Astrīda Irāne
Mīlestības seku jautājums ir mūžsens. Par sekām domājot, pēc dzimumakta dejotas mežonīgas dejas un pirms tā lietotas dažādas zālītes. Mūsu dienās jaunām sievietēm (it sevišķi nedzemdējušām) kā vienīgo drošo un nekaitīgo kontraceptīvo līdzekli var piedāvāt hormonālo perorālo kontracepciju.
Perorāliem kontraceptīvajiem līdzekļiem ir gan pozitīvās, gan negatīvgās puses, bet šī metode nodrošina gandrīz 100% kontracepciju, un, pārtraucot preparātu lietot, atjaunojas fertilitāte – spēja radīt pēcnācējus, turklāt tai ir ārstnieciska iedarbība.
Kāda perorālā kontracepcija ir vislabākā? Uz šo jautājumu nav atbildes. Lai nozīmētu hormonālo perorālo kontraceptīvo līdzekli, ārstam jāzina sievietes problēmas – intīmās, ginekoloģiskās, kosmētiskās, piemēram, pastiprināts apmatojums, “pumpas”, premenstruālais sindroms, neregulāras menstruācijas, liels asiņu zudums menstruāciju laikā, dzimumdzīves īpatnības u.c.
Perorālais kontraceptīvais preparāts sastāv no diviem hormoniem – estrogēna un gestagēna. Estrogēns visos preparātos ir vienāds – etinilestradiols 30 vai 20 µg, tāpēc preparāta izvēli nosaka otrais komponents – gestagēns, kas dažādos preparātos ir atšķirīgs. Pēdējos gados gestagēna “lietderību” nosaka tā saistīšanās ar androgēnu vai progesterona receptoriem, SHSG (sex hormonsaistošais – globulīns) un tādējādi izraisītais kopējais efekts sievietes organismā.
Ja sievietei menstruāciju laikā ir liela asiņošana, sāpes, parasti jālieto preparāts, kas satur gestodenu – tas labi saistās ar progesterona receptoriem, visilgāk uzturas sievietes organismā, bet diemžēl labi saistās arī ar androgēnu reptoriem. Ja sasniegts labs terapeitiskais efekts, vajadzētu samazināt hormonu devu, kur ir mazāka estrogēnu deva – 20 µg.
Ja sieviete ir vesela un viņai nav ginekoloģisku vai citu problēmu, viņa var lietot dezogestrelu saturošus hormonpreparātus. Dezogestrēls ir gestagēns ar labu progesterona afinitāti (vielas tieksmi savienoties ar citu vielu) un mazu saistību ar androgēnu receptoriem.
Sievietēm, kas slimo ar diabētu ieteicami preparāti, kam ir vismazākais estrogēnu saturs un labs gestagēns – ar mazu androgēnu aktivitāti. Zināms, ka tieši estrogēnu daudzums ir noteicošais insulīna regulācijā, tas pastiprina cukura toleranci, bet gestagēns nedrīkst būt ar androgēnu īpašībām, jo tad pasliktinās diabēta slimnieka klīniskie rādītāji.
Hormonālos preparātus, kas satur levonorgestrelu, ieteicams lietot tikai īpašos gadījumos – pacientēm ar dzemdes miomām, aciklisku asiņošanu, adenomiozi. Katrā ziņā tās nav jaunas sievietes.
Ja sievietei ir asiņošana cikla vidū, iesakāmi tikai trīsfāziskie preparāti.
Nav labu un sliktu preparātu, bet tie ir adekvāti jāizvēlas katrai pacientei individuāli.
