“Olainfarm ir Latvijas viens no diviem vadošajiem farmācijas uzņēmumiem. Mēs bijām pieraduši uzskatīt, ka tas ir uzņēmums, kas aktīvi eksportē un tādejādi attīsta Latvijas ekonomiku. Šeit ir citāds skatījums uz AS Olainfarm un tā patiesā labuma guvējiem – AS AB CITY un Andreja Leiboviča grupējumu. Medijos ir daudz izskanējušas ziņas ar savstarpējiem apvainojumiem un ierosinātiem kriminālprocesiem (pamatoti vai stimulēti ierosinātiem) saistībā ar AS AB CITY īstenoto ne visai likumīgo pilnīgās kontroles pārņemšanu pār Olainfarm. Zemāk lasāma Investoru un Mazākuma Akcionāru biedrības analīze, kas vedina uz AS Olainfarm eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju un koncerna darbību Baltkrievijā paskatīties citā veidā – vai šī atkarība no Krievijas kombinēta ar Leiboviča grupējumam pieejamām ietekmes svirām gan politikā, gan arī policijā (par ko vedina domāt dažādi šī grupējuma interesēs sarosināti kriminālprocesi) nav mūsu nacionālās drošības apdraudējums? Jo tā var būt, ka spaidot Olainfarm eksportu un naudas saņemšanu par eksportēto produkciju, Krievijas Putina režīma administrācija, izlūkdienesti, hibrīdkara speciālisti un citas Krievijas drošības struktūras var prasīt arī kaut ko pretī no Olainfarm īpašniekiem. Vai mēs – Latvijas pilsoņi, to gribam?
Vesels.lv redakacija ir lūgusi Olainfarm sniegt informāciju par eksporta apjomu uz Krieviju un Baltkrieviju un datus par koncerna aktivitātēm Baltkrievijā un Krievijā bet uz šīs materiāla publicēšanas brīdi nekāda informācija no Olainfarm nav saņemta.”
-redakcijas komentārs
Ja iepriekš IMAB ir bijušas bažas par mazākuma akcionāru apkrāpšanu un netaisnīgu rīcību pret mazākuma akcionāriem AS Olainfarm pārņemšanas procesā 2021. gadā, tad šobrīd jau ir bažas par iespējamu apdraudējumu arī Latvijas valstij.
AS Olainfarm ir viens no vadošajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem ar ievērojamu eksporta apjomu. Kā tādu to it kā vajadzētu uzskatīt par vienu no Latvijas ekonomikas balstiem un Latviju stiprinošu faktoru.
Tas tā it kā varētu būt, ja vien nebūtu ļoti satraucošu faktu par AS Olainfarm eksporta struktūru. Proti – līdz šim, tas ir līdz Krievijas invāzijai Ukrainā, lielākā daļa AS Olainfarm pārdošanas apjoma bija uz Krieviju un Baltkrieviju, kas arī nodrošināja Olainfarm lielāko ienākumu daļu. Līdz šim pieejamie dati ir rādījuši, ka bez Krievijas un Baltkrievijas eksporta Olainfarm būtu bijis ievērojamus zaudējumus nesošs uzņēmums.
Šobrīd no citkārt tik runīgā un lunkanā Olainfarm funkcionāra (te valdes priekšsēdētāja, te padomes locekļa) Jāņa Buka, nav publiski izskanējusi pilnīgi nekāda informācija par to kādā apmērā un kādus produktus Olainfarm eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju. Arī citādos apstākļos dažkārt runīgais Olainfarm patiesā labuma guvējs Andrejs Leibovičs, kurš nesen fotogrāfijās pozēja kopā ar mūsu jaunizcepto veselības ministru, nav papūlējies ne drusciņas informēt sabiedrību par AS Olainfarm Krievijas un Baltkrievijas eksporta apmēriem un struktūru. Domājams, ka drīzāk ir otrādi – Andrejs Leibovičs un viņa pārraudzībā esošās organizācijas, tai skaitā Olainfarm, pieliek ievērojamas pūles, lai neviens neuzzinātu kādā apmērā AS Olainfarm eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju un to, ka AS Olainfarm īpašumā ir arī farmācijas produktu rūpnīca Baltkrievijā.
Ir diezgan labi zināma Andreja Leiboviča grupējuma un viņu padotā Jāņa Buka, un ierastā prakse visiem spēkiem censties noslāpēt sev netīkamo informāciju – gan finansiāli ietekmējot medijus, lai noslāpētu sev nevēlamas ziņas, gan arī rakstot vai organizējot nepatiesas ziņas saturošus iesniegumus uz policiju ar nodomu, lai uz to pamata tiktu ierosinātas krimināllietas pret nepatīkamo ziņu paudējiem (šādas darbības Latvijā ir kriminālnoziegums, KL 298.pants. Apzināti nepatiess ziņojums. Policijā ir iesniegti vairāki iesniegumi ar lūgumiem ierosināt krimināllietas par Jāņa Buka un Andreja Leiboviča veiktām KL 298. pantā kvalificējamām darbībām.) Tāpēc domājams, ka patiesībā Andrejs Leibovičs un Olainfarm cenšas, lai sabiedrība pēc iespējas neko neuzzinātu par Olainfarm eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju un par to, kādā tieši veidā krievu nauda nonāk pie Olainfarm.
Tā kā medikamenti vēl nav iekļauti sankciju paketēs, tad pats medikamentu eksporta fakts nav krimināli sodāms pārkāpums, pat, ja medikamenti ir ar duālu pielietojumu, kā piemēram psihotropie līdzekļi, kas var tikt pielietoti lai uzlabotu kareivju kaujas spējas, tai skaitā bez liekiem pārdzīvojumiem doties riskantās situācijās un saskarties ar apkārtējo nāvi un ievainojumiem. Medikamentu, pat šāda pielietojuma medikamentu eksports uz Krieviju, tai skaitā pat uz Luhanskas, Doņeckas eksrepublikām un Krimu vēl nav krimināli sodāms nodarījums, lai gan diez vai būtu morāli atbalstāms.
Latvijas apdraudējums no Olainfarm plaša apmēra eksporta un Krieviju un Baltkrieviju slēpjas citā apstāklī – šī eksporta iespējamība un arī naudas saņemšanu par pārdoto preci ir pilnībā atkarīga no Krievijas varas iestāžu labvēlības. Tā ir ietekmes svira ar kuras palīdzību Krievija var iedarboties uz Olainfarm patiesā labuma guvējiem. Tāpēc jautājums ir – ko Putina administrācija un varas vertikāle varētu prasīt pretī vai arī jau prasa no Andreja Leiboviča grupējuma, lai atļautu Olainfarm turpināt peļņu nesošo eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju? Šāda svira ir visai ietekmīga, jo zinot to kāds ir bijis Olainfarm eksports un darbība šajās zemēs, šī biznesa zaudēšana Olainfarm peļņu pārvērstu ievērojamos zaudējumos. Un Krievijas pazinēji labi zina, ka Krievijā nožņaugt kādu uzņēmumu vai kāda uzņēmuma eksportu uz Krieviju ir visai ierasta lieta un šādi draudi tātad ir reāli un izpildāmi.
Vai tā varētu būt Krievu prasība pēc Leiboviča un RePharm grupējuma politiskās ietekmes svirām Latvijas politikā un valdībā, vai tā ir prasība par pieeju pie dažāda veida sensitīvas un citādas informācijas vai vēl kādas citas prasības? Pazīstot Krievijas metodes nebūtu jāšaubās ka šāds scenārijs ir ļoti reāls.
Mēs no šī brīža Olainfarm patieso labumu guvēju grupējuma puses jau esam redzējuši mūsuprāt krimināli sodāmas darbības lai ietekmētu vienu no Latvijas augstākajām amatpersonām – FKTK padomes locekli Ģirtu Rūdi, lai tādejādi nodrošinātu savu ne visai likumīgo kontroles pārņemšanu pār AS Olainfarm. Nesaprotami dīvainu labvēlību pret AS AB CITY, RePharm un Leiboviča grupējumu izrāda arī Ekonomijas ministrijas paspārnē esošā Konkurences Padome, ļaujot šim grupējumam ilgstoši paturēt savā īpašumā un kontrolē AS Olainfarm piederošo aptieku ķēdi Latvijas Aptiekas un medikamentu un aptiekas produktu vairumtirdzniecības struktūras pēc AS Olainfarm koncerna pārņemšanas. Analoģiskās situācijās, kur tirgus kontrole ir bijusi ievērojami zemākā līmenī nekā aptieku tirgū, apvienošanās dalībnieki vispirms ir saņēmuši Konkurences Padomes atļauju un tikai tad rīkojušies ar praktiskām apvienošanās darbībām, bet Olainfarm gadījumā pat pēc Konkurences Padomes lēmuma, ka aptieku ķēde Latvijas Aptiekas ir jāpārdod, AB City grupējums dīvainā kārtā atrod iespējas iegūt īpašu Konkurences Padomes labvēlību un nepārdot aptieku ķēdi Konkurences Padomes sākotnēji noteiktajā termiņā. Daudzi cilvēki uzskata, ka šādu lēmumu sasniegšanai ir vajadzīgas īpašas attiecības valdībā un Konkurences padomē. Papildus bažas rada baumas, ka AB City grupējuma ietekmes personu vidū ir arī Kariņa un bijušā finanšu ministra Reira (šobrīd Saeimas budžeta un finanšu komisijas vadītājs) padomnieki, kuri ir arī bijuši instrumentāli Leiboviča savdabīgo metožu sekmīgā īstenošanā ne visai likumīgi gan uzsākot kontroles pārņemšanu, gan beigās pārņemot pilnīgu kontroli pār AS Olainfarm 2021 gadā.
Šie un citi apstākļi rada pamatotas bažas, ka AS Olainfarm eksports uz Krieviju var un varbūt jau tiek izmantots kā ietekmes svira, lai ietekmētu Latvijas valdību un politiku.
Šādos apstākļos mēs uzskatām, ka būtu absolūti pamatoti pieprasīt AS Olainfarm atklāt pilnā apmērā visu informāciju par eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, par savu darbību Baltkrievijā. Šādos apstākļos būtu pilnīgi pamatoti ierobežot AS Olainfarm un tā patieso labuma guvēju, pirmām kārtām jau Andreja Leiboviča un grupējuma dalībnieku un izpalīgu pieeju pie jebkādas sensitīva rakstura informācijas, nemaz nerunājot par valsts noslēpumiem. Domājams, ka būtu jāierobežo šī grupējuma iespējas saņemt valsts pasūtījumus valsts drošībai sensitīvās lietās – kā medikamentu rezervju veidošana un tamlīdzīgi.
Un mūsu valsts “kompetentajām iestādēm” būtu ļoti rūpīgi jāseko līdzi Olainfarm darbībai, eksportam, naudas plūsmām kā arī Leiboviča grupējuma dažādiem politiķu un amatpersonu kontaktiem un ietekmes mēģinājumiem.
Šī brīža situācija mums prasa nopietni domāt par mūsu valsts drošību un atstāt neuzraudzītas šādas Krievijas ietekmes sviras uz mūsu valsts dzīvi un politiskiem lēmumiem ir bīstami.