Vēnu saslimšanas var izārstēt bez sāpēm!

Sandis Kalns

Esam jau stāstījuši, kas darāms, lai ikdienā rūpētos par vēnu veselību. Šoreiz „Dr.Mauriņa Vēnu centra” ķirurgam, flebologam Dr.Andim Rītam lūdzām pastāstīt, kādas ir mūsdienīgas ārstēšanas iespējas cilvēkiem, kuriem jau radušās vieglākas, smagākas vai pavisam nopietnas vēnu slimības.
„Ap 30% iedzīvotāju ir jau nopietna vēnu problēma, tā dēvētie „vīnogu ķekari” uz kājām; aptuveni 15 – 18% jau ir tūska, ādas izmaiņas, trofiskās čūlas, un līdz pat 5% cilvēku, kā liecina Polijā veikto pētījumu dati, ir nedzīstošas čūlas uz kājām. Latvijā tādi pētījumi nav notikuši, un šobrīd diez vai kāds ir ieinteresēts tos finansēt. Arī par vēnu slimību ārstēšanu valsts nemaksā,” stāsta Dr.Andis Rīts

Pamatā precīza diagnostika
Kādreiz, operējot vēnas, tika veikti divi griezieni – cirksnī un pie potītes, un vēna vienkārši tika izrauta, kaut arī puse no tās visbiežāk bija vesela. Šodien vēnu sonogrāfiskā diagnostika ļauj ļoti precīzi noteikt, kuri vēnu posmi ir veseli, kuri – slimi. To zinot, pacientu var ārstēt daudz precīzāk un arī mazāk traumatiski. Duplekssonogrāfiskā diagnostika ilgst tikai 10 – 15 minūtes. „Jāatzīst, ka Latvijā daudzviet vēnas tiek izmeklētas neatbilstoši, teiksim, pacients tiek izmeklēts guļus stāvoklī, kaut gan, lai iegūtu pareizu ainu, izmeklēšanas laikā pacientam jāstāv kājas,” piebilst Dr.Andis Rīts

Kam uzticēt ārstēšanu?
Agrāk, ja radās nepieciešamība operēt vēnas, cilvēks rēķinājās ar to, ka būs kāds laiks jāpavada slimnīcā un nāksies ņemt darbnespējas lapu. Daudziem tāds priekšstats ir joprojām. „Pat ārstu izpratnē jēdziens „vēnu operācija” ir ļoti izplūdis un slikti definēts, tāpēc pacientam vēl jo vairāk ir grūti saprast, kas ir un kas nav kvalitatīvi, notiek arī diezgan daudz spekulāciju,” atzīst Dr.Andis Rīts, „tāpēc pacientam vajadzētu ļoti rūpīgi izvēlēties medicīnas iestādi, kur ārstēt savas vēnas. Es vienmēr esmu brīnījies, ka cilvēki gatavi apstaigāt neskaitāmus veikalus, pirms pieņem lēmumu par sadzīves tehnikas vai tapešu izvēli, bet daudz nedomā par to, kam uzticēt savu veselību, un pēc tam ir nesaprašanā, ka rodas problēmas. Meklējot speciālistu, kurš ārstē vēnas, pacientam, pirmkārt, vajadzētu būt pārliecībai, ka šis ārsts gadā veic vismaz simt, bet vēl labāk – divsimt šādu operāciju. Otrkārt – jānoskaidro, vai viņš pārvalda dažādas vēnu ārstēšanas metodes. Lielas problēmas šobrīd ir arī valsts slimnīcās, kur ir ārsti, kas izmanto vecās metodes un kur nav pieejamas mūsdienīgās tehnoloģijas. Medicīnas centrā, kas nodarbojas ar vēnu ārstēšanu, speciālistiem būtu jāpārvalda gan ķirurģiskās metodes, gan endoluminālās lāzertehnoloģijas, gan skleroterapija un kompresijas terapija. Ja tiek lietota tikai kāda viena metode, tad nez vai būs pilnvērtīgi rezultāti. Šobrīd mums pacienta ārstēšanā ir jālieto viss šis metožu komplekss. Tāda ir arī starptautiskā prakse. Ārstam ļoti labi jāizprot šīs venozās slimības, jo tikai tad viņš var izraudzīties mazāk traumatisko un optimālo ārstēšanas veidu katram konkrētam pacientam.”

Klīnikā – ne vairāk par divām stundām
„Kad veikta diagnostika, mums ir skaidrs nepieciešamais operācijas apjoms un mēs šo problēmu precīzi, sonogrāfijas kontrolē ārstējam ar endoluminālām metodēm, ar speciāliem lāzeriem,” stāsta ārsts. „Tie ir jau otrās paaudzes lāzeri, kas spēj precīzi iedarboties uz vēnu sieniņām, neskarot apkārtējos audus, līdz ar to procedūra nav sāpīga. Operācija ilgst 30 – 40 minūtes, neviens grieziens nav garāks par milimetru, nav pēcoperācijas sāpju – tātad pacients uzreiz no operācijas galda var atgriezties darbā, kopumā viņš atrodas klīnikā tikai kādu pusotru stundu vai divas stundas. Vienīgā neērtība, ka pēc tam jāvalkā kompresijas zeķes, kas tomēr ir lietojamas daudz vieglāk nekā elastīgās saites, kuras daudzi neprot pareizi uzsaitēt. Zeķes nodrošina precīzu spiedienu, turklāt izskatās labi un nebojā ārieni. Tās jāvalkā mēnesi pēc operācijas vai nedaudz ilgāk. Pacientam jānāk uz kontroli nākamajā dienā pēc operācijas un arī vēlāk. Kā jau teicu, lāzertehnoloģija ļauj precīzi ārstēt tikai bojātos vēnu posmus. To sauc par termisko ablāciju. Iespējama arī ķīmiskā ablācija – putu skleroterapija sonogrāfijas kontrolē, ko īpaši izmanto recidivējošām un maza kalibra vēnām, kas nav obligāti jāārstē ar lāzeru. Saputotā veidā ielaižam vēnā speciālas zāles, kas to no iekšpuses ķīmiski apdedzina, un vēna pēc tam slēdzas. Pieejama arī inovatīva čūlu ārstēšana – shave operācija, kas ļauj 2 – 3 nedēļu laikā sadziedēt čūlas, kuras cilvēki nesekmīgi centušies ārstēt gadu desmitiem. Uzskatu, ka tiem 1-5 % cilvēku, kuriem ir šīs lielās nedzīstošās čūlas, valstij tomēr būtu jāmaksā par ārstēšanu. Šie cilvēki dzīvo mājās ar pūžņojošām brūcēm, neviens par viņiem nerūpējas, un tas nav taisnīgi, jo tajā pašā laikā no budžeta tiek maksāts par citām lietām, kas manā skatījumā nav lietderīgi.”

Jaunas iespējas tiem, kam agrāk atteikts
„Man ir bijuši tādi pacienti, kuriem savulaik pateikts, ka viņu vēnu slimības nav ārstējamas, kādai sievietei pat bija piešķirta invaliditātes grupa lielas trofiskās čūlas dēļ un pateikts, ka diemžēl viņai tā jādzīvo,” saka Dr.Andis Rīts „Bet izmeklējot noskaidrojās, ka šai sievietei, neraugoties uz ļoti lielo svaru, bija tikai virspusēja vēnu nepietiekamība, un mēs čūlu izārstējām. Cilvēkiem ar lielu ķermeņa masas indeksu parasta operācija var radīt problēmas, jo ir ķermeņa krokas, kas izsūt, bet, izmantojot lāzertehnoloģijas, tā nav problēma. Lāzertehnoloģijas bieži iespējams lietot gadījumos, kad ķirurģiskām metodēm būtu liels komplikāciju risks. Tās piemērotas gados vecākiem cilvēkiem, cukura diabēta pacientiem, kuriem mēdz būt problēmas ar brūču dzīšanu; tiem pacientiem, kas lieto asins sašķidrinātāju varfarīnu. Katrs gadījums ir individuāls. Gribu teikt: lai kāda būtu slimības stadija, mēs meklēsim optimālo veidu, kā palīdzēt, izmantojot vismūsdienīgāko ārstēšanu un diagnostiku.”

Nevar „izgriezt un aizmirst”
Jāapzinās, ka vēnu varikoze ir hroniska veselības problēma. „Mēs varam izārstēt tikai tās vēnas, kas tobrīd ir slimas, bet jārēķinās, ka, cilvēkiem kļūstot vecākiem, pastāv iespēja, ka parādīsies kāda jauna paplašināta vēna,” skaidro Dr.Andis Rīts. „Vēnu problēmas ļoti vēlams risināt laikus un neielaist. Protams, jānāk pie flebologa nekavējoties, ja ir pazīmes, kas var liecināt par dziļo vēnu trombozi. Tai parasti raksturīga pēkšņs pietūkums un sāpes vienā kājā, visbiežāk saistībā ar kādu operāciju vai traumu, bet var būt arī bez tā. Ja trombs atraujas, nonāk sirdī, tiek iespiests plaušu artērijā un tas var beigties ar cilvēka nāvi. Šādu pacientu mēs pieņemam bez iepriekšēja pieraksta, varam ļoti precīzi diagnosticēt, nozīmēt tālāku ārstēšanu un tā glābt viņam dzīvību.”