Sandis Kalns
Daži ārsti teic, ka vasarā, siltā un jaukā laikā, pacientu pieplūdums samazinās. Flebologiem, gluži otrādi, vasara ir pats karstākais darba cēliens, kad pacientu ir daudz, turklāt viņu problēmas – akūtas un bieži smagas.
„Karsts laiks veicina problēmas, kas saistītas ar venozo atteci un limfas atteci, vasarā krasi pieaug to pacientu īpatsvars, kuriem ir sūdzības par kāju tūsku, var pēkšņi parādīties izteikts vienas kājas pietūkums, kas var būt saistīts ar dziļo vēnu trombozi, pasliktinās stāvoklis pacientiem ar trofiskām čūlām, jo siltumā veidojas labvēlīgāka vide baktēriju attīstībai, tāpēc čūlas biežāk ir inficētas,” stāsta fleboloģe Sandra Prāve (Dr. Mauriņa vēnu centrs).
Cik pamatots ir uzskats, ka vēnu plānveida operāciju labāk atlikt uz ziemu vai rudeni?
Pēc jebkuras vēnu operācijas, vai tā būtu veikta ar tradicionālām metodēm vai, izmantojot lāzertehnoloģijas, pacientam vienu mēnesi ir jānēsā kompresijas zeķes. Protams, vasarā, kad laukā ir karsts, kompresijas zeķes rada zināmu diskomfortu, tāpēc pacientiem, kuriem šī operācija nav ļoti steidzama, reizēm iesakām pagaidīt vēsāku laiku. Ja vasara ir vēsa, tad nav problēmu. Savukārt, ja es redzu, ka pacientam draud atvērties trofiskā čūla un viņam tik un tā diendienā ir jānēsā kompresijas zeķes, lai čūla nevarētu izveidoties, tad iesaku pārdomāt – varbūt ir vērts veikt operāciju tūlīt, tādējādi samazinot komplikāciju risku. 
Pēc vēnu ārstēšanas ar putu skleroterapiju kādu laiku jāizsargājas no saules, lai apstrādātajās vietās izzustu pigmentācijas josliņas – vai tas nozīmē, ka arī šo procedūru vasarā labāk neveikt?
Par to lemjam kopā ar pacientu, ņemot vērā viņa individuālo situāciju. Ir cilvēki, kuri vasarā praktiski neiet laukā, jo nepanes sauli un karstumu vai arī viņiem tam vienkārši nav laika. Tad problēmu pēc skleroterapijas nebūs. Arī tiem pacientiem, kuriem draudošas trofiskās čūlas dēļ diendienā jānēsā kompresijas zeķes, ir vērts apsvērt putu skeleroterapijas veikšanu, neraugoties uz gadalaiku. Un vēl ir situācijas, kad pacienta audu struktūra ļauj prognozēt, ka viņam pēc skleroterapijas pigmentācija tik un tā saglabāsies ilgi, tāpēc, izsverot visus „par” un „pret”, viņš izlemj, ka ir ar mieru šovasar saulē neiet, lai nākamajā vasarā to varētu darīt bez bažām. Ja problēmai ir vairāk kosmētisks raksturs, pie flebologa jānāk tad, kad cilvēks ir sev formulējis, kas konkrēti viņam traucē, tad varam lemt, kādu risinājumu izvēlēties un kad to vislabāk īstenot.
Kādas mēdz būt akūtās situācijas, ar kurām jāsastopas flebologam?
Akūtās situācijas es gribētu iedalīt divās grupās: vienas rodas cilvēkiem, kuriem ir vēnu varikoze, bet otras – tiem, kuriem varikozes nav. Ja cilvēkam ir varikoze, tad viņam ir paaugstināts spiediens varikozajās vēnās.
Vai tas nozīmē, ka var pārplīst varikozie vēnu mezgli?
Varikozais mezgls pats no sevis neplīst. Retas ir tās situācijas, kur pacientam varikozās vēnas novietotas tik virspusēji un āda virs tām tik plāna, ka to var traumēt, pat gultā guļot, ar palaga pieskārienu. Parasti ir vajadzīga kāda trauma. Atkal ir divi varianti: ja traumas rezultātā, piemēram, ar asu priekšmetu, ir bojāta āda, asinis gāžas uz āru, bet var būt arī tāda trauma, kad āda netiek bojāta un asinis paliek zemādā. Bīstama ir kā viena, tā otra. Es pat teiktu, ka pirmā situācija kopumā nav tik bīstama kā otrā. Jo tīri cilvēciski mēs visi no asiņošanas baidāmies, tādēļ tajā brīdī saprotam, ka jāmeklē profesionāļu palīdzība. Tāpēc, kad pacients ir pirmoreiz atnācis uz konsultāciju un mēs redzam, ka pastāv varikozo vēnu asiņošanas risks, mūsu pienākums ir izstāstīt, ko darīt, ja tā notiek. Reizēm pietiek tikai viegli uzplēst ādu, kaut vai uz zāles stiebra, pa pļavu ejot, un sākas asiņošana. Tipisks gadījums ir arī malkas pagales uzkrišana uz kājas. Ja savainota ir perforantā vēna, tad asinis plūst ar strūklu un tādā brīdī pacients, kurš par šādu varbūtību nav informēts, krīt panikā un tas var beigties ar hipertonisko krīzi un infarktu. Ir svarīgi saglabāt vēsu prātu, apsēsties, kāju pacelt augstāk un nospiest cietušo vietu ar pārsēju. Parasti asiņošana apstāsies piecu minūšu laikā, un pēc tam nepieciešams kājai uzlikt stingru pārsēju tā, lai iesaitēta būtu arī pēda, atstājot brīvus tikai pirkstus. Saitēt vienmēr jāsāk no pēdas uz augšu, līdz celim, bet saitēšanas spiedienam vislielākajam jābūt potītes rajonā. Pēc tam vajadzētu uzmeklēt flebogu, ģimenes ārstu vai ķirurgu, lai saņemtu profesionālu palīdzību, jo, nenovedot ārstēšanu līdz galam, asiņošana nereti atjaunojas. Ja trauma ir trula un āda netiek pārsista, tad asinis no plīsušās vēnas uzkrājas zemādā. Parādās zilums un pietūkums, taču īpašu sāpju var arī nebūt. Ārējas asiņošanas nav un cilvēks tam nepievērš vajadzīgo uzmanību. Zemādā sakrājas liels daudzums asiņu, izveidojas hematoma, tai var pievienoties infekcija, kas tālāk ilgtermiņā var būt bīstama komplikācija. Tāpēc arī šajā situācijā taktikai jābūt tādai pašai: apsēsties, kāju pacelt augstāk, vēlams pielikt kaut ko aukstu, uzlikt spiedošu pārsēju un doties pie mediķiem.
Runājot par vēnu problēmām, bieži tiek minēta tromboze. Kas tas īsti ir?
Ir tromboze virspusējo vēnu sistēmā, to mēs saucam par virspusējo vēnu iekaisumu jeb varikoflebītu, un ir tromboze dziļo vēnu sistēmā – to mēs saucam par dziļo vēnu trombozi. Tromboze nozīmē, ka vēnā ir izveidojies asins receklis, kurš vēnu nosprosto
pilnīgi vai daļēji, radot apkārtējos audos iekaisuma reakciju.
Kādas ir trombozes izpausmes?
Simptomi ir atšķirīgi atkarībā no tā, vai tromboze ir virspusējo vai dziļo vēnu sistēmā. Parasti trombozi izprovocē ilgstoša sēdēšana, nekustīga stāvēšana vai kāda neierasta poza. Virspusējo vēnu iekaisumam (trombozei) jeb varikoflebītam galvenie simptomi ir sāpes un sacietējums pa vēnas gaitu, apsārtums, āda ir karsta, var būt arī paaugstināta ķermeņa temperatūra. Jebkurš trombs ir kā sniega bumba, kam ir tendence augt lielākam. Tas, ka mēs trombu sataustām kaut kur ceļa locītavas rajonā, nenozīmē, ka tur tas arī ir apstājies. Ļoti bieži ultraskaņas izmeklēšanā atklājām, ka trombs pa vēnas gaitu jau ir izaudzis līdz cirksnim, bet nekādu citu brīdinošu pazīmju nav. Tāpēc pacientiem, kuriem ir virspusējo vēnu iekaisums, mēs iesakām veikt ultraskaņas izmeklējumu, lai izslēgtu risku, ka šis trombs no virspusējās zemādas vēnas varētu ieaugt dziļajā vēnā un radīt dziļo vēnu trombozi – asins receklis nosprosto dziļo vēnu un tiek nopietni kavēta asiņu atplūde pa vēnām. Ļoti bieži pirmais simptoms, kas liecina par dziļo vēnu trombozi, ir pēkšņa vienas kājas tūska, nereti nav ne sāpju, ne citu pazīmju, bet var būt arī drudzis, tahikardija, kājas āda var kļūt sārta vai zilgana.
Kāpēc tromboze ir tik bīstama?
Galvenā bīstamība ir tā, ka daļiņa no šī tromba var atrauties un aiziet tālāk uz plaušu artēriju, izraisīt plaušu artērijas tromboemboliju un pēkšņu nāvi. Tāpēc ikvienam cilvēkam, kuriem pēc ilgstošas nekustīgas stāvēšanas vai sēdēšanas, piemēram, lidojuma laikā, parādās pēkšņa kājas tūska, ir nekavējoties jāiet uz ārstniecības iestādi, kurā ir iespējams veikt duplekso ultraskaņas izmeklējumu dziļajām vēnām, lai izslēgtu vai apstiprinātu dziļo vēnu trombozi un savlaicīgi uzsāktu ārstēšanu.
Kādi faktori veicina dziļo vēnu trombozes attīstību?
Protams, dziļo vēnu tromboze biežāk veidojas tiem pacientiem, kuriem ir vēnu varikoze, bet tikpat labi tā var būt arī cilvēkiem ar veselām vēnām, kuriem kādu laiku nācies atrasties piespiedu pozā. Man ir bijis diezgan daudz tādu pacientu, kuriem dziļo vēnu tromboze ir izveidojusies pēc ieilgušas konferences, studiju darbu rakstīšanas un ļoti bieži – pēc gariem lidojumiem. Ne velti lidojumu laikā pasažieriem videoierakstā tiek demonstrēts profilaktisko vingrojumu komplekss, kas jāveic, lai mazinātu dziļo vēnu trombozes attīstības risku. Pirms gariem lidojumiem turklāt iesaka uzvilkt kompresijas zeķes. Lai nenotiktu organisma atūdeņošanās, jādzer pietiekami daudz šķidruma. Piemēram, ja lidojums ilgst 12 stundas, tad jāizdzer vismaz divi litri šķidruma. Savam šķidruma patēriņam jāseko arī ikdienā jebkurā gadalaikā. Ārstam jāizvērtē katra cilvēka sirds, asinsvadu un nieru stāvoklis, lai ieteiktu optimālo diennakts šķidruma patēriņu, bet nekādā gadījumā tam nevajadzētu būt mazākam par litru. Jāpiebilst, ka te neietilpst kafija un citi kofeīnu saturošie dzērieni, kas veicina pastiprinātu šķidruma izvadīšanu no organisma.
Arī alkohola lietošana ir provocējošs faktors. Pēc kārtīgas iedzeršanas, kad cilvēks faktiski diennakti nogulējis nemaņā bez kustībām, organisms ir atūdeņojies, asinsrite palēninās un tromboze klāt. Un sekas ir problēma uz visu mūžu – nākas pastāvīgi valkāt kompresijas zeķes. Rodoties pirmajām aizdomām par dziļo vēnu trombozi, ļoti svarīgi ir savlaicīgi veikt precīzu diagnostiku un uzsākt pareizu ārstēšanu.
Karstumā kājas tūkst vairāk gan cilvēkiem ar vēnu problēmām, gan bez tām. Daudzi to uzskata par normālu parādību. Kāpēc tūska nav vēlama un kā ar to cīnīties?
Siltā laikā tūska kļūst izteiktāka, jo atslābst visi audi – gan vēnu sieniņas, gan limfvadu sieniņas, tās kļūst arī caurlaidīgākas. Venozo asiņu un limfas attece ir apgrūtināta. Pat veselu vēnu īpašniekiem siltā laikā sāk veidoties tūska, jo sevišķi tad, ja ir ilgi jāsēž vai jāstāv un līdz ar to nestrādā perifērie venozie sūkņi: pēda, celis un ikru muskulis, kas palīdz asinīm virzīties pa vēnām uz augšu. Sēdoša darba darītājiem vajadzētu ik pa stundai piecelties un izkustēties, piemēram, piecelties, novilkt apavus un, pieturoties kaut vai pie rakstāmgalda stūra, intensīvi pamīņāties uz vienas un otras kājas tā, lai strādātu pēda, celis un ikru muskulis. To turpina vismaz vienu, bet labāk – trīs minūtes, un tad var atkal strādāt nākamo stundu, un tūskas veidošanās mazinās. Tie, kuriem darba specifikas dēļ nav iespējama pat šāda piecelšanās, var vismaz zem galda izkustināt kājas, apļot pēdas – arī tas uzlabos venozo un limfātisko atteci. Atgriežoties mājās, ieteicama masējoša kāju duša ar patīkami vēsu ūdeni. Ūdens strūklu virza no apakšas uz augšu, no potītes uz celi pa kājas iekšējo virsmu, lai tonizētu gan limfvadus, gan vēnas. Vēl ieteicami relaksējoši vingrojumi, guļot uz muguras: kāju „izpurināšana”, „braukšana ar riteni” u.c. Ja tūska ir hroniska, ar laiku audi kļūst biezi, neelastīgi, jo tur ieaug saistaudi un tad šo procesu vairs nevar padarīt atgriezenisku. Ja tūska ir katru dienu un nepāriet pēc naktsmiera, tad jādodas pie flebologa, lai precīzi noteiktu tūskas rašanās iemeslu. Nereti šādas situācijās iesakām profilaktiski darba dienas laikā valkāt medicīniskās kompresijas zeķes.
Vai palīdzēt var arī medikamentu lietošana?
Ja runa ir par ārīgi lietojamiem medikamentiem, tad jāapzinās, ka tie galvenokārt sniedz atvēsinošu, nevis ārstniecisku efektu, bet reizēm pat izraisa alerģisku ādas iekaisumu. Ja, nēsājot kompresijas zeķes, kāju stāvoklis joprojām nav tāds, kā mēs vēlētos, tad ir vērts padomāt par iekšķīgi lietojamiem bezrecepšu medikamentiem, kas uzlabo limfātisko un venozo atteci un mazina tūskas veidošanos. Vēnas tonizējošos medikamentus var ņemt palīgā arī situācijā, kad laiks ir karsts un ļoti negribas nēsāt kompresijas zeķes. Dodoties ceļojumos, šos medikamentus var izmantot arī profilaktiskos nolūkos, sākot tos lietot apmēram nedēļu pirms paredzamā ceļojuma ar lidmašīnu vai autobusu, tad kājas mazāk tūks un gurs. Ja cilvēkam ir varikozas vēnas, tad ceļojumā tomēr vajadzētu valkāt medicīniskās kompresijas zeķes. Garajos ekskursiju braucienos jāizmanto katrs brīdis, kad autobuss ir apstājies – nav jāstāv un jāsmēķē, bet aktīvi jāizkustas, kaut vai vairākas reizes jāapskrien autobusam apkārt, lai veicinātu asinsriti un mazinātu risku veidoties tūskai.
