Karpa ir viena no izplatītākajām saldūdens trekno sugu zivīm. Jēdziens «treknās zivis» nozīmē, ka arī filejas un vēdera dobums ir piesātināts ar zivju eļļu atšķirībā no baltajām zivīm, kam tauki ir koncentrēti aknās. Tikai, lūdzu, izdzirdot vārdu «tauki», neķer resnu flomāsteru, lai svītrotu karpu ārā no iepirkumu saraksta. Zivju tauki jeb eļļa ir ārkārtīgi noderīgi mūsu veselībai. Tie ir lielisks (šeit iederētos novazātais vārds «unikāls») A un D vitamīnu avots, kā arī bagātīga omega-3 taukskābju rezervīte. Nav taču jāstāsta, ka tās samazina risku saslimt ar sirds slimībām, artrītu.
Ēdot treknās zivis vismaz reizi nedēļā, ir lieliskas izredzes
izvairīties no tādām, šķiet, neizbēgamām likstām kā vecuma plānprātība
un depresija. Bet nav tā, ka karpas jāēd tikai tāpēc, ka tās ir tik
vērtīgas. Es gribētu teikt: jāēd ir tāpēc, ka tās ir tik garšīgas! Jau
izsenis ir tradīcija ēst karpu Vecgada vakarā un zvīņas salikt makā,
lai nākamajā gadā naudiņa turas. Karpu vari skaisti izfilēt un cept
pannā, apviļātu rīvmaizē, vai arī veselu likt cepeškrāsnī. Vari gatavot
slaveno riba zaļivnaja, tvaicēt kopā ar dārzeņiem. Apceptus karpas
gabaliņus vari iemarinēt tomātu un dārzeņu mērcē. Izvairies no
pārmērīgas taukvielu izmantošanas, to gatavojot, jo zivtiņa pati ir
pietiekami trekna.
