pēc tam eļļu izspļauj un zobus notīra ar pirkstu vai zobu birsti. Svarīgi ir šo eļļu nenorīt, jo tajā var atrasties daudz kaitīgo baktēriju un toksīnu. Pastāv neliels lipīdās pneimonijas risks (plaušu slimība, ko izraisa eļļainu vielu ieelpošana), tādēļ arī svarīgi censties neieelpot pārāk daudz eļļas. Šādi gadījumi ir ļoti reti un bieži nav saistīti ar eļļas skalināšanu. Pagājušogad ASV tika reģistrēti 2 lipīdās pneimonijas gadījumi, kas iespējams saistīti ar lipīdu (tauku) nonākšanu elpceļos pēc ilglaicīgas mutes skalošanas ar sezama eļļu.
Kas šo metodi padara īpašu? Skalojot zobus ar eļļu, tā rada antioksidantus, kuri bojā šūnu sieniņas un nogalina tās. Šīs eļļas piesaista šūnu lipīdu slāni, kas pielīp pie tās. Eļļa pārklāj zobus un smaganas, tādējādi iznīcinot uz tām esošās baktērijas. Katrai eļļai arī ir savādākas īpašības. Jau tika minēts, ka sezama eļļa vislabāk novērš smaganu iekaisumu, tāpat ir ar saulespuķu eļļu. Kokosriekstu eļļai ir augsts pārziepjošanās indekss. Tā satur laurīnskābi, kas reaģē ar siekalās esošajiem sārmiem piem., nātrija hidroksīdu, un veido ziepēm līdzīgu substanci, kas samazina kariesa rašanos un kam piemīt tīrīšanas funkcijas. Laurīnskābei piemīt pretbakteriālas un pretiekaisuma īpašības. Atšķirībā no hlordeksīna mutes skalojamajiem līdzekļiem, dažādās augu eļļas nerada brūnus traipus un neizmaina garšas izjūtu
Acīmredzami, dažādu augu eļļu izmantošana mutes skalošanai ir dabīgāka un dabai draudzīgāka alternatīva ierastajām zobu pastām un mutes skalošanas līdzekļiem. Diemžēl nav vēl veikti pietiekami daudz pētījumi, kas fokusētos uz šīs metodes efektivitāti. No sastopamajiem pētījumiem, visi lielākoties ir vienādi, tie liecina, ka šī metode iznīcina baktērijas un uztur zobu tīrību, tomēr neiesaka pilnīgi aizvietot ierastu zobupastu. Cik ļoti var uzticēties pētījumiem un cik ļoti ajūrvēdiskajām tradīcijām, ir katra paša ziņā, tomēr daudzi interneta pirmavoti ar dažādu cilvēku pieredzēm liek domāt, ka varbūt arī mēs varam izdzīvot bez zobupastām.
