Pēdējā laikā arvien vairāk dzirdam par ar miegu saistītām veselības problēmām, ko vēl vairāk padziļina pulksteņa rādītāja pagriešana par stundu pavasarī un rudenī. Tā kā kvalitatīvs miegs ir pamats katra cilvēka veselībai un labsajūtai, ir svarīgi saprast, kā šādas izmaiņas ietekmē mūsu ķermeņa ritmu. Silvers norāda, ka, lai arī laika maiņa var šķist neliela, tās ietekme uz miega paradumiem ir būtiska. “Cilvēka miega ritms ir jūtīgs pat pret nelielām izmaiņām, jo ķermenis ir pieradis pie noteikta miega un nomoda laika,” viņš skaidro. Šis ritms jeb diennakts ritms ir svarīgs, lai ķermenis un prāts pilnībā atjaunotos.
“Miegs ir viens no lielākajiem biohakiem jeb pašatbalsta veidiem, ko var veikt savas veselības labā,” uzsver Silvers. “Tas ļauj ķermenim līdzsvarot hormonus, atjaunoties un labāk tikt galā ar stresu.” Viņš norāda, ka īpaši svarīgs ir noteikts miega ritms, jo aizmigšana un pamošanās katru dienu vienā un tajā pašā laikā palīdz ķermenim uzturēt līdzsvaru starp dziļo un seklo (REM) miegu, kas savukārt uzlabo vispārējo labsajūtu.
Silvers skaidro, ka miegs ir sadalīts trīs svarīgos posmos: dziļajā miegā, vidējā miegā un REM jeb seklajā miegā. Dziļais miegs veicina ķermeņa atjaunošanos un uzņemtās informācijas pārstrādāšanu, REM miegs palīdz regulēt emocijas un apstrādāt ikdienas notikumus. Dažādi faktori, piemēram, modinātājpulksteņa izslēgšana vai ekrānu lietošana līdz vēlai naktij, var pasliktināt šo miega ciklu kvalitāti, tādējādi kaitīgi ietekmējot veselību. “Ja ritms ir izjaukts, piemēram, nepareizā miega ritma vai viedierīču lietošanas dēļ, ķermenis zaudē līdzsvaru starp dziļo un REM miegu,” viņš saka.
Silvers iesaka izvairīties no ekrāniem un darba vismaz divas stundas pirms gulētiešanas, jo ekrānu zilā gaisma tieši ietekmē melatonīna, miegu izraisošā hormona, ražošanu, apgrūtinot mūsu ķermeņa gatavību aizmigt. “Ja vēlaties iet gulēt plkst. 11 vakarā, ekrāni jāizslēdz jau plkst. 9 vakarā. Esmu sev noteicis likumu beigt darbu šajā laikā, jo smadzenēm ir nepieciešams laiks, lai nomierinātos,” viņš dalās. Turklāt viņš iesaka radīt mierīgu un aptumšotu vidi guļamistabā, kas signalizē ķermenim, ka ir laiks gulēt, nevis strādāt vai izklaidēties.
Ritma ievērošana un apzināta pievēršanās miegam ir mūsu veselības un labsajūtas pamati. Kad smadzenes ir pietiekami atjaunojušās, mēs spējam koncentrēties un pieņemt lēmumus objektīvi. Miegs, uzturs un fiziskās aktivitātes ir kvalitatīvas dzīves pamati, kas nav apejami.
Katram cilvēkam vajadzētu zināt un ievērot sev vispiemērotāko diennakts ritmu. Pēc Silvera teiktā, vienkāršākais veids, kā to noskaidrot, ir doties pārgājienā uz nedēļas nogali. “Tur tu sēdi pie ugunskura plkst. 10 vakarā, bet uznāk miegs un tu aizej gulēt. Es kādreiz biju ritmā, kur gāju gulēt plkst. 3 naktī. Es sev teicu, ka esmu pūce. Tomēr tas ir ļoti nepareizs domāšanas veids – ja cilvēks saka, ka viņš nav rīta cilvēks, tas ir malds, jo viņš vienkārši nespēj atpūsties naktī,” Silvers dalās ar personīgo pieredzes.
Melatonīnam ir tieša ietekme uz cilvēka miegu, tas ir hormons, kas liek mums aizmigt. Ja jūs ejat gulēt plkst. 11 vakarā, ķermenis sāk ražot melatonīnu dažas stundas iepriekš. Tomēr melatonīna ražošana samazinās, ja, tiek stimulētas smadzenes, piemēram, guļot gultā un skatoties spilgtā ekrānā.
Paša Silvera miegs ilgst astoņas stundas – no plkst. 11 vakarā līdz plkst. 7 no rīta. Šīs astoņas stundas viņam ir augstas kvalitātes un normāls ritms. “Kad es eju gulēt savā pareizajā ritmā, melatonīna ražošana turpinās un sasniedz maksimumu ap plkst. 1 naktī. Tālāk līmenis samazinās līdz nokrītas pilnībā plkst. 3 no rīta. Melatonīns iemidzina un notur miegā. No plkst 5 rītā ķermenis sāk ražot kortizolu, kas arī ir vitāls hormons mūsu organismā. Ja ar diennakts ritmu viss ir kārtībā, tad ķermenis pats sevi sāk modināt. Es pamostos bez modinātāja. Tomēr kortizola ražošana nebeidzas pēc pamošanās, bet sasniedz maksimumu ap plkst. 9 no rīta. Tāpēc no rīta esmu enerģijas pilns” Silvers dalās savā personīgajā pieredzē par miega ritma mehānismiem.
Tomēr, ja nekas nepalīdz vai ir vēlme novērst nopietnas problēmas, Silvers iesaka atbalstīt ķermeni, lietojot reiši sēni, kas pazīstama kā miera sēne, lai atjaunotu miega ritmu pēc pārejas uz rudens vai pavasara laiku, vai citiem traucējošiem faktoriem. Pēc viņa teiktā, tas palīdz līdzsvarot ķermeņa kortizola līmeni un mazināt stresu, tādējādi atbalstot dabisko miega ritmu un dodot iespēju mierīgākai aizmigšanai un kvalitatīvam miegam. “Kad ķermenis ir pieradis ražot kortizolu un būt nomodā, reiši palīdz samazināt tā ražošanu, ļaujot ķermenim labāk atpūsties, lai aizmigtu,” viņš saka, atzīmējot, ka šī sēne var būt vērtīgs palīgs tiem, kuru miega ritmu izjauc laika joslu maiņa vai stress.
Igaunijas uzņēmums Shroomwell piedāvā kvalitatīvus, augstas koncentrācijas veselīgo sēņu produktus no reiši, šitake, čagas un ežu dižadatenes. Uztura bagātinātājus iespējams iegādāties pie Shroomwell oficiālā pārstāvja Latvija – BIRZĪ (birzi.lv)
