Arvien biežāk pētījumi liecina, ka, regulāri lietojot vitamīnus, mati kļūst ievērojami skaistāki un veselīgāki. Katru dienu mata folikuls producē aptuveni 0,35 milimetrus garu mata stiebru. Matu veidojošās šūnas ir pavisam nelielas, salīdzinot ar to, cik lielu matu tās izaudzē. Katrā folikulā šūnas matricas mitotiskā aktivitāte un proteīna sintēze noris nepārtraukti – visu mata augšanas laiku. Katra mata dzīves laikā ir augšanas un miera periodi. Miera periodā vecais mats izkrīt, un aptuveni pēc diviem trim mēnešiem sāk augt jaunais mats. Pēc miera perioda mats tiek veidots no jauna, un tam ir nepieciešamas jaunas izejvielas. Jāņem vērā, ja mata vielmaiņa nav pietiekama, tas var izaugt ne tik spēcīgs, kā vēlamies. Tas nozīmē: lai nodrošinātu matu stiprību, tiem nepieciešami atsevišķi vitamīni un minerālvielas.
Matu folikula šūnās, kas sintezē mata stiebra proteīnu, atrodas ribonukleīnskābes – RNS. Dezoksiribonukleīnskābe – DNS – ir tikai šūnas kodolā. Šūnai daloties, tajā pieaug RNS un DNS daudzums, turklāt DNS pieaugums ir saistīts ar proteīna sintēzi. Šā iemesla dēļ ir nepieciešama folskābe un vitamīns B12, kas piedalās nukleīnskābju sintēzē. Tāpēc tie parasti ir atrodami matu kopšanas līdzekļos.
Mata folikula šūnās, kas aktīvi dalās, ir palielināts glikogēnu daudzums – tas ir enerģijas avots, kas tiek izmantots šūnu dalīšanās procesā. Fermenti, kas nodrošina glikozes vielmaiņu, būtiski veicina mata augšanu. Ir zināmi noteikti vitamīni un minerālvielas, kas nepieciešami šo fermentu sintēzei.
Matiem nepieciešamie mikroelementi un vitamīni
Cinkam ir būtiska nozīme mata augšanā. Ir pierādīts, ja trūkst cinka, mati aug blāvi un nespēcīgi. Dzīvniekiem šādā situācijā novērota pat pilnīga mata folikula atrofija. Cinka trūkuma dēļ ievērojami samazinās DNS un proteīna sintēze un var izveidoties vāji attīstīts mats.
Varš ir daudzu vielmaiņai nepieciešamo fermentu sastāvdaļa. Viens no tādiem fermentiem ir tirozināze, kas katalizē reakcijas, kuru dēļ no tirozīna rodas melanīns – pigments, kas matam dod krāsu. Ja ir vara deficīts, mata stiebrā mazinās pigments. Var uzskatīt, ka regulāra vara preparāta lietošana ir laba profilakse pret nosirmošanu. Taču, ja mati jau ir sirmi, varš diezin vai palīdzēs.
Vara trūkums tiek novērots, kad ierobežoti tas tiek uzņemts ar uzturu vai slikti uzsūcas, vai arī pārmērīgi zūd. Vairāk nekā matos, vara organismā ir aknu un smadzeņu audos. Mata augšanas laikā vara deficīts izraisa mata stiebra slimības. To ārstēšanas pamatmetode ir vara uzņemšana.
Mangāns un dzelzs – arī šie mikroelementi ir nepieciešami organismam, lai ražotu fermentus. Atklāts, ka mangāns, dzelzs, arī niķelis, hroms un citas minerālvielas ir RNS sastāvdaļas. Mangānam un dzelzij ir svarīga nozīme pašas RNS bioķīmiskajā sintēzē. Tie vajadzīgi normālai Krebsa cikla norisei, kuras laikā tiek ražota šūnām nepieciešamā enerģija.
C vitamīns ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas palīdz nodrošināt organisma un ādas aizsardzību pret infekcijām, paaugstinot imunitāti.
Bioflavonoīdi ir dabiskie antioksidanti, kuru regulāra lietošana aizkavē brīvo radikāļu bojājumu veidošanos šūnās, arī ādas un mata matricas šūniņās. Pieaugot pētījumu skaitam pēdējos gados, pasaulē nostiprinās uzskats, ka antioksidanti var aizkavēt organisma novecošanos, kā arī vēža rašanos.
Jods nereti tiek uzņemts nepietiekami tāpēc, ka apkārtējā vidē tas nav vajadzīgā daudzumā. Šā mikroelementa trūkums ir bīstams vairogdziedzera darbībai. Gan pavājināta, gan pastiprināta vairogdziedzera darbība ir viens no matu problēmu iemesliem. Domājams, ka vairogdziedzera hormona – tiroksīna – darbības dēļ tiek traucēta normāla barības vielu utilizācija mata folikulā. Pastāv teorija, ka tiroksīns iedarbojas tieši uz mata folikula šūnu mitohondrijiem – uz to fermentu sistēmām.
Matu normālai augšanai svarīgākie vitamīni ir folskābe un B12 vitamīns, tai nepieciešami arī inositols, niacīns, holīns. Holīns ir svarīgs elements šūnu vielmaiņas nodrošināšanā, tā deficīts var izpausties ar mata krāsas zaudējumu. Atklāts, ka inositols ir normālo šūnu, arī folikula šūnu, svarīgākais augšanas faktors. Pilnīgas matu izkrišanas gadījumā inositola un holīna iekļaušana terapijā ir nepieciešama vienmēr.
Niacīns atjauno mata pigmentāciju, turklāt tā iekļaušana matu kopšanas līdzekļos nodrošina to labvēlīgo ietekmi uz asinsvadiem. Atrasts, ka niacīnam ir perifēro asinsvadu dilatējoša iedarbība, tā lietotājiem novēro arī galvas ādas apasiņošanas uzlabošanos.
Kalcija pantotenāts ir svarīgs šūnu vielmaiņu nodrošinošs ingredients. Pantotēnskābes deficīts var izraisīt vara utilizācijas traucējumus, kuru dēļ matiem trūkst pigmenta (dažos eksperimentos, kas aprakstīti The British Medical Journal, atzīts, ka, lietojot pantotēnskābi, pat nosirmojušiem matiem atjaunojas iepriekšējā krāsa!). Tā kā pantotēnskābe piedalās nepiesātināto taukskābju vielmaiņas regulācijā, tai trūkstot, mati kļūst trausli, mazāk spīdīgi, vairāk lūst.
Magnijs nodrošina labāku kalcija uzsūkšanos, turklāt tas piedalās sirds asinsvadu sistēmas, muskuļaudu un nervu audu vielmaiņas procesos.
Dažkārt, lai uzlabotu kvalitāti, vitamīnu preparātus papildina ar visdažādākajiem dabas produktiem. Piemēram, speciālo zivju proteīnu, kas satur neaizvietojamās aminoskābes. Tas nodrošina ādas elasticitātes saglabāšanos, novērš ādas sausumu, veicina vielmaiņas procesus un uzlabo ādas apasiņošanu.
Nereti gados vecākiem cilvēkiem ievērojami sliktāk tiek apasiņota galvas āda, kas izraisa skābekļa trūkumu folikula šūnās. Tas jāņem vērā, ja rodas matu augšanas problēma. Asinis var vienkārši nenokļūt līdz mata saknei pat, ja minerālvielas un vitamīni organismā būs pietiekamā daudzumā.
Noteiktiem vitamīniem, mikroelementiem un aminoskābēm ir svarīga nozīme keratīna olbaltuma maiņā. To trūkums var ievērojami palēnināt matu augšanu, taču, ja mati izkrīt, ne vienmēr to uzņemšana problēmu atrisinās. Tas palīdzēs tikai tad, ja matu izkrišanas iemesls ir kāda šā faktora deficīts (kas patiesībā ir reti). Ja matu problēma ieilgst, ieteicams apmeklēt ārstu, lai vienotos par efektīvāko tās atrisināšanas veidu.
