FKTK ir iestāde, kuras aizsegu Andrejs Leibovičs un citi AS AB City patiesā labuma guvēji izmantoja, lai, kā daudzi domā, nelikumīgi pārņemtu kontroli pār Latvijas tā laika lielāko farmācijas uzņēmumu AS Olainfarm. FKTK padomes loceklis, atbildīgais par AS Olainfarm uzraudzību Ģirts Rūde bieži bija redzams slepus tiekoties ar Adreja Leiboviča uzticības personu AS Olainfarm padomes un Revīzijas Komitejas locekli Sandi Petroviču. Tas daudzos radīja, iespējams, pamatotas aizdomas, ka šie uzņēmumi un personas – AS AB CITY, AS Repharm, Andrejs Leibovičs, Ģirts Rūde un Sandis Petrovičs varētu būt iesaistīti tādos noziedzīgos nodarījumos kā tirgošanās ar ietekmi vai pat kukuļošana. FKTK reputāciju notikušais noteikti nevairoja. FKTK uzraudzītā kapitāla tirgus ziņā Latvijai ir atrāvienu pēdējā vieta Eiropas Savienībā visos rādītājos. Abi FKTK uzraudzītie un praktiski vienīgie Latvijas lielie farmācijas uzņēmumi AS Grindeks un AS Olainfarm skandalozos apstākļos un sistemātiski mānot mazos akcionārus ir pametuši biržu. Zemāk lasītāji var izlasīt kā Latvijas Profesionālo Apdrošināšanas Brokeru Asociācija vērtē nu jau vēsturē aizgājušā FKTK darbu apdrošināšanas nozares uzraudzībā.
Nu jau vairākas nedēļas mēs dzīvojam bez Latvijas Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas (FKTK), un ir laiks atskatīties uz tās paveikto apdrošināšanas un arī citās nozarēs.
Apdrošināšanas jomu uzraudzību ilggadīgi ir vadījis Gvido Romeiko, kurš to ir darījis jau no atjaunotās Latvijas Republikas pirmsākumiem, kad uzraudzību veica 1995.gadā izveidotā Valsts Apdrošināšanas Uzraudzības inspekcija, kura vēlāk tika “pārvietota” uz FKTK. Romeiko ir īstens Latvijas birokrātijas sistēmas veterāns, kurš pat pēc aizrotēšanas no FKTK Apdrošināšanas uzraudzības vadītāja amata, kas notika pirms pāris gadiem, vēl aizvien turpināja savu darbu FKTK un, piemēram, parakstīja šaubīga satura FKTK vēstules padomes locekļa Ģirta Rūdes vietā, gadījumos, kad Rūdem tika pieteikts administratīvais noraidījums saistībā ar kliedzošiem ētikas un ES ierēdņu uzvedības normu pārkāpumiem AS Olainfarm uzraudzības saistībā. Ja Ģirts Rūde darbā Latvijas Bankā nav pieņemts un savu karjeru vērstpapīru uzraudzībā ir beidzis un varbūt kādreiz vēlāk uzpeldēs kādā ar AS AB CITY/Repharm un to patiesā labuma guvēju Andreju Leiboviču saistītā struktūrā, tad Rūdes izdarību piesedzēja Santa Purgaile un arī Gvido Romeiko kopš 2023.gada sākuma turpina savu karjeru jaunajā tirgus uzraugā – Latvijas Bankā.
Interesanti atzīmēt, ka laikā, kad apdrošināšanas uzraudzību vadīja Romeiko, ik pa brīdim licenci zaudēja un nebūtībā aizgāja pa kādai apdrošināšanas sabiedrībai, sākot ar pirmo Latvijas privāto apdrošinātāju Dukāts, kurš licenci zaudēja 1996.gadā banku krīzes laikā, bet likvidēts tika tikai 2012.gadā. Atšķirībā no banku uzraugiem, kuri mainījās pēc katra ievērojamāka banku bankrota, apdrošināšanas uzraudzības vadība pārdzīvoja visas savu uzraugāmo subjektu likvidācijas, tai skaitā pat visai ekstravaganto AAS Balva gadījumu. 2013.gadā par Balvas savdabīgajiem apdrošināšanas darījumiem vispirms trauksmi sacēla Apvienotās Karalistes apdrošināšanas uzraugi, un tikai pēc tam FKTK apturēja AAS Balva darbību. Sākumā tikai Apvienotajā Karalistē, bet Latvijā to vēl dažas dienas atļāva turpināt. Pie tam FKTK turēja slepenībā savu lēmumu apturēt AAS Balva darbību Apvienotajā Karalistē. Zinātāji runā, ka šīs dažas dienas atsevišķi AAS Balva funkcionāri un citas pietuvinātās personas bija izmantojušas, lai izrakstītu ļoti lielu daudzumu OCTA polišu, diezgan labi zinot, ka ar ko nosegt saistības jau nebūs. Latvijas Transporta līdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), kurš OCTA jomā pārņēma AAS Balva saistības, ir izmaksājis OCTA atlīdzībās jau vairāk nekā 5,5 miljonus EUR, un to caur OCTA apdrošināšanas prēmijām piespiedu kārtā tagad iekasēs no visiem Latvijas auto īpašniekiem. Apvienotā Karalistē AAS Balva bankrots radīja daudz lielākus zaudējumus, bet laimīgā kārtā apstākļi iegrozījās tā, ka šīs summas Latvijas pusei nevajadzēja segt. Pat šo visai īpašo AAS Balva gadījumu Romeiko kungs veiksmīgi pārlaida un turpināja vadīt FKTK apdrošināšanas uzraudzību arī pēc tam.
Pietrūkstot dziļākai izpratnei par moderno apdrošināšanas nozari un pietrūkstot zināšanām par apdrošināšanas brokeru nozari, FKTK Romeiko vadībā bija pārvērties par apdrošināšanas sabiedrību debitoru piedziņas un debitoru kontroles instrumentu, par savu galveno mērķi izvirzot to, lai nodrošinātu, ka visi apdrošināšanas brokeri samaksā apdrošināšanas sabiedrībām par OCTA polisēm, ko brokeri ir izrakstījuši. Jebkurā citā saprātīgā valstī katrs komersants pats kontrolē savus debitorus, bet Romeiko vadībā apdrošinātāju debitorus (apdrošināšanas brokerus) bez maksas kontrolēja un uzraudzīja FKTK, lai nodrošinātu, ka parādi pret apdrošinātājiem tiek samaksāti.
FKTK darbības laika otrajā pusē ievērojami samazinājās konkurence apdrošināšanas jomā Latvijā, un samazinājās apdrošinātāju skaits. Liela daļa atlikušo apdrošinātāju, kuri tomēr turpināja savu darbību Latvijā, izvēlējās pamest Latviju kā reģistrācijas valsti. Līdz beidzot Latvijā bija palikušas vairs tikai trīs Latvijā reģistrētas riska apdrošināšanas sabiedrības. Situācija ar dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām ir vēl bēdīgāka.
Šeit jāizrāda cieņa FKTK jaunajai vadītājai Evijai Dundurei, kura pirms dažiem gadiem pārņemot FKTK apdrošināšanas uzraudzības vadību, uzsāka modernizēt un padarīt jēdzīgāku apdrošināšanas uzraudzības darbu. Mēs redzam, ka šo darbu viņa turpinās arī Latvijas Bankā.
FKTK savas darbības laikā bija nonācis ne tikai līdz skaļiem banku skandāliem, bet arī LB kādreizējā vadītāja Ilmāra Rimševiča kriminālprocesam, kurā viņam tiek inkriminēta kukuļņemšana un FKTK amatpersonu ietekmēšana. Vērojot FKTK padomes locekļa Ģirta Rūdes izdarības regulāri slepus tiekoties ar savas uzraugāmās iestādes – Andreja Leiboviča kontrolētās AS Olainfarm amatpersonām un FKTK vadītājas Santas Purgailes mēģinājumus piesegt šīs izdarības, rodas iespaids, ka Rimševičam izvirzītās kriminālapsūdzības kukuļņemšanā par FKTK ietekmēšanu varētu būt ļoti pamatotas.
Atskatoties uz vēsturē aizgājušo FKTK, izcils, savā ziņā bezprecedenta notikums, bija Satversmes tiesas 2020.gada 20.februāra spriedums lietā Nr. 2019-09-03. Ar šo spriedumu Satversmes tiesa nolēma, ka kopš Ilmāra Rimševiča atcelšanas no amata FKTK ir rīkojusies Ultra Virres – vai vienkāršā valodā runājot uzurpējusi likumdevēja – Saeimas varu un patvaļīgi, bez Saeimas leģitimizācijas pieņēmusi dažādus saistošos noteikumus. Satversmes tiesa par tādiem atzina visus FKTK lēmumus kopš Rimševiča atcelšanas no amata un pēc tam vairāk nekā gadu FKTK jaunieceltajai padomei nācās agrāk pieņemtos lēmumus pieņemt vēlreiz – šoreiz jau likumīgā veidā. Kaut kādu iemeslu dēļ Latvijas mediji ļoti maz tika ziņojuši par šo ievērojamo notikumu, un arī paša FKTK www lapā neko daudz par to neatradīsiet, ja vien netiks speciāli meklēts. Tiesas spriedumu skatīt piemēram šeit https://likumi.lv/ta/id/312756-par-finansu-un-kapitala-tirgus-komisijas-2018-gada-20-decembra-normativo-noteikumu-nr-198-finansu-un-kapitala-tirgus-dalibnieku. Visa tā kontekstā domājams, ka ne jau velti pagājušajā un aizpagājušajā gadā tā laika finanšu ministrs Reirs ļoti aktīvi lobēja izmaiņas FKTK regulējošos likumos, lai panāktu to, ka likums tiek izmainīts tā, ka no FKTK nevar pieprasīt materiālu atbildību un kompensācijas par dažādiem “kļūdainiem” FKTK lēmumiem.
Ko sagaidīt no Latvijas Bankas kā Latvijas jaunā apdrošināšanas uzrauga? Gribētos sagaidīt vairākas lietas, kuras FKTK tā arī nespēja, negribēja vai nepaspēja risināt. Pirmām kārtām jau gribētos sagaidīt, ka tiks radīta tāda vide, kas nodrošina konkurenci un inovācijas apdrošināšanas nozarē, jo tie ir divi apdrošināšanas patērētājiem ļoti svarīgi jautājumi, kas svarīgi arī valsts attīstībai kopumā. Tāpat tas ir satraucoši, ka mums ir palikušas tikai dažas Latvijā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības. Arī šo bēgšanu no Latvijas gribētos redzēt pavērstu pretējā virzienā. Tāpat būt jauki redzēt aktīvāku uzraudzības darbību OCTA jomā, tai skaitā arī LTAB jautājumos, kur LTAB pēc būtības darbojas kā nereģistrēta un neuzraudzīta apdrošināšanas sabiedrība. LTAB ievāc prēmiju analogu (OCTA atskaitījumus) un izmaksā atlīdzības cietušajiem par tiem ceļu satiksmes negadījumiem, kur vainīgajam nav spēkā esošas OCTA, un tādejādi pēc būtības veic apdrošināšanas darbību, bet šobrīd šī darbība nekādi netiek uzraudzīta, lai gan LTAB rīkojās ar naudu, kas faktiski ir piespiedu kārtā atvilkta no visu Latvijas iedzīvotāju OCTA polišu prēmijām.
LPABA ieskatā esošais finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības finansēšanas modelis, kur uzraudzība tiek finansēta no tirgus dalībnieku maksājumiem, būtiski kavē dažādu jaunu nozaru attīstību, vai arī netieši noved pie netaisnīgiem uzraudzības maksājumiem, kur vieni tirgus dalībnieki spiesti finansēt citu tirgus dalībnieku uzraudzību. Sākot darboties kādai jaunai nozarei, tai nav ne peļņas, ne apgrozījuma, bet atbilstošā birokrātiskā uzraudzības struktūra ir jāizveido, un tās finansēšanai vajadzīgie līdzekļi ir lieli, salīdzinot ar tikko darbu uzsākušu nozares uzņēmumu apgrozījumiem. Jaunā nozare tiek nospiesta ar lieliem uzraudzības maksājumiem, vai arī par to ir spiestas maksāti citas uzraugāmās nozares, kas savukārt nav taisnīgi.
Novēlēsim mūsu jaunajam apdrošināšanas uzraugam – Latvijas Bankai, produktīvu un veiksmīgu uzraudzības darbu nākotnē.
Read more: Ardievas FKTK
