Jānis Lācis
“Nu, Jurīt, tikai neizgāzies!” – atskanēja puiša smadzenēs. Ilona, kas sen jau šķita simpātiska un kārojama, taču radīja neskaitāmus sarkšanas momentus, bija pienākusi viņam klāt un smaidīja. Juris mēģināja smaidīt pretī, bet tas neizdevās, jo blakus stāvēja Ernests un ar acu kaktiņiem ķiķināja, tāpēc apjukušais laimīgais sāka tēlot “kruto”. Ilona laikam nojauta notiekošo un, paņēmusi puisi pie rokas, aizveda viņu nostāk, lai pateiktu, ka viņš jau nav “tāds”.Šajā brīdī Juris iemīlējās.
Viss notika skolas pasākuma pēdējās minūtēs, kad vidusskolēni jau grasījās doties uz mājām. Taču Jura prātu aizņēma skolas topogrāfija – vajadzēja atrast klusāku vietu, kur aprunāties ar meiteni. Tādu vietu izdevās atrast ēdnīcā. Sarunas vedās pagalam tuvinoši. Pieskaršanās, bučošanās, līdz beidzot – neko nevar darīt – daudz kas apģērbos izrādījās lieks…
Šajā brīdī Jura prātā sāka rosīties paātrinātie kadri. Viņš atcerējās, ka Ernests bija izsekojis, kur abi noslēpās, iedomājās, ka ēdnīcā vēl kāds var meklēt patvērumu, ka skolas sargs ir psihopāts. Acu priekšā uzplaiksnīja pat mamma un tētis, kuri ienāk ēdnīcas telpā un vaicājoši skatās notiekošajā. Jurim palika baisi, taču iespējas, iespējas… tās palaist garām nedrīkstēja. Cik daudz viņš bija sapņojis, ka mīlējas ar šo jaunkundzi, cik daudzas reizes bija gatavs ciest pazemojumu, tomēr mēģināt… diemžēl šaubas parasti ņēma virsroku. Un te… pati kā pieburta pienāk klāt.
Juris mēģināja retrospektēt dažādas erotiskās filmas, lai tikai neizgāztos, viss velti – atkal Ernests, vecāki un citi – visi spērās iekšā ēdnīcā un slēdza gaismu. Nolādēts. Lai kā arī gribējās, nekas nesanāca. Ilona arī izskatījās mazliet vīlusies. Kaut gan, kas to lai zina, kas viņas galvā darījās.
Kā vēsta paruna: “Gribēt nav kaitīgi. Kaitīgi ir gribēt un nedabūt, bet vēl kaitīgāk negribot dabūt.”
Par pusaugu puiku seksualitāti radies mīts, ka viņiem tikai sekss prātā; ka puikas ir brutāli un agresīvi, jo netiek galā ar “spiedienu” – dzimumorgānu attīstības blakusparādību. Daļa šo apgalvojumu ir patiesi, taču pamatā puika ir pārvērsts par objektu, kas griežas ap savu “krāniņu”. Atliek tikai viņam kaut ko dauzonīgu izdarīt, un spriedums jau gatavs – hiperseksualitāte.
Dažreiz šīs lomas, īpaši piecpadsmit līdz divdesmit gadu vecumā, mainās. Cilvēkam šajā vecumā vārds seksualitāte ir kā mākonis, kurā noteikti ir jānomaldās. Tas ir sajūtu un izjūtu mākonis, pilns neskaidru pārdomu, kas, starp citu, ne vienmēr ir seksuālas, lai gan seksuālo varam atrast ikvienā cilvēka izjūtā. Taču pamatā pusaudzī attīstās divas paralēlas pasaules – seksuālā un cilvēcīgā.
Zēnu ķermeņa attīstība nenoliedzami vēsta, ka dzimumdomas ir pašsaprotama parādība, ka vēlams ir viss fiziskais, jo īpaši plikas meitenes un pieskārieni dažādās intīmās vietās. Taču ļoti bieži tas viss ir kā citas planētas delikateses. Skatoties uz meitenēm, puika redz patīkamu kino, tikai grūti ir apzināties, ka viņas ir tādi paši cilvēkbērni kā pats. Drīzāk šīs “dāmas” tiek pielīdzinātas citai, nesaprotamai, bet ļoti vēlamai sugai (atvainojiet par krasajiem salīdzinājumiem). Pats smieklīgākais, ka vairākums meiteņu ir līdzīgās domās – puikas ir no citas paralēles. Slavenais salīdzinājums par vīriešiem no Marsa un sievietēm no Venēras ir stāsts tieši par pusaudžu izjūtām vienam pret otru.
Tas brīdis ir klāt
Un beidzot pienāk sakrālais brīdis, kad zēni nonāk tuvās attiecībās ar otra dzimuma būtni. Cik daudz ir fantazēts, kā tas būs, domāts, kāda galu galā ir meitenes miesa un kā viņa uzvedīsies. Pie tāda fantāziju apjoma izgāzties nevajadzētu arī pašam. Kur nu – ilgais laiks, ko puika ir pavadījis tikai ar savām fantāzijām, ir uztrenējis viņu – nu viss ir skaidrs, atliek tikai rīkoties.
Taču itin bieži ar puišiem notiek kāda ķibele. Nonākot reālās attiecībās, fantāziju uzpumpētā varonība pēkšņi sāk attālināties un atstāj nabagu ar trīcošām rokām. Sekss šim cilvēkam ir svarīgs tik ļoti, ka arī satraukums par seksu ir ļoti varens. Pārāk varens.
Fantāziju meitenes pārsvarā ir pakļāvīgas, saprotošas, seksuālas bez gala. Bet kad tā nav vairs fantāzija? “Vai!” – atjēdzas jaunais cilvēks. “Viņa noteikti pamanīs, ka man muskuļi ir plakani, ka man krāniņš nav kā auglības dievam un ka esmu pagalam sakreņķējies. Viņa nodomās, ka neesmu pietiekams vīrietis.” Lai kaut kā sevi mierinātu, puika pamana, ka arī meitene nav pilnība – krūtis ir par mazu. Taču tad nezin kāpēc rodas citi satraukumi: gulta pārāk čīkst, gaismas par daudz, caurvējš ausīs traucē. Taču pats galvenais un gandrīz vienmēr esošais satraukums – vai tik es neizgāzīšos, būšu pietiekami perfekts. Puikam šajā brīdī pat prātā neienāk, ka arī meitenei (īpaši, ja viņai tā arī ir pirmā reize) nav viegli.
Visas šīs domu konfūzijas sakrājas zem jostasvietas, un, ja fantāziju meitenes līdz šim nevarēja sūdzēties par partnera erekciju, tad īstā draudzene varētu “izbaudīt” fiasko. Krāniņš atsakās pierādīt brašā kazanovas nepārvaramo tieksmi pēc tuvības.Šeit ir īstais brīdis atklāti un, ja iespējams, ar nelielu humora piedevu paziņot meitenei, ka satraukums ir aizbaidījis visu mīlestības prieku.
Taču tas ir tikai atsevišķs gadījums. Satraukums pirmajā reizē ir saprotama lieta. Tāpēc satraukties par satraukumiem it kā nevajadzētu. Ir jārēķinās, ka fantāzijas dzīvē piepildās visai reti. Vairākumam cilvēku jebkura pirmā reize, ne tikai seksuālā, ir saistīta gan ar fantāzijām, gan kreņķiem.
Gribu būt lielais!
Dzimumattiecības ir pieaugušo nodarbošanās. Pusaudži ļoti vēlas būt pieauguši, taču nereti nav apmierināti ar atziņu, ka “pieaugušais” ir ilgstoša procesa rezultāts. Pusaudzis grib tagad, uzreiz un bez maksas.
Katra cilvēka individuālā seksuālā pasaule ir kā neatbildēts jautājums. Kaislību un baudu iedod tiekšanās un sasniegums. Katrā vecumā seksuālā pasaule ir īpaša. Arī seksuālo attiecību neesamība ir daļa no seksuālās pasaules. Bērniem ir sava seksuālā pasaule, savas baudas; pieaugušajiem – sava; pensionāriem tāpat. Un, protams, arī pusaudžiem. Nebaidīšos pat apgalvot, ka pusaudžu seksuālā pasaule ir visplašākā. Tā ir pasaule, kurā pārsvarā dzīvo tikai vīrišķais un sievišķais.
Taču neaizmirsīsim, ka seksuālā pasaule nav tikai dzimumattiecības. Pusaugu puisim, tāpat kā meitenei, tā ir pilna dažādu tiekšanās izjūtu, sajūtu, fantāziju, šaubu, vilšanās. Puisis iziet cauri sarežģītam un satraucošam seksuālam labirintam. Tas, ka viņš savā attīstībā “iziet” visas krāniņa līmeņa izjūtas, liecina tikai par to, ka puisis attīstās veselīgi un kļūst par vīrieti.
Zinātāji teic, ka hiperseksualitātes laiks beidzas ap 22 gadiem. Jaunā cilvēka seksuālā pieredze (kāda nu tā ir) nonāk pārvērtēšanas punktā. Vairākums vīriešu apzināti sāk meklēt partneri, kas nav tikai seksuāli iekārojama, bet ir arī aizraujoša kā draugs. Tas tikai liecina, ka vīrieši savu nepārvaramo hiperseksualitāti ir atbīdījuši otrā plānā, un gāž vienpusīgo apgalvojumu, ka vīriešiem tikai sekss vien galvā. Ap divdesmit gadiem vispār ir grūti novilkt skaidru robežu starp vīriešiem un sievietēm kā seksuālām būtnēm. Vīrieši un sievietes tomēr ir vairāk līdzīgi nekā atšķirīgi, jo pirmām kārtām tie ir cilvēki. Tikai jāpiemin, ka tiek runāts par pieaugušiem cilvēkiem.
Gribēt ir veselīgi
Tātad – tas, ka puikas ir seksuāli un aktīvi un viņu “krāniņš” it bieži nostājas erekcijas stāvoklī, ir normāli, pat veselīgi. Ja šos seksuāli norūpējušos jauniešus vērtējam zemāk nekā citus ļaudis, mēs parādam, kāda ir mūsu attieksme pret seksu.
Lai kāda arī būtu puikas pirmā seksuālā pieredze, tā noteikti nav rādītājs viņa patiesajām spējām un vēlmēm. Puikas tiecas arī pēc sirsnīgām un saprotošām attiecībām ar meitenēm. Puika kļūdaini spriež (paldies Dievam, pieaugot tas mainās): dzimumattiecības ir mīlestības neatņemama sastāvdaļa. “Ja viņa nedod, tātad nemīl!” prāto puika, un izpelnās seksuālam maniakam līdzīgu palamu. Taču tā ir kārtējā iedoma, jo paša puiša jūtas tiecas pēc attiecībām arī tad, ja meitene viņam ir atteikusi seksu.
Varbūt tieši pirmais dzimumakts puisim liek pārdomāt par seksa nevisvarenību? Grūti būt seksuāli pārsātinātam cilvēkam pasaulē, kur sekss ir tabu, kur ap šo vārdu tinas neskaitāmi mīti. Jā, puikam nav viegli, jo arī viņš nojauš, ka sekss ir kaut kas ārpuskārtas, ka tas nebūt nav vienīgais mīlestības apliecinājums. √
“Man tas bija 16 gadu vecumā. Meitene bija divus gadus vecāka un pieredzējušāka. Protams, ka es izgāzos, un pēc tam vēl ilgi negribēju viņu redzēt. Kā es izgāzos, to nestāstīšu, jo vēl tagad man ir nedaudz kauns. Bet vispār… vienreiz jau vajag to sākt.”
Jānis, 21 g. v.
“Nekādu problēmu. Tas notika pagājušā vasarā. Mēs jau bijām pazīstami kopš pirmās klases. Viņa mācījās paralēlklasē. Es viņu reiz uzaicināju pie sevis uz mājām, un tur viss arī notika. Nezinu, bet man šķiet, ka arī viņa bija apmierināta. Lai gan tagad man ir cita draudzene, arī šī meitene man patīk.”
Mareks, 18 g. v.
“Baigi švaki atceros. Tas bija laukos, un viņai bija blondi, viļņaini mati. Viņa bija sieviete. Man toreiz bija laikam trīspadsmit gadu. Viss notika, kā tam bija jānotiek. Neko vairāk neatceros, bet pēc tam man nebija nekādu problēmu ar meitenēm.”
Kaspars, 35 g. v.
