Melnās desas, putraimdesas – sauc, kā gribi, vienalga asiņainais pagatavošanas process ir neizbēgams. Nav, nav košers, bet šoreiz Eiropa mūs sapratīs gan. Kā nekā taupīgie vācieši savu Blutwurst gatavojuši jau sen un vēl latviešus pamācījuši. Kā jau parasti, nepieciešamības un nabadzības spiesti, ļautiņi izdomā gluži fantastiskas lietas, kas pēc tam vēl kļūst par delikatesi.
Asinsdesas ir cūku bēru organisks blakusprodukts. Kautķermenim tiek
notecinātas asinis, tās sajauc ar vārītiem miežu putraimiem, ja vēlas,
ar sīpoliem, ja vēlas, ar speķa gabaliņiem, garšvielām un sapilda cūku
zarnās. Tad tās novāra, lai asinis sarecētu, un gatavs ir! Pirms ēšanas
tās cep cepeškrāsnī vai pannā un pasniedz ar brūkleņu ievārījumu un
izčurkstinātiem tauciņiem. Anglijā, saukts par melno pudiņu, tas pat ir
tradicionāls brokastu ēdiens, kas tiek pasniegts kopā ar pupiņām,
ceptām sēnēm un grauzdētu maizi. Citur pasaulē tam pievieno ādu vai
kartupeļu gabaliņus, mēli, rīsus, riekstus, aknas. Izrādās, asinsdesas
ir populāras arī Amerikā, pateicoties lielajam ieceļotāju skaitam no
Vecās pasaules. Bet ar veselīgu humora izjūtu apveltītie berlīnieši
pasniedz asinsdesu kopā ar aknudesu un kartupelīšiem, piešķirot tam
visam iedvesmojošu nosaukumu Mirusī vecmāmiņa.
