Redakcijas komentārs: Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām vesels.lv publicē, ko kandidāti vēlas pateikt iedzīvotājiem. Šoreiz uzklausām Igoru Meiju – ne par Rīgas saimniecību skarošiem jautājumiem, bet par to – kāpēc mēs esam tur kur esam.
Kādu brīdi nolēmu nepievērst uzmanību palātas/planētas nr.666 iemītniekiem, jo sistēmas agonija ir acīmredzama. Tur īsti pat nav ko analizēt, ja saprot galveno tendenci.
Drezīna ar pasažieriem (valsts formālie vadītāji) ir uzņēmusi mērķtiecīgu kursu uz aizas malu un cits kurss navigācijā tai nav paredzēts. Lai viņi brauc kamēr sasniegs savu “galamērķi”. Mēs tur neko nevaram ietekmēt, tikai ar līdzjūtību noskatīties uz drezīnas līgano gaitu. Protams prātīgi ir šajā starpposmā līdz aizas sasniegšanai negadīties drezīnai ceļā, jo manevra iespēja tai nav paredzēta.
Tā kā piedalos Rīgas domes vēlēšanās turpmāk pievērsīšos galvaspilsētas tematikai.
Es neskraidīšu pa pilsētu un nefilmēšu bedres ielās vai piečurātos stacijas laukuma stūrus, bet centīšos parādīt trūkumus sistēmā kāpēc šāda situācija ir iespējama.
Esmu sagatavojis atbildes uz pirmajiem desmit jautājumiem, kuri vairāk vai mazāk ietekmē un nākotnē turpinās ietekmēt rīdzinieku dzīvi.
Katru darba dienu es atbildēšu uz vienu būtisku jautājumu, kuram ejot uz vēlēšanām uzskatu par nepieciešamu pievērst rīdzinieku uzmanību.
Vispirms daži fakti.
Rīga aizņem 307 kvadrātkilometru lielu platību un tajā dzīvo (ir deklarēti) 605 tūkstoši iedzīvotāju. Pēdējos gados deklarēto skaits ir samazinājies par 30 000 cilvēku. Pirmo reizi pārskatāmā vēsturē Rīgā dzīvo mazāk cilvēku nekā Viļņā.
Vislielāko ienākumu daļu, pilsētas 1,7 miljardus izdevumu lielajā budžetā (200 miljoni deficīts), veido iedzīvotāju ienākuma nodokis, tāpēc iedzīvotāju skaita samazināšanās par 5 procentiem būtiski ietekmē budžeta ieņēmumus.
Lai nodrošinātu dzīvei nepieciešamos pakalpojumus Rīgas domes paspārnē darbojas sekojoši uzņēmumi – Rīgas ūdens, Rīgas siltums, Rīgas namu pārvaldnieks, Rīgas satiksme un Getliņi Eko.
Šeit arī pirmais jautājums.
Vai Rīgas kapitālsabiedrībām ir jāiet uz biržu?
Mana atbilde ir – nē!
Pamatošu. Pašvaldības uzņēmumu galvenais uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem normālus pakalpojumu tarifus nevis cīnīties par akcionāru peļņu. To var nodrošināt tikai pakalpojumu tarifu celšana.
Kredīti attīstībai būs lētāki nekā 15 procentu peļņas gadā nodrošināšana akcionāriem.
Pirms divdesmit pieciem gadiem PU Rīgas ūdens attīstībai aizņēmās naudu ERAB un EIB bankās un sekmīgi atjaunoja savu ūdens sagatavošanas un notekūdeņu attīrīšanas saimniecību. Tam nebija nepieciešama nekāda akciju emisija.
Jebkura banka labprāt aizdos naudu uzņēmumam ar stabilu naudas plūsmu. Vai ir vēl stabilāks uzņēmums par tādu kurš ikdienā apmierina iedzīvotāju eksistenciālās vajadzības un par to saņem garantētu samaksu?
Lai biržas uzņēmumu smilškaste iztiek bez Rīgas kapitālsabiedrībām!
Šajā jautājumā NASDAQ biržas īpašnieku un rīdzinieku intereses nesakrīt. Savu interesi biržas saimniekiem ir jāmeklē privātajā sektorā.
Jāatzīmē vēl viens būtisks moments. Kamēr šie uzņēmumi pieder publiskai personai, tikmēr Valsts kontrolei vēl ir iespēja paskatīties kas notiek aiz dažādu grupu merkantīlo interešu plīvura.
Turpmāk sekos atbildes uz nākamajiem jautājumiem.
