Lai arī vasara parasti asociējas ar sauli, patīkamiem laikapstākļiem, atvaļinājumu un laisku gulšņāšanu pludmalē vai kādām āra aktivitātēm, daudziem cilvēkiem šis laiks mēdz būt gana izaicinošs alerģiju dēļ. Turklāt alerģijas vasarā var būt dažādas – no vieglas acu asarošanas līdz pat apgrūtinātai elpošanai. Raksta turpinājumā apskatīsim, ar ko visbiežāk nākas sastapties gada siltajā periodā, kā mazināt diskomfortu un to simptomātiku.
Kas ir alerģija, un kā tā rodas?
Alerģija ir organisma pastiprināta reakcija nekaitīgām vielām, ko sastopam apkārtējā vidē. Organisms tās kļūdaini uztver kā apdraudējumu un sāk cīnīties pret tām, izraisot virkni nepatīkamu simptomu. Šīs vielas sauc par alergēniem, un tās var būt jebkas, piemēram, dzīvnieku proteīni, kas atrodas siekalās un dziedzeros, specifiski pārtikas produkti, augi, putekļu ērcītes, kukaiņu kodumi, medikamenti.
Alerģiju attīstība notiek vairākos posmos:
- Sensibilizācija jeb process, kad organisms sāk veidot alerģijai raksturīgās antivielas (īpaši – IgE tipa imūnglobulīnu). Lai arī šajā stadijā vēl nekādu simptomu nav, tas paliek imūnsistēmas “atmiņā”.
- Atkārtots kontakts ar alergēnu: nākamreiz, saskaroties ar to pašu alergēnu, antivielas jau sāk darboties, izraisot ķīmisku reakciju – tiek izdalīts, piemēram, histamīns, kas izraisa dažāda spektra simptomātiku: niezi, tūsku, šķaudīšanu, izsitumus, elpas trūkumu u. c.
Biežākie faktori, kas veicina alerģiju rašanos
- Iedzimtība – ja kādam no vecākiem ir alerģija, paaugstinās risks, ka arī bērnam tā var attīstīties.
- Vides faktori – dzīvošana ļoti sterilos apstākļos vai tieši pretēji – uzturēšanās piesārņotā vidē vai izraisīt izteiktu organisma pretreakciju pret it kā normālām vielām.
- Nepietiekama mikroorganismu ietekme uz imūnsistēmu bērnībā, kas var sekmēt alerģiskas reakcijas pieaugušo vecumā tā iemesla dēļ, ka nav bijusi pietiekama saskare ar baktērijām un vīrusorganismiem mazotnē.
- Imūnsistēmas disbalanss vai autoimūni traucējumi.
Biežāk sastopamās alerģijas vasarā
Vasarā alerģijas visbiežāk izraisa ziedputekšņi, kukaiņu kodumi, pelējums un nereti – pat saules gaisma.
Ziedputekšņu alerģija jeb siena drudzis ir viena no biežāk sastopamajām. To izraisa dažādu augu – piemēram, graudzāļu vai bērzu – ziedputekšņi. Šī alerģija parasti izpaužas kā alerģiskais rinīts, izteikta acu nieze un nogurums.
Kukaiņu kodumu alerģija – bites, lapsenes vai odi var izraisīt lokālas vai pat sistēmiskas alerģiskas reakcijas. Smagākos gadījumos var attīstīties anafilakse, kas ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, kad bez mediķu palīdzības neiztikt.
Pelējuma sporu alerģija – īpaši siltajā laikā pelējums var parādīties dārzos, mitrās vietās un komposta kaudzēs. To ieelpojot, var rasties alerģiska reakcija.
Fotosensitivitāte jeb “saules nātre” – daļai cilvēku āda, kas tiek pakļauta ultravioletā starojuma iedarbībai, kļūst apsārtusi, parādās sīki izsitumi.
Simptomi un to atpazīšana
Lai gan simptomi katram var nedaudz atšķirties atkarībā no konkrētā alergēna, visbiežākie simptomi ir:
- alerģiskais rinīts jeb “siena drudzis”;
- asarojošas un apsārtušas acis;
- klepus, sēkšana un apgrūtināta elpošana;
- izsitumi, nieze, apsārtums uz ādas;
- galvassāpes un vispārējs nogurums.
Vēl var būt apgrūtināta rīšana, reibonis vai pat samaņas zudums – tādos gadījumos nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Alerģiju ārstēšana
Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā mazināt alerģijas simptomus un uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
Antihistamīni
Šie ir populārākie un pieejamākie medikamenti alerģijas simptomātikas mazināšanai. Pazīstamākie no tiem ir:
- Tavegyl – nodrošina ātru iedarbību un efektīvu simptomu mazināšanu, taču var izraisīt miegainību, tāpēc piemērots lietošanai vakarā;
- Zyrtec – mūsdienīgs antihistamīns, kas reti izraisa blakusparādības un ir efektīvs lielākajai daļai alerģiju paasinājumu;
- Claritine – iedarbīgs pret dažādiem alergēniem, neizraisa miegainību un ir piemērots ilgstošai lietošanai.
Ļoti ieteicams pretalerģijas tableti iedzert vismaz 1 stundu pirms iespējamās saskaršanās ar alergēnu (kaķi, ziedputekšiem utt.), tad efekts būs labāks un ātrāks. Medikamenti palīdz samazināt niezi, šķaudīšanu, acu asarošanu un citus nepatīkamus simptomus. Viena no biežākajām antihistamīnu līdzekļu blakusparādībām ir sausa mute, tāpēc ieteicams paralēli sūkāt hialuronskābi saturošu sūkajamo tableti, piemēram Vocal vai Gelorevoice.
Deguna aerosoli un acu pilieni
Tiem, kuri cieš no lokāliem simptomiem, piemēram, deguna aizlikuma, alerģiskā rinīta vai acu asarošanas, pieejami speciāli aerosoli un pilieni.
Izvairīšanās no alergēniem
Lai gan ne vienmēr tas ir iespējams, izvairīšanās no tieša kontakta ar alergēniem (piemēram, ziedputekšņiem vai pelējuma) var būtiski mazināt simptomātiku.
Ieteicams:
- vēdināt telpas vakaros, kad ziedputekšņu daudzums gaisā ir salīdzinoši mazāks;
- izmantot gaisa attīrītājus;
- regulāri pārģērbties un nomazgāties ikreiz pēc uzturēšanās ārā;
- valkāt saulesbrilles un cepuri, lai pasargātu acis un galvas ādu.
Kad vērsties pie ārsta?
Ja alerģijas simptomi ir ilgstoši, būtiski ietekmē ikdienu un kopējo dzīves kvalitāti arī vai tie katru gadu kļūst arvien izteiktāki – ir pienācis laiks alergologa vizītei. Tās ietvaros tiks ievākta pacienta anamnēze, kā arī veikti ādas testi alergēnu noteikšanai un piemērotākās ārstēšanas terapijas piemērošanai. Lai iespējami mazinātu diskomfortu, var veikt arī alergēnu imūnterapiju, kas ilgtermiņā samazina alerģiskās izpausmes.
Alerģijas būtiski ietekmē pašsajūtu un ikdienu, taču, izvēloties atbilstošu terapiju, kā arī ievērojot preventīvos pasākumus, iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Apotheka.lv internetaptiekas klāstā ir pieejami dažādi bezrecepšu medikamenti alerģisku reakciju novēršanai. Iepērcieties ātri, ērti, izdevīgi!
ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI!
