Vija Cera
Arvien plašāk ikdienā dažādu virsmu tīrīšanai, balināšanai un dezinficēšanai tiek lietoti balinātāji, kuru pamatingredients ir nātrija hipohlorīts.
Pirmie komerciāli lietotie hipohlorīta šķīdumi tika ražoti Francijā jau pirms 200 gadiem. Sākumā tos lietoja veļas balināšanai, vēlāk atklāja, ka nātrija hipohlorīts ir efektīvs inficētu brūču ārstēšanā. Arī mēs nātrija hipohlorītu sekmīgi lietojām strutojošu brūču, atmirušo audu attīrīšanai un kompleksai ārstēšanai. Mūsdienās Eiropā 70% saražotā nātrija hipohlorīta tā izteikto balinošo, dezinficējošo un traipus tīrošo īpašību dēļ izmanto dažādu balinātāju, mazgājamo un dezinfekcijas līdzekļu un traipu tīrāmo preparātu sastāvā. Dezinficējošajām īpašībām ir plašs spektrs, jo tas efektīvi darbojas pret dažādām baktērijām, sporām, sēnītēm un vīrusiem, tām nav mikrobu rezistences fenomena.
Nātrija hipohlorīta koncentrācija mājsaimniecībā lietojamos līdzekļos visbiežāk nepārsniedz 5%, tāpēc, saskaroties ar cilvēka ādu un gļotādu, kairinājums ir niecīgs. Balinātājs, ko lieto pelējuma traipu likvidēšanai, satur virs 5% kalcija hipohlorīta un ir divas reizes toksiskāks nekā mājsaimniecībā lietojamais nātrija hipohlorīts. Granulētie balinātāji ir jāuzskata par toksiskiem, jo, granulām saskaroties ar gļotādu, to iedarbība var būt ilgstošāka un koncentrācija ir augstāka.
Nātrija hipohlorīta šķīdums var izdalīt nelielu daudzumu hipohlorskābes un brīvā hlora, bet šīs toksiskās gāzes daudzums parasti ir tik niecīgs, ka veselības traucējumus neizraisa. Ja nātrija hipohlorīts tiek sajaukts ar amoniju saturošu šķīdumu, veidojas monohloramīna un dihloramīna tvaiki, kas saskarē ar mitrajām gļotādām veido sālsskābi un aktīvu skābekli, radot gļotādas bojājumu. Ja nātrija hipohlorītu saturošu līdzekli mājsaimnieces, vēlēdamās panākt spēcīgāku balinošo un tīrošo efektu, sajauc ar skābi saturošiem tīrītājiem (tualetes podu tīrāmo, etiķskābi un citiem), izdalās brīvais hlors, kas izraisa nopietnāku elpceļu kairinājumu – traheobronhītu.
Tīrot šauras un slikti vēdināmas telpas, kur izdalījušies hlora vai hloramīnu tvaiki, var būt slikta dūša, klepus, vispārējs nespēks, vemšana un elpas trūkums. Ilgstoši atrodoties tādā telpā, var rasties vēl nopietnāki traucējumi un būs nepieciešama medicīniskā palīdzība. Lai tādas nelaimes nenotiktu, ražotājfirmas ir parūpējušās, lai tiktu lietoti tādi līdzekļi, kas neizraisa veselības problēmas.
Mājsaimniecībā lietojamo nātrija hipohlorītu saturošo balinātāju toksicitāte ir zema, un tos var lietot droši, ja tiek ievērota lietošanas instrukcija. Bet ir padomāts arī par tiem, kuri ignorē prasības vai ir neuzmanīgi. Tāpēc šiem izstrādājumiem ir pievienoti dažādi stabilizatori, kas gādā, lai kļūdoties brīvais hlors vai hloramīns izdalītos iespējami mazāk.
Tomēr visbiežāk ir vainojama cilvēka rīcība, nevis ķīmija. Nopietni veselības traucējumi rodas, kad šie līdzekļi nonāk organismā, tos iedzerot, apēdot, ieelpojot sausu pulveri, kad lietotāji paši veido dažādu līdzekļu maisījumu vai koncentrētu šķīdumu un strādā ar to bez cimdiem, pārlej minerālūdens un citu dzērienu pudelēs, turklāt ļauj ar tiem spēlēties bērniem.
Tādos gadījumos šie hipohlorītu saturošie balinātāji var “uzvesties” arī agresīvi, izraisot visdažādākos bojājumus – no viegla ādas kairinājuma līdz nopietniem ķīmiskiem apdegumiem ar vispārējiem organisma traucējumiem. Ja laikus tiek sniegta medicīniskā palīdzība, ārstēšana ir sekmīga (literatūrā aprakstīto gadījumu ārstēšanas laiks ir no 2‑līdz 17 dienām, vidēji piecas dienas). Ir aprakstīts arī bērna nāves gadījums, kurš iedzēris augstas koncentrācijas šķīdumu. Toties pat liels balinātāja daudzums, iekļuvis kuņģī un zarnu traktā (555 ml), nav izraisījis nopietnus veselības traucējumus, jo bijis zemā koncentrācijā.
Ikvienam svarīgi apzināties, ka jebkuras ķīmiskas vielas lietošana un glabāšana mājsaimniecībā vai darbā, prasa stingru instrukciju ievērošanu, augstu atbildību par savu un savu tuvinieku, sevišķi bērnu, veselību. Sadzīves ķīmijas līdzekļi jāglabā īpašā vietā, kurai netiek klāt bērni. Ja balinātājs jāšķīdina, labāk to sajaukt ar ūdeni, izmantojot menti, nevis darīt to ar plikām rokām. Telpas, apstrādājot virsmu, labi jāvēdina. Ja tiek izmantotas kairinošas vielas, šajā darbā nevajadzētu iesaistīt mazgadīgus bērnus. Cilvēkiem, kuriem ir sausa roku āda, kas viegli plaisā, ieteicams pirms darba rokas ieziest ar eļļu vai biezāku krēmu, lietot cimdus, lai izvairītos no saslimšanas ar kontaktdermatītu. Cilvēkiem, kuriem ir hroniskas elpceļu slimības, ieteicams izvairīties no kairinošo vielu iedarbības, lietojot maskas.
