Māra Kondrāte
Pamanot, ka matos un uz galvas ādas parādījušās baltas plēksnītes, daudzi uzstāda paši sev diagnozi – blaugznas un uzsāk matu mazgāšanu ar pretblaugznu šampūnu. Tomēr nereti šāds solis var tikai pasliktināt galvas ādas stāvokli, jo par blaugznām noturēta pastiprināti sausa āda. Tāpēc „BENU aptieku” farmaceite Māra Segliņa stāsta par to, kā atšķiras blaugznas no sausas galvas ādas un kādi ārstējošie līdzekļi būtu jāizmanto katrā no gadījumiem.
Kas ir blaugznas?
Blaugznas ir atmirušas ādas daļiņas, kas zvīņu veidā lobās no galvas ādas. Parasti blaugznas ir dzeltenīgā vai pelēkā krāsā. Blaugznas ir pamanāmas ne tikai uz galvas ādas, bet arī pēc matu ķemmēšanas – ķemmē. Blaugznas izraisa ādas niezi un iekaisumu. Atkarībā no galvas ādas tipa, blaugznas var būt sausas vai taukainas. Viens no blaugznu iemesliem ir rauga sēnīte – uz galvas ādas esošie mikroorganismi ir savairojušies patoloģiski lielā daudzumā. Galvas āda nepacieš šo stāvokli, līdz ar to parādās nieze, iekaisums, zvīņas. Bieži palielinās arī matu izkrišanas risks. Blaugznas var ietekmēt ne tikai matu izskatu, bet arī veselību, jo blaugznu gadījumā paātrinās epidermas atjaunošanās cikls, tā rezultātā rodas pastāvīga un izteikta galvas ādas lobīšanās.
Lai atbrīvotos no blaugznām, „BENU aptieku” farmaceite rekomendē izvēlēties īpaši blaugznām paredzētus ārstnieciskos šampūnus, kas satur pretsēnīšu aktīvās vielas. Blaugznu gadījumā pareiza matu kopšanas līdzekļa izvēlē un atbilstoša lietošana ir īpaši būtiska.
Papildu ārstnieciska šampūna lietošanai būtu jāsamazina matu kopšanas līdzekļu patēriņš, īpaši, ja līdzekļi ir taukaini vai vaskaini. Pārāk daudz līdzekļu un neatbilstoša matu mazgāšana uz matiem un galvas ādas atstāj produktu paliekas, kas var blaugznas pastiprināt. Tāpat nebūtu vēlams ar citiem lietot kopīgas ķemmes, matu sukas, cepures, dvieļus vai jebko citu, kas skar galvas ādu. Pēc iespējas biežāk starp matu ķemmēšanas reizēm vēlams dezinficēt ķemmi. Blaugznu gadījumā nedrīkst kasīt galvu, jo kasīšana bojā galvas ādu un padara to uzņēmīgu pret infekcijām. Savukārt spēcīgi galvas ādas un folikulu bojājumi var izraisīt matu izkrišanu, kas var būt neatgriezeniski.
Tomēr jāņem vērā, ka, parādoties spēcīgai niezei un apsārtumam, noteikti jādodas pie ārsta – dermatologa, kurš palīdzēs precīzi noteikt diagnozi un rekomendēt vispiemērotāko ārstēšanas režīmu.
Sausa galvas āda
Šī ir problēma, kas nereti tiek maldīgi uzskatīta par blaugznām. Atšķirībā no blaugznām sausai ādai raksturīgas mazas, baltas ādas pārsliņas vai graudiņi. Nereti sausas galvas ādas gadījumā parādās arī nieze un kairinājums. Turklāt farmaceite Māra Segliņa uzsver, ka sausa galvas āda būtiski ietekmē arī matu veselību, jo mati nespēj pilnvērtīgi uzņemt nepieciešamās barības vielas.
Galvas āda iedalāma trīs jutīguma pakāpēs – ģenētiski hiperjutīga āda, normāla āda, kas kļuvusi jutīga ārējās vides faktoru ietekmē, un hiperjutīga āda bez redzama iemesla. Tieši jutīgai ādai ir vislielākais risks kļūt pastiprināti sausai. Problēmu var izraisīt tādi ārējie faktori kā pārāk bieža matu mazgāšana, nepareiza matu kopšanas līdzekļu izvēle, kas galvu pārlieku attīra no dabīgajiem taukiem, kas uztur ādas mitruma līmeni, matu mazgāšana pārāk karstā ūdenī vai gadalaika specifika, piemēram, auksts ziemas gaiss, saule. Tomēr nereti faktori var būt arī iekšēji – stress, nesabalansēts uzturs, nepietiekama šķidruma uzņemšana, alkohols, u.c. Visi šie faktori var kavēt normālu mikrofloras veidošanos un radīt galvas ādas diskomfortu līdz ar to arī pastiprinātu sausumu.
Tāpēc galvas ādai kļūstot sausai, Māra Segliņa rekomendē darbības, kas palīdzēs problēmu ātri un efektīvi atrisināt – mitruma līmeni atjaunojot gan no ārpuses, gan arī iekšpuses. Pirmkārt, ikvienam ir jādzer daudz šķidruma. Nereti āda kļūst sausa tieši aukstā laikā, jo nepietiekami tiek dzerts šķidrums. Tomēr ziemā daudz dzert ir tikpat svarīgi kā vasarā, jo āda īpaši jutīgi uztver temperatūras maiņas, kas rodas no aukstā gaisa ieejot sausā un siltā telpā – tas „izsūc” mitrumu no cilvēka ādas. Ja ķermenis būs pietiekoši pabarots ar šķidrumu no iekšpuses, tas kopumā funkcionēs daudz labāk, arī āda būs redzami veselīgāka un ādas šūnu nomaiņa notiks daudz raitāk. Tāpat pilnvērtīgai sausas galvas ādas kopšanai būtisks ir arī vitamīniem bagāts uzturs. Ikdienas uzturā bagātīgi jāiekļauj pārtika, kas satur B un C vitamīnus, kā arī cinku un dzelzi. Savukārt pārlieku aizrauties nevajadzētu ar vitamīna A patērēšanu. Tāpat veselīgai galvas ādai noteikti nepieciešams arī proteīns. Vēlams pēc iespējas samazināt kofeīna un alkohola patēriņu.
Otrkārt, sausas ādas gadījumā būtu jālieto aptiekā iegādāts šampūns un kondicionieris. Matu kopšanas līdzekļi, kuri tiek pārdoti sadzīves un skaistumkopšanas preču veikalos, var saturēt vielas, kas ir pārāk spēcīgas un pārlieku attīra matus no dabiskajām taukvielām. Tāpat šādi šampūni ļoti reti spēj nodrošināt galvas ādai normālu pH līmeni. Savukārt profesionālie vai ārstnieciskie šampūni nodrošinās līdzsvarotu pH līmeni.
Treškārt, farmaceite rekomendē sausas galvas ādas gadījumā matus mazgāt retāk un ar vēsāku ūdeni. Arī karsts ūdens iznīcina ādas dabīgo tauku aizsargkārtu, kas padara ādu sausu un savilktu. Gadījumos, kad galvas āda kļuvusi izteikti sausa, jācenšas matu mazgāšanas biežumu paildzināt vismaz par vienu dienu, kas galvas ādai dos laiku atjaunot dabīgo tauku aizsargkārtu, kas nepieciešama ādas aizsardzībai un pH līmeņa stabilizēšanai.
Ceturtkārt, mitruma līmeņa atjaunošanai ieteicams pirms matu mazgāšanas viegli izmasēt galvas ādu. Šim mērķim var izmantot suku, kurai blīvi izvietoti mīksti sariņi. Masāžu sāciet pie matu līnijas un turpiniet apļa virzienā ap galvu. Šis solis palīdzēs no galvas ādas atdalīt atmirušās ādas plēksnītes, tādejādi tās būs vieglāk no matiem izskalot.