Jānis Zālītis
Psihofizioloģiskā mehānisma jeb iegaumēšanas dēļ, kas saistīts ar kādu spēcīgu seksuālu pārdzīvojumu (visbiežāk pirmo), vīriešos dziļi ieprogrammējas kāda sievietes īpatnība.
Obligāti nav jābūt dzimumaktam ar šo sievieti – tā var būt vienīgi seksuāla fantāzija. Šī īpatnība var būt kāds nenozīmīgs žests vai pat speciāli iestudēta erotiska koķetērija, kas nav raksturīga citām sievietēm. Tie var būt arī citi faktori, kas no seksa atrodas pavisam tālu un vairākumam cilvēku šajā ziņā nekādu erotisku reakciju neizraisa. Toties, ja tos uztver uz šo faktoru dziļi noskaņots vīrietis, viņā pret sievieti ar šo īpatnību vai uzvedību (t.s. seksuālo) rodas nepārvarama tieksme, līdz apmātībai. Šādiem vīriešiem rodas zināmas grūtības ar partneres sameklēšanu, kurai būtu šī īpašība. Zaudējis cerību, viņš nolemj apprecēties ar kādu jaunu pretējā dzimuma būtni, bet, ja nejauši viņa ceļā gadīsies tā retā sieviete, kurai ir šis faktors, viņš zaudēs vai prātu. Ja atrastā, ar šo tikai viņam derīgo relišeru dāma viņu neatraidīs, viņš kā apmāts aizies no ģimenes. Nelīdzēs nekādi psihoterapeitiskie līdzekļi, izņemot varbūt transu, ja imprītinga upuris tam piekritīs. Bet arī šāds individuāls relišers nav atbrīvots no seksuālās pārsātinātības likuma. Retāk tas notiek ar vīrišķīgi orientētām sievietēm.
