Uzturoties svaigā gaisā un veicot dažādas fiziskās aktivitātes dārzā vai sauļojoties pludmalē, nedrīkst aizmirst, ka pārmērīga uzturēšanās saulē var nodarīt kaitējumu veselībai. Saules starojums var izraisīt ādas apdegumus, kā arī veicināt ādas novecošanos un audzēju veidošanos.
Atceries: nekļūsti saules atkarīgs un nenodari kaitējumu veselībai – tava āda var kļūt apdegusi un sāpīga!
Sauļojies pakāpeniski katru dienu neilgu laiku. Necenties kļūt „brūns” vienas dienas laikā. Visu dienu uzturoties saulē, visdrīzāk skaista šokolādes brūnuma vietā tu vari kļūt raibi sarkans un sāpīgs un pārējās dienas būsi spiests pavadīt ēnā.
Kā rūpēties par bērniem saulainā laikā?
Bērni paši nespēj pasargāt sevi no saules apdegumiem, par to jārūpējas pieaugušajiem. Atcerieties:
• Bērni līdz 12 mēnešu vecumam drīkst atrasties tikai ēnā.
• Pirmo reizi atklātā saulē neapģērbtam bērnam vēlams atrasties ne vairāk par 5-7 minūtēm, pakāpeniski šo laiku var palielināt.
• Bērniem un pusaudžiem sauļošanās laikā obligāti jālieto saules aizsarglīdzekļi, jo viņiem āda ir daudz jūtīgāka nekā pieaugušajiem. Bērniem jāizmanto pretsaules aizsarglīdzeklis ar SPF koeficientu vismaz 25-35.
• Nekad nelieciet mazus bērnus gulēt saulē.
• Nodrošiniet, lai bērnu rotaļātos ēnā.
• Karstā laikā pastaigājoties un rotaļājoties bērniem nepieciešams piemērots apģērbs un galvassega aizsardzībai no saules.
• Bērniem nav ieteicams apmeklēt solārijus.
Tomēr atceraties, ka neviens sauļošanās aizsarglīdzeklis nenodrošina pilnīgu Ultravioletā starojuma filtru. Neskatoties uz sauļošanās līdzekļa lietošanu zīdaiņi un mazi bērni nedrīkst ilgstoši atrasties tiešā saules staru ietekmē.
Karstajā laikā riskam īpaši ir pakļauti:
• Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kam vairāk par 75 un kuri dzīvo vieni vai aprūpes namos.
• Cilvēki ar garīgiem traucējumiem, plānprātību, kā arī tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību.
• Slimnieki, kas ir piesaistīti pie gultas.
• Cilvēki, kas lieto noteiktus medikamentu veidus.
• Cilvēki, kas slimo ar hroniskiem veselības traucējumiem, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām.
• Cilvēki, kas lieto alkoholu vai narkotikas.
• Zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kas jaunāki par 4 gadiem.
• Fiziski aktīvi cilvēki, piemēram, roku darba darītāji, sportisti.
Ja Jūs aprūpējat cilvēkus, kuri varētu būt riska grupā, iestājoties karstuma vilnim, ir svarīgi iepriekš plānot savu rīcību, jo šāda iepriekšēja plānošana var samazināt karstuma izraisīto nāves gadījumu skaitu.
Īpaši karstā laikā cilvēka organisms var pārkarst un zaudēt šķidrumu, kas var radīt nespēku un izraisīt karstuma dūrienu. Abus šos stāvokļus nepieciešamas novērst nekavējoties.
Simptomi, kam būtu jāpievērš uzmanība:
• galvassāpes,
• slikta dūša,
• intensīvas slāpes,
• miegainība,
• apsārtusi un sausa āda,
• pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās,
• apjukums,
• agresivitāte,
• krampji un samaņas zudums,
• karstuma dūriens iestājas, ja netiek ārstēts karstuma radītais nespēks, bet tas var parādīties arī pēkšņi un bez brīdinājuma. Karstuma dūriens izraisa neatgriezeniskus organisma, tostarp smadzeņu, bojājumus, vai pat nāvi.
Kā sevi pasargāt karstā laikā?
Laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz vairāk nekā plus 25 un pat vairāk nekā plus 30 grādus pēc Celsija, ir īpaši svarīgi neaizmirst par pamatnosacījumiem savas un savu tuvinieku veselības saglabāšanai.
Sevišķi jūtīgi uz apkārtējās vides temperatūras maiņām ir cilvēki:
– kuriem ir sirds un asinsvadu saslimšanas,
– kuriem ir paaugstināts ķermeņa svars,
– zīdaiņi un mazi bērni,
– vecāka gājuma cilvēki.
Svarīgi atcerēties, ka paaugstinātas apkārtējās vides temperatūras iedarbība uz cilvēka organismu var izraisīt nopietnus veselības traucējumus vai pat bojā eju, ja organisms nespēj piemēroties šādiem apstākļiem.
Karstās vasaras dienās īpaši ir jāizvairās no pārkaršanas vai karstuma dūriena!
Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, kur ir paaugstināts gaisa mitrums. Īpaši svarīgi tas ir, ja cilvēkam ir fiziska slodze! Nepieciešams objektīvi novērtēt savu veselības stāvokli un samērot fizisko slodzi ar laika apstākļiem un savām spējām.
Pārkaršanas pirmās pazīmes ir galvas sāpes, ātrs pulss, apziņas traucējumi, dažkārt var būt arī bezsamaņa, slikta dūša, vemšana, kā arī var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Lai izvairītos no pārkaršanas, karstā laikā speciālisti iesaka:
• Klausieties paziņojumus radio un televīzijā un sekojiet veselības aprūpes speciālistu sniegtajiem ieteikumiem.
• Ja tiek iepriekš izziņots liels karstums, plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma.
• Neatrasties ilgstoši saules iedarbībā!
• Ja iespējams, izvairieties doties ārā no mājas laikā, kad karstums ir visintensīvākais (laikā no plkst. 11 līdz plkst. 15).
• Ja Jums tomēr jādodas ārā, uzturieties ēnā. Valkājiet cepuri un gaišas, vieglas un elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma. Ja kādu laiku plānojat uzturēties ārpus telpām, paņemiet līdzi pietiekamu ūdens daudzumu.
• Ejiet vēsā dušā vai vannā, vairākas reizes dienā apslapiniet ķermeni ar aukstu ūdeni, īpaši seju un skaustu.
• Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī!
• Ēdiet kā parasti. Centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens. Dienā izdzeriet vismaz 1-2 litrus ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos nepieciešamā ūdens daudzums var būt lielāks!
• Regulāri lietojiet šķidrumu, pat gadījumā, ja nejūtieties izslāpuši – ūdens ar augļu sulu vai pamīšus lietots minerālūdens un dzeramais ūdens ir labākais risinājums.
• Centieties nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju. • Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās!
• Vecāki cilvēki ir vairāk pakļauti karstuma izraisītajam efektam. Jūs varat palīdzēt saviem gados vecākajiem radiniekiem vai kaimiņiem, regulāri pie viņiem iegriežoties un atgādinot bieži un daudz dzert šķidrumu. Viņiem būtu jālieto dažādi šķidrumi — gan sulas, gan ūdens. Palīdziet viņiem telpās uzturēt vēsumu, aizverot aizkarus, atverot logus pa nakti vai ieslēdzot ventilatoru, ja nepieciešams.
• Gadījumā, ja uz ielas jums paliek pārāk karsti, rekomendējam meklēt atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās ar kondicionēšanas iekārtām, bibliotēkās.
Atcerieties, būtisks kaitējums savai veselībai ir arī saules apdegumu iegūšana. Pēc sava rakstura šie apdegumi ir pieskaitāmi pie termiskajiem apdegumiem – visbiežāk tie ir virspusēji un viegli, bet atsevišķos gadījumos var būt dziļi un bīstami cilvēka dzīvībai.
• Lai cilvēks neiegūtu saules apdegumus, pirms sauļošanās ir jānoskaidro savs ādas tips, lai varētu iegādāties sauļošanās aizsargkrēmus un zinātu, cik droši var sauļoties. Nekādā ziņā sauļoties nedrīkst cilvēki, kas slimo ar onkoloģiskām saslimšanām, cilvēki, kas slimo ar dažādiem veidojumiem ādā, zemādā, mīkstajos audus, u.c. Sauļoties nedrīkst arī cilvēki, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, ar hipertonisko slimību sirgstošie, kā arī ar dažādām asins slimībām slimojošie.
• Nekādā gadījumā nav ieteicams kombinēt solārija apmeklējumu un sauļošanos!
• Atcerieties, ka arī ilgstoša atrašanās tiešos saules staros kaitē jūsu veselībai!
