Igaunijas parlamenta kodolenerģijas diskusijas pilnā stenogramma

Redakcijas komentārs:

Elektrība ir izgudrojums un tehnoloģija, kura ir visnozīmīgākā cilvēku veselības aprūpei un veselīgas un ilgas dzīves nodrošināšanai. Varbūt Siliņa un citi viņai līdzīgie varētu mēģināt to apstrīdēt, bet bez pieejamas elektrības par saprātīgu cenu mūsu dzīves līmenis un medicīnas aprūpes līmenis slīdēs uz leju un attiecīgi arī saruktu gan kopīgais, gan veselīgi nodzīvoto gadu skaits.

Kodolenerģija ir viena no tehnoloģijām, kas var nodrošināt ilgstošu elektrības un siltuma apgādi par saprātīgu cenu. Visas mūsu Eiropas reģiona zemes šobrīd tā vai citādi attīsta kodolenerģiju un veicina zināšanu un kompetences veidošanu, lai kvalitatīvi varētu pieņemt lēmumus par šī enerģijas veida attīstību. Izņemot Latviju.  Par mūsu Evikas, Reira un Jaunās Vienotības valdību mēs zinām, ka pagaidām šeit mūsu valdība dara nullei tuvas darbības un kustību imitācijas, kas vēlāk var mums dārgi maksāt. Tāpat kā medikamentu cenu ziņā mūs negatīvi ietekmē šīs valdības un konkurences padomes nespēja un aizdomīgā nevēlēšanās rīkoties Andreja Leiboviča grupējuma sistemātiskos konkurences pārkāpumu jautājumos.

Mūsu tuvākie kaimiņi Igauņi savā parlamentā ir uzsākuši Igaunijas Kodolenerģijas attīstības plāna apspriešanu. Zemāk publicējam pilnu stenogrammu latviski par Igaunijas parlamentā runāto kodolenerģijas jautājumā.

Interesanta ir mazliet kontraversiālā Konservatīvā Tautas Partijas pr-ja Martin Helme noslēguma runa parlamentā  – te citāts no tās:

“…zaļais terors ir vērsts pret brīvu sabiedrību. …. Un, ja jūs pret to visu protestēsiet, mēs atņemsim jums vārda brīvību, mēs ieviesīsim naida runas likumu, lai jūs nevarētu apstrīdēt vai iebilst oficiālā ideoloģiskā režīma runātājiem. Viss šis zaļais terors, kas mums tiek radīts, patiesībā noved mūs pie nabadzīgas paverdzinātas sabiedrības.

….  sākt būvēt savu atomelektrostaciju, kas ir pietiekami jaudīga, lai atkal segtu Igaunijas pamatvajadzības, un, iespējams, pietiekami jaudīga, lai nākotnē pat eksportētu elektroenerģiju, jo eksporta ienākumi joprojām ir īpaši salds ienākums ekonomikai. Un blakus tam pilnīgi aukstasinīgi atmetiet ideoloģiskos vēja un saules stāstus, kas ekonomiski nekad neatmaksāsies, izbeigs brīvu sabiedrību un padarīs mūs visus nabadzīgus.”

Ar elektrības eksportu uz kuru nākotnē saldi nopelnīt te droši vien ir domāts eksports uz Latviju, jo pārējām valstīm jau būs sava elektrība…

https://stenogrammid.riigikogu.ee/202404181000#

XV Riigikogu, III sesija, plenārsēde

Ceturtdiena, 18.04.2024., 10:00

09:58 Sesijas īstenošana

1. 10:04 Vides komitejas ierosinātā diskusija par valstiski svarīgo jautājumu “Kodolenerģijas ieviešanas nepieciešamība un iespējas Igaunijā”.

09:58 Sēdes īstenošana                                      

10:00 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Cienījamie kolēģi, cienījamā Riigikogu, labs rīts! Mēs sākam Riigikogu pilnsapulces III sesijas 12. darba nedēļas ceturtdienas sesiju. Vispirms mēs veicam klātbūtnes pārbaudi. Klātesamības pārbaude.

10:00 Klātesamības pārbaude

10:00 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Reģistrējušies 47 Riigikogu locekļi, 54 nav klāt.

Tagad ir iespēja nodot, godātie kolēģi, projektus vai pieprasījumus. Lūdzu! Jaak Aab, Riigikogu priekšsēdētājs, lūdzu.

10:01 Jaak Aab

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Godātais Riigikogu! Man ir tas gods nodot Riigikogu paziņojuma projektu “Par Maskavas patriarhāta pasludināšanu par institūciju, kas atbalsta Krievijas Federācijas militāro agresiju”. Šim likumprojektam kā iniciatori ir pievienojušies 52 Riigikogu deputāti.

Šajā projektā mēs turpinām nosodīt Krievijas Federācijas karu pret Ukrainu un agresijas laikā iekarotās teritorijas nelikumīgo aneksiju. Būtībā paziņojumā mēs runājam arī par to, kāda ir bijusi Maskavas patriarhāta darbība kopš pilnīga kara. Maskavas patriarhāts ir attaisnojis Krievijas Federācijas agresiju, izplatījis kara propagandu, un 2024. gada 27. martā Krievijas Pareizticīgās baznīcas paspārnē izveidotā Krievijas Tautas sapulce, t. i., Maskavas patriarhāta paspārnē izveidotā Tautas sapulce, pieņēma programmas dokumentu, saskaņā ar kuru agresijas karš Ukrainā tiek uzskatīts par svēto karu gan pret Ukrainu, gan pret Rietumu pasauli. Īpašs uzsvars tiek likts uz postpadomju telpu, kurai jābūt Krievijas ietekmes sfēras daļai.

Šādus Maskavas patriarhāta paziņojumus un rīcību nepārprotami var klasificēt kā draudus un risku sabiedriskajai kārtībai arī Igaunijā. Tāpēc mēs uzsveram, ka Maskavas patriarhāta pasludināšana par agresiju atbalstošu institūciju nekādā veidā neattiecas uz Igaunijas pareizticīgajiem, reliģiskajām apvienībām vai baznīcām. Tagad apvienībām un draudzēm pašām ir jāveic nākamie soļi. Mēs aicinām tās novērtēt riskus un briesmas, kas saistītas ar Maskavas patriarhātu, gan juridiskos, gan materiālos, nozīmē paldies. Paldies!

10:03 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Paldies! Nav vairāk zvanu pieprasījumu. Es Riigikogu valdes vārdā esmu pieņēmis vienu likumprojektu, un saskaņā ar mūsu Mājas un darba kārtības likumu Riigikogu valde lemj par tā tālāko izskatīšanu.

Pārejam pie paziņojumiem. Saistībā ar Riigikogu atvērto durvju dienas pasākumiem, kas notiks šo sestdien, pēc sēdes beigām lūdzu jūs no saviem rakstāmgaldiem un atvilktnēm izņemt personīgās mantas, ja vēlaties, un paņemt līdzi citus svarīgus materiālus. Un, ja vēlaties atstāt kaut ko jauku uz galda saviem viesiem, varat atstāt arī kādu jauku zīmīti. Pārejam pie šodienas darba kārtības.

1. 10:04 Vides komitejas iniciētā diskusija par valstiski svarīgo jautājumu “Kodolenerģijas ieviešanas nepieciešamība un iespējas Igaunijā”.

10:04 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Mūsu pirmais darba kārtības punkts ir Vides komitejas ierosinātā svarīgā valsts jautājuma “Nepieciešamība un iespējas ieviest kodolenerģiju Igaunijā” apspriešana. Es īsi iepazīstināšu ar procedūru. Pirmkārt, Vides komitejas priekšsēdētāja uzstāšanās ilgums ir līdz 10 minūtēm, jautājumi un atbildes – līdz 20 minūtēm. Pēc tam Klimata ministrijas Radiācijas un kodoldrošības ministrijas vadītājas Reelikas Runnel prezentācija ilgs līdz 20 minūtēm, bet jautājumi un atbildes – 40 minūtes. Pēc tam sekos Stokholmas Vides institūta Tallinas centra vadītāja Lauri Tammiste (Lauri Tammiste) prezentācija, kas ilgs līdz 10 minūtēm, bet jautājumi un atbildes – līdz 20 minūtēm. Un pēc tam Iekšlietu ministrijas padomnieka Aigo Allmäe prezentācija ilgs līdz 10 minūtēm, jautājumi un atbildes – līdz 20 minūtēm. Katram runātājam Riigikogu loceklis var uzdot vienu jautājumu. Pēc tam notiek sarunas. Iniciatora vēlme ir, lai vispirms runā frakciju pārstāvji, un pēc tam visi Riigikogu locekļi ir ļoti gaidīti. Debašu beigās Riigikogu nepieņem lēmumu.

Diskusijas iniciators arī lūdz sesiju vajadzības gadījumā pagarināt. Tāpēc es domāju, ka šī lieta varētu notikt ātri, balsosim tūlīt.

Vai mēs varam doties uz balsošanu? (No zāles atskan: “Nē vai.”) Nē vai? Skaidrs.

Godātie kolēģi, es nododu balsošanai diskusijas ierosinātāja priekšlikumu, kura saturs ir šāds: pagarināt sēdi līdz darba kārtības izsmelšanai, bet ne ilgāk kā līdz plkst. 14.00. Balsosim. Lūdzu, ņemiet dalību un balsojiet!

10:07 Balsošanas rezultāti

10:08 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Balsojumā 42 deputāti balsoja “par”, pret un atturas nav, priekšlikums tika atbalstīts. Es lūdzu Vides komitejas priekšsēdētāju Igor Taro teikt uzrunu no Rīgikogu tribīnes. Lūdzu!

10:08 Igors Taro

Cienījamais sesijas priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi! Viesi! Sveiki, debašu vērotāji! Šodienas diskusija par valstiski svarīgu jautājumu ir ar nosaukumu “Kodolenerģijas ieviešanas nepieciešamība un iespējas Igaunijā”. Šī ir mazliet citāda diskusija, jo šajā reizē svarīgais jautājums tuvāko nedēļu laikā ir jānoformulē Rīgikogu deputātu attiecīgajā projektā. Tātad šodien mēs nodarbojamies ar debašu atklāšanu, lai neteiktu – kodolenerģētikas atklāšanas šāvienu, pēc kura parlaments var sākt apspriest vēsturisko lēmumu par to, vai Igaunija kādreiz varētu kļūt par kodolvalsti.

Kāda varētu būt šo debašu būtība? Debates par kodolenerģijas ieviešanu nav tikai jautājums par Igaunijas enerģētikas nozares vai ekonomikas ilgtermiņa plānu. Tā lielā mērā ir diskusija par ietekmi uz vidi un klimatu, par to, kā mēs pildām savas saistības pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, vienlaikus vēloties palielināt Igaunijas iedzīvotāju labklājību. Kā mēs norādījām iepriekšējās Riigikogu debatēs par enerģētiku, bez enerģijas ražošanas pieauguma sabiedrības labklājības pieaugums šajā visumā nav iespējams.

Klimata mērķi nav nokrituši no debesīm, lai gan tie lielā mērā risina problēmu starp zemi un debesīm jeb mūsu atmosfēru. Mēs paši uzņēmāmies nopietnas saistības Parīzes klimata nolīgumā, kuram pievienojās 195 no 198 ANO dalībvalstīm. Tā nav ekstrēma ideja, bet gan globāla vienošanās.

Kāpēc Igaunija to izdarīja? Protams, ne tāpēc, ka mūs kontrolē no Parīzes, Briseles vai jebkur citur, bet tāpēc, ka mēs lepojamies ar mūsu Igaunijas skaisto dabu, mums patīk dzīvot tīrā vidē, mēs vēlamies, lai mūsu tuvinieku veselība būtu sakārtota, lai ikdiena būtu pieejama, lai elektrība būtu pieejama ikvienam , lai būtu labi apmaksātas darba vietas un ērtas tehnoloģijas, un lai tas viss saglabātos nākamajām paaudzēm. Vai tas nav skaists sapnis?

Varētu arī teikt, ka tas nav tikai sapnis, bet gan Igaunijas iedzīvotāju pamattiesības. Vides tiesību centra eksperts Kärt Vaarmari pagājušajā gadā rakstīja Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes žurnālā Juridica: “Ilgtermiņa klimata mērķu un starpposma mērķu noteikšana likuma līmenī ir nepieciešama pamattiesību aizsardzībai. Šis lēmums atrisina jautājumu par to, kādā laika periodā atļaut lielas emisijas. Ja mēs atstāsim lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju ārpus noteiktajiem limitiem uz nākotni, nākotnē var tikt pārkāptas veselu paaudžu tiesības, kas saistītas, piemēram, ar enerģijas nepieejamību nākotnē, kas savukārt ietekmē ražošanu, transportu, patēriņu un tādējādi ietekmē arī tādas pamattiesības kā tiesības uz dzīvību un veselību, brīvu pārvietošanos un brīvu pašrealizāciju, īpašumu.” Citāta beigas.

Šajā rakstā viņš runāja par klimata tiesību aktu nepieciešamību. Mūsu šodienas diskusija ir par šo mērķu praktisku īstenošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā, izmantojot enerģijas ražošanu. Kāpēc šī saikne ir tik spēcīga? Igaunijā 69,3 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām rodas enerģētikas nozarē. Transports ir otrajā vietā ar 18,5 %. Tātad, vispārīgi runājot, mūsu klimata politikas saturs ir tas, kā mēs ražosim elektroenerģiju 2030., 2040., 2050. un turpmākajos gados.

Elektrību var ražot arī no kūtsmēsliem vai degslānekļa. Izmantojot pēdējo, mēs varētu ļaut vecajiem taukiem slīdēt vēl vairākus gadu desmitus, ja mums nerūpētu fosilā kurināmā izmantošanas radītā ietekme uz mūsu dzīves vidi.

Šeit es gribētu citēt vēl vienu autoru, Juri Liivu, kurš nesen ieguva slavu, no “Lielās zaļās mazgāšanas rokasgrāmatas” 46. lappuses: “Mēs esam paaugstinājuši oglekļa dioksīda saturu gaisā līdz augstākajam līmenim pēdējo pāris desmitgažu laikā. Tikai Donalds Tramps var apšaubīt, ka pie vainas ir fosilā kurināmā dedzināšana.” Citāta beigas. Tādējādi pat “Greenwashing Handbook” autors nešaubās par klimata pārmaiņu antropogēno ietekmi.

Turklāt, pamatojoties uz recenzētiem zinātniskiem rakstiem, es veicu analīzi par klimata mērķu un kodolenerģijas savstarpējo saistību. Zinātnieki nebūt nav vienisprātis par to, vai kodolenerģija ir tā burvju nūjiņa, kas palīdzēs Igaunijai un visai pasaulei tikt galā ar klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Patiesībā var teikt, ka burvju nūjiņas nav. Daudz izplatītāks ir viedoklis, ka kodolenerģija ir viena no iespējām, kas jāapsver starp daudzām citām. Realitāte ir tāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē turpina palielināties, un to daļa Zemes atmosfērā veicina mūsu planētas vidējās temperatūras paaugstināšanos.

Kam gan nepatīk silta vasara Igaunijā, taču aiz šīs vienkāršotās izpratnes slēpjas fakts, ka skaistu pludmales vasaru vietā mēs varam saņemt mazāk prognozējamus laika apstākļus, kas iznīcina mūsu ražu, jaunus svešzemju kaitēkļus, kas izlaupa mūsu mežus, ekstrēmus karstuma viļņus, kas izraisa priekšlaicīgu nāvi, vai drīzāk haotisku cilvēku migrāciju no tuksnešainajām teritorijām. Vai mēs tiešām gribējām šādu Igauniju?

Kā novērst šādu notikumu attīstību? Pirms 20 gadiem žurnālā Science publicētajā Klimata pārmaiņu barjeru modelī ir aprakstītas dažādas iespējas, kā palēnināt nevēlamu attīstību. Katra šāda iespēja ir barjera. Piemēram, enerģijas taupīšana ir viena no stabilizācijas barjerām. Vēja enerģijas izmantošana arī ir stabilizācijas barjera, arī kodolenerģija var būt šāda barjera. Pēc barjeru modeļu autoru domām, cilvēcei būtu jāievieš vismaz astoņas barjeras no vairākiem desmitiem iespējamo, lai mēs varētu plātīties sev pa plecu.

Viens no veidiem, kā globāli samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 1 gigatonnu, būtu uzbūvēt 700 jaunus 1000 megavatu kodolreaktorus. Šiem reaktoriem būtu jāaizstāj pašreizējās ar fosilo kurināmo, galvenokārt ar oglēm darbināmās spēkstacijas. Tomēr, ja kādu iemeslu dēļ pasaule nolemtu pilnībā atteikties no kodolenerģijas, mēs atkāptos par pusceļu atpakaļ klimata mērķu sasniegšanā. Praksē katra atomelektrostacijas slēgšana ir novedusi pie tā, ka tiek iedarbināta ar fosilo kurināmo darbināma spēkstacija. Tā, piemēram, ir attīstījusies situācija Vācijā un Japānā pēc Fukušimas avārijas. Tāpēc mums rūpīgi jāapsver, ja mēs atmetam vienu iespēju sasniegt klimata mērķus, kādus pasākumus var veikt, lai to kompensētu.

Republikas valdība jau ir pieņēmusi vērienīgu plānu atjaunojamās enerģijas ieviešanai nākamajā desmitgadē. Igaunija ir arī iesniegusi Eiropas Komisijai pieteikumu valsts atbalstam, lai izveidotu atbalsta shēmu šā procesa paātrināšanai.

Ieguldījumi tikai vēja un saules enerģijā ir saistīti arī ar vides problēmām. Līdztekus tīras enerģijas iegūšanai jāņem vērā arī vizuālais piesārņojums un zemes izmantošana. Tūkstošiem hektāru platībā plānotās vēja turbīnas rada nepieciešamību pieņemt ļoti nopietnus kompromisus uz dabas aizsardzības rēķina. Šodien mēs jau esam vienojušies par izņēmumiem attiecībā uz vēja ģeneratoru parkiem aizsargājamo teritoriju ierobežotās zonās, argumentējot to ar pārliecinošām sabiedrības interesēm, izņemot Natura teritorijas.

Ja pēc 10 gadiem mums būs jāuzsāk fosilās elektroenerģijas ražošanas jaudu likvidēšana un ar pašreizējām ambīcijām plānotā atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda nebūs pietiekama, kādi būs nākamie kompromisi, ja līdz 2040. gadam mēs jau iepriekš izslēgsim kodolenerģiju?

Enerģijas pieprasījuma pieauguma ignorēšana nozīmētu atteikties no ekonomiskās izaugsmes perspektīvas. Rūpīgāk aplūkojot Eleringa prognozes, kas savulaik bija par pamatu plānošanai, redzams, ka turpmāko 10 gadu laikā enerģijas patēriņš rūpniecībā nemainījās. Ambiciozais plāns ekonomikas divkāršošanai paredz lielu energoietilpīgu investīciju realizāciju. Ja mēs nodrošināsim uzņēmumiem skaidrību par enerģiju, tie būs gatavi investēt arī šeit. Pat mūsu esošajai rūpniecībai vairāk nekā agrāk ir vajadzīga pieejama un zemas emisijas enerģija.

Kodolenerģijas aprites cikla analīze rāda, ka, pat ņemot vērā visa procesa ietekmi uz vidi, tās oglekļa dioksīda emisijas ir tādā pašā diapazonā kā saules un vēja enerģija ar zemām emisijām. Citu alternatīvu, kuru pamatā ir fosilā enerģija vai biodegviela, emisijas ietekme ir desmitiem reižu lielāka.

Kodolenerģiju patiešām pavada arī vairākas problēmas, no kurām visnopietnākās ir kodolatkritumu galīgā apglabāšana un drošības riski, par kuriem runā turpmāk minētie referenti. Daudzas no šīm problēmām var risināt, izstrādājot kodolenerģētikas sistēmu.

Riigikogu ir jāizstrādā noteikumi, kādiem vides un drošības standartiem ir jāatbilst vismaz katram kodolenerģijas projekta attīstītājam. Riigikogu ir jāizlemj, par kādu cenu mēs esam gatavi garantēt iespējas ātri ieviest papildu bezizmešu enerģijas ražošanas metodi 10, 15 vai 20 gadu laikā.

Tas, cik tas viss izmaksās, neapšaubāmi ir būtisks jautājums, un vēl svarīgāks jautājums šodien būtu, cik Igaunijas ekonomikai un sabiedrībai ilgtermiņā izmaksātu šādas iespējas izslēgšana. Vēsturiski kodolenerģijas izmantošana ir novērsusi vairāk nekā 1,8 miljonus papildu priekšlaicīgu nāves gadījumu gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ. Gadsimta vidus perspektīvā šī bezemisiju enerģijas ražošanas metode, atsakoties no fosilā kurināmā, varētu glābt vēl 0,5-7 miljonus dzīvību.

Tāpēc šodienas diskusiju pamatā varētu būt pievēršanās ilgtermiņa perspektīvai, ņemot vērā vides un klimata mērķus. Riigikogu ir jāpieņem tālredzīgs lēmums. Es novēlu saviem kolēģiem izturību šajās debatēs. Paldies jums!

10:18 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Laba viesmīle, liels paldies! Arī jums ir jautājumi. Tanel Kiik, lūdzu!

10:18 Tanel Kiik

Paldies, dārgais priekšsēdētāja vietniek! Dārgais viesmīlis! Man ir šāds jautājums jums, un vairāk, ņemot vērā šādu debašu ietvaru. Piemēri tiek minēti diezgan bieži, un patiesībā savā runā jūs kā salīdzinājumu minējāt tās valstis, kuras atteikušās no kodolenerģijas, ņemot vērā to ietekmi uz vidi un, savukārt, klimata mērķu sasniegšanu. Taču patiesībā mums joprojām ir jādiskutē, pamatojoties uz mūsu pašu nostāju. Mēs neesam valsts, kas diskutē par to, vai ieviest vai atteikties no esošās kodolenerģijas, mēs diskutējam par to, vai, tā sakot, izveidot šo spēju no nulles. Vai jūs piekrītat apgalvojumam, ka šādās debatēs mums drīzāk būtu jāmeklē līdzīgas valstis, līdzīgi salīdzinājumi, modeļi, kur valstis atrodas zināmā mērā krustcelēs, kādā virzienā diskutēt par savu enerģētiku, nevis jāsalīdzina ar tām valstīm, kur atomelektrostacija ir slēgta un kādas ir to ekonomiskās, enerģētikas vai klimata mērķu sekas? Vienkārši, lai šo tālāko diskusiju padarītu faktoloģiskāku un zināmā mērā saistošāku.

10:19 Igors Taro

Paldies! Bet, lai nodrošinātu faktu precizitāti, man jāprecizē, ka mēs runājam par šo krustcelēm, kas pie mums pienāks tikai pēc aptuveni 15 gadiem. Tikai nākamajā desmitgadē mēs nonāksim situācijā, kad visu veidu fosilās enerģijas ražošana patiešām būs jāpārtrauc uz visiem laikiem. Un vot tur mums ir izvēles punkts, ar kuru mēs turpināsim. Patiešām, ir runāts par alternatīvām, ir, piemēram, biogāzes iespēja, iespējas, kas balstītas uz dabasgāzi kopumā. Tās visas ir pārejas tehnoloģijas. Kā jau es norādīju, to emisijas joprojām ir ievērojami lielākas nekā, piemēram, kodolenerģijas, saules vai vēja enerģijas emisijas. No 2035. līdz 2040. gadam mēs būsim aptuveni tādā pašā situācijā.

10:20 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Urmas krūze, lūdzu!

10:20 Urmas Kruuse

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Cienījamais viesmīlis! Savā runā jūs arī minējāt, ka Rīgikogu ir nopietni jādiskutē un jāpieņem šie lēmumi. Kādi, jūsuprāt, ir galvenie argumenti pret iespējamo atomelektrostacijas būvniecību, kas, jūsuprāt, varētu to nepieļaut, man nejautājot, vai jūs esat par vai pret, tikai hipotētiski?

10:20 Igors Taro

Nu, teiksim… Paldies par šo jautājumu! Iespējams, diezgan bieži esmu dzirdējis šādas diskusijas debatēs, kurās uzmanība tiek pievērsta tam, vai tas iederas tirgū, kādas ir enerģijas izmaksas, vai šī tehnoloģija eksistē vai neeksistē. Šajā ziņā tas nav šo debašu būtība, šie jautājumi, jo galu galā katrs attīstītājs, katrs attīstītāja finansists izlemj, vai biznesa plāns ir pamatots vai nav, vai tas ir pamatots vai nav. Neviens, visticamāk, neieguldīs savu naudu projektā, kas ir lemts bojāejai vai kas atbalsta tirgū nekonkurētspējīgu pakalpojumu. Patiesībā izlemj tirgus. Šie ir bijuši galvenie argumenti.

Varbūt arī tehnoloģiju puse. To, iespējams, Reelika Runnel piemin sava ziņojuma ievadā. Tur nav minēts, ka mēs varētu sākt izskatīt tās tehnoloģijas, kas kādā brīdī ir sertificētas. Šodien, piemēram, attiecībā uz tehnoloģijām nav vietā lemt par šo pretargumentu. Lēmuma pieņemšanas brīdis būs vai nu 2028. vai 2030. gadā, kad šī piemērotā tehnoloģija tiks sertificēta mums piemērotā valstī. Bet to sīkāk var izpētīt ziņojuma ievadā.

10:22 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Mario Kadastik, lūdzu!

10:22 Mario Kadastik

Paldies par šo izsmeļoši izstrādāto kopsavilkumu! Es gribēju vērst uzmanību uz to, ko mēs apspriežam, lūgt, lai jūs pieminat, ka tuvākajā laikā pēc šīm debatēm mēs varētu sākt kaut ko lemt. Šajā procesā mēs neizlemsim, kur mēs būvēsim atomelektrostaciju, kādu atomelektrostaciju mēs būvēsim. Patiesībā šī lēmuma saturs ir daudz pragmatiskāks: ko mēs darīsim tālāk, vai mēs to apsveram. Šodien vai pat tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā mēs taču nelemsim par staciju būvniecību jebkurā vietā, vai ne?

10:22 Igor Taro

Tieši tā! Paldies par šo jautājumu! Kā jau minēju savā ievadprezentācijā, mēs joprojām runājam par salīdzinoši ilgtermiņa plānu, vairāk nekā 10 gadu garumā, un mēs runājam par to, vai mēs radīsim sev šo iespēju, vai arī mēs slēgsim vai saglabāsim šo iespēju slēgtu. Un neviens mums neliegs nākotnē pieņemt vienu vai otru lēmumu. Tāpat kā es šeit atbildēju kolēģim Tanel Kiige, pēc 15 gadiem tā būs krustcelēs.

Jautājums ir, kā es arī pamanīju, lasot dažus zinātniskus rakstus, ka vidējais laiks, kādā valstis uzbūvē vienu reaktoru, patiešām, patiešām vidēji ir 15 gadi un 10 mēneši. Nu, plus mīnus. Vai mēs gribētu būt šajā krustcelēs, kad mums visa 15 gadu uzskaite ir jāveic no jauna, vai arī mēs šodien izdarām kādu daļu, juridisko daļu, vienojoties par šīs sistēmas noteikumiem, un pēc 15 gadiem mēs varēsim pieņemt šo lēmumu ar ātrāku īstenošanu? Tā ir jautājuma būtība pašreizējam Riigikogu sastāvam, iespējams, arī šajā sesijā.

10:24 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Margit Sutrop, lūdzu!

10:24 Margit Sutrop

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamais viesmīlis! Liels paldies par iedziļināšanās kopsavilkumu! Kā jūs minējāt savā prezentācijā, cilvēki ir ieinteresēti iegūt pietiekami daudz enerģijas, lai būtu tīra dabas vide un laba dzīve. Taču patiesībā tas nozīmē dažādu vērtību izsvēršanu, un laba dzīve noteikti ietver arī drošību, kas, iespējams, daudziem cilvēkiem un daudzās valstīs ir radījusi bažas, ieviešot atomenerģiju. Es pats esmu par atomelektrostacijas celtniecību. Bet vai jūsu komitejā bija arī, teiksim, šādi vērtību apsvērumi? Vai drošība varētu būt mazvērtīgāka par pietiekamu enerģijas daudzumu un labu dzīvi, tā sakot, ar pietiekamu enerģijas daudzumu un dabisko vidi, vai arī jūs vienkārši esat ļoti pārliecināts, ka šī ir tik droša tehnoloģija, ka nav nekādu bažu?

10:25 Igors Taro

Paldies! Komitejā tas tika tik daudz apspriests, ka, kad mēs veidojām šo OTRK diskusiju programmu, mēs apspriedām, vai drošība ir pietiekami svarīgs jautājums, lai to izceltu kā atsevišķu ziņojumu. Un mēs nolēmām, ka tas ir pietiekami svarīgs jautājums. Tartu Universitātē iepriekš notika konference par kodolenerģētiku, kurā bija ļoti labs referāts, un šis referents šodien ir šeit, lai analizētu šos jautājumus. Varbūt viena lieta, ko esmu pamanījis no savas pieredzes šajā jautājumā, ir tā, ka kādā pētnieciskā dokumentā bija teikts, ka ar kodolenerģiju ir saistīts ļoti nopietns militārais risks un ka atomelektrostacijas vairāk vai mazāk ir prioritāro mērķu sarakstā, kuriem gandrīz noteikti tiks uzbrukts. Tas tika apgalvots zinātniskajos rakstos. Bet, ja mēs aplūkojam praksi, ja mēs aplūkojam praksi, kas ir notikusi Ukrainā. Ukraina ir kodolvalsts, kurā notiek karš, īsts karš, kurā lido raķetes, dažkārt simtiem raķešu dienā. Un tur tas nav noticis, vai ne. Nekad nav noticis, pat reālā kara situācijā, ka kodoliekārtām tiktu uzbrukts šādā veidā. Tie ir tikuši ieņemti kādu citu iemeslu dēļ, bet šādi draudi, kā savulaik, varbūt tepat, teiksim, pirms 10 vai 15 gadiem, zinātnieki, pēc viņu domām, ļoti stingri apgalvoja, praksē nav īstenojušies. Šī neatbilstība šeit ir skaidri redzama.

10:26 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Peter Tali, lūdzu!

10:26 Peeter Tali

Paldies, godājamais Prezidenta kungs! Laba viesmīle! Ja Igaunija kļūs par kodolvalsti, mēs iegūsim jaunas tehnoloģijas, un šeit es uzsveru: ja. Un šeit ir nākamais jautājums. Kā jūs domājat, vai, piemēram, pēc tam, kad mēs būsim saņēmuši visas šīs tehnoloģijas, arī Igaunijai būtu jākļūst par kodolvalsti vai jānovieto savā teritorijā kodolieroči? Nekas liels, mazas draudzīgas taktiskās kaujas galviņas.

10:27 Igor Taro

Paldies! Tas ir ļoti interesanti, ka šis jautājums rodas. Starp citu, viena no šādām zinātniskām pieejām arī koncentrējās uz to, ka kodolenerģijas un kodolatbruņošanās tēmas varētu pēc iespējas vairāk nodalīt, jo arī no tā izriet riski. Kā jau minēju, lai samazinātu šo ievērojamo ietekmi uz klimatu globālā mērogā, būtu jāuzbūvē aptuveni 700 1000 megavatu reaktori visā pasaulē, kas nozīmē, ka šie reaktori varētu atrasties ne tikai valstīs, kurās pašlaik izmanto kodolenerģiju, bet arī ļoti lielā mērā – teiksim, trešās pasaules valstīs, kurās ir liels enerģijas izsalkums un kurās ir daudz enerģijas, kas balstīta uz fosilo kurināmo, un ir liels potenciāls to izmantot. Un tagad ir doma, kā to izdarīt tā, lai otra puse nepievienotos, lai kodolatbruņošanās nesabruktu.

Taču, raugoties no Igaunijas viedokļa, mēs esam NATO dalībvalsts, šajā ziņā NATO ir aizsardzības alianse, kuras rīcībā ir kodolieroči, un, manuprāt, NATO ir tiesības izvietot visa veida ieročus jebkurā vietā, vienojoties ar uzņēmējvalstīm. Ja izrādīsies, ka tas ir nepieciešams, tad kāpēc ne.

10:29 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Tiit Maran, lūdzu!

10:29 Tiit Maran

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Paldies, labā viesmīle, par lielisko ievadu! Man šķiet, ka Igaunijā notiek ļoti dīvainas pārmaiņas. Mēs pārejam no emocionāla kodolenerģijas nolieguma uz emocionālu kodolenerģijas apstiprināšanu. Un mēs atrodamies daudzu dažādu lobiju organizāciju redzeslokā. Ja es skatos uz pazīstamas kodolenerģētikas … kompānijas Kantar Emor aptauju, vai jūs esat par jaunas paaudzes mazo atomelektrostaciju ieviešanu Igaunijā, tad to varētu jautāt tāpat kā to, vai jums patīk mīļi pūkaini dzīvnieciņi. Bet tajā pašā laikā mums ir jāpieņem ļoti racionāls lēmums.

Mana personīgā pieredze patiesībā liecina par to, cik neprātīgi sarežģītā situācijā mēs atrodamies, kad runa ir par lēmumu pieņemšanu, jo mūsu rīcībā esošajā informācijas laukā ir tik bezgalīgi daudz nenoteiktības. Mans jautājums ir šāds: kā mēs šajā kontekstā varam iegūt visobjektīvāko lēmumu, lai patiešām nonāktu pie izpratnes par to, vai Igaunijai ir nepieciešama kodolenerģija, lai atrisinātu savas enerģētikas problēmas, vai nē?

10:30 Igor Taro

Paldies par šo jautājumu! Kā mēs apspriedām komitejā, apsverot vai plānojot sagatavot šīs debates, mēs šim sākotnējam nosaukumam pievienojām vienu vārdu. Sākumā mēs apsvērām “kodolenerģijas ieviešanas iespēju”, bet mēs pievienojām “nepieciešamību un iespēju Igaunijā”.

Patiešām, tas ir apsvērumu punkts, un man šķiet, ka tieši šāda veida ceļvedis, kurā mēs vispirms nodarbojamies ar to, ka pieņemam lēmumu tikai no ietvara viedokļa, nodrošina to, ka tas nekļūst par emocionālu lēmumu. Šai lēmumu pieņemšanai par satvaru un noteikumiem nevajadzētu nevienam radīt pamatotas cerības, ka kāds viņa projekts saņems, es nezinu, priviliģētus nosacījumus vai ka tam noteikti būs jāīstenojas tādā veidā, kā viņš iepriekš ir plānojis.

Patiesībā mums ir iespēja noteikt visus noteikumus, veidojot sistēmu, lai novērstu šīs šaubas, lai risinātu šo problēmu iespējamos risinājumus. Tieši tas mums garantē iespēju pieņemt racionālus, nevis emocionālus lēmumus. Un šai racionālajai lēmumu pieņemšanai ir jābalstās uz to, lai zinātu, vai patiesībā pēc visa tā sauktā atjaunojamās enerģijas uzplaukuma, ko mēs šeit mēģinām izdarīt 10 gadu laikā, vai mums tiešām vēl ir šī vajadzība, vai tirgus ir pēc tās izsalcis, vai šī tehnoloģija ir sertificēta tādā formā, kā jūs minējāt, mazie pūkainie simpātiskie dzīvnieciņi, vai tie tiešām rodas, vai tā ir izveidota utt. Pamatojoties uz to, mēs varētu pieņemt racionālu lēmumu, ka nevienam šodien nevajadzētu būt pamatotām cerībām, lai arī kā Riigikogu virzītos uz priekšu ar ietvaru, ka tas kādam radīs kaut kādas cerības, ka viņa projekts tagad noteikti ir realizēts.

10:32 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Andres Sutt, lūdzu!

10:32 Andres Sutt

Paldies, labs menedžeris! Laba viesmīle! Es turpināšu uz racionalitātes viļņa. Pirmais apsvērums ir, vai Igaunijai ir nepieciešami papildu ieguldījumi enerģētikā. Atbilde uz šo jautājumu ir “jā”. Nākamais apsvērums no investora viedokļa ir tas, kādās tehnoloģijās ir jēga investēt nākotnē. Šajā ziņā jūsu atbilde uz jautājumu, cik tas viss maksā, bija pilnīgi pareiza. Bet arī katra ieguldījuma novērtēšanā vienmēr ir izvēle ieguldīt vai neieguldīt, un, ja ieguldīt, tad kurā tehnoloģijā ieguldīt. Ja mēs izslēdzam kodolenerģiju, kādas, jūsuprāt, ir labākas alternatīvas?

10:33 Igor Taro

Ne, ja godīgi… Paldies par jautājumu! Šo alternatīvu izvērtēšana, kā vienmēr, ir jautājums par to, kādus argumentus jūs izvirzāt. Vai jūs izvirzāt argumentu, ka kaut kādu iemeslu dēļ jūs izslēdzat, piemēram, kādu no iespējām, vai arī jūs izvirzāt argumentu, ka, piemēram, cik ļoti jums ir jāiet uz vides kompromisiem attiecībā uz noteiktām lietām?

Godīgi sakot, pasaulē nav daudz alternatīvu bez emisijām materiāliem, ar kuriem es strādāju, lai sagatavotu šo prezentāciju. Vēja enerģija, saules enerģija, kodolenerģija ir vairāk vai mazāk uz vienas lapas. Biodegvielas ir citā līmenī, bet šis līmenis jau ir par kārtu citā kategorijā. Un viss, kas saistīts ar fosilijām, ir vēl augstākā kategorijā.

Tātad šajā ziņā, ja par pamatu ņemam to, ka mums ir vajadzīga bezemisiju enerģija, tad mūsu izvēles iespējas jau ir ierobežotas. Tātad, kad mēs sākam apsvērt, ka mēs, iespējams, nevarēsim vai nevēlamies visu Igauniju nosegt ar vēja turbīnām un saules baterijām, tad mums šeit ir jāveic apsvērumi. Kā jau minēju, nav vienas burvju kulkas. Jāapsver visas dažādās iespējas. Un ar šiem stabilizācijas šķēršļiem bija līdzīgs vēstījums, ka ir jābūt vairākiem šķēršļiem, lai tie būtu pēc iespējas efektīvāki. Bet turpmākajās prezentācijās mēs runāsim arī par šo tēmu, par scenāriju tēmu.

10:35 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Anti Allas, lūdzu!

10:35 Anti Allas

  Paldies, godājamais Prezidenta kungs! Laba viesmīle! Kā jūs domājat, kāds, jūsuprāt, varētu būt Igaunijas šaurais ideālais enerģijas portfeļa profils pēc 20 gadiem? No kā sastāv enerģētikas portfelis, kas būtu videi visdraudzīgākais un nodrošinātu mūs ar vislētāko elektroenerģiju? Un vissvarīgākais: cik liela daļa no tā varētu būt kodolenerģija?

10:35 Igor Taro

Paldies par šo jautājumu! Man šķiet, ka, lai cik daudz esmu aplūkojis dažādus scenārijus, tomēr vienmēr nonākam pie tā, ka ir jābūt dažādu iespēju kombinācijai. Nevajadzētu emocionālā uzplūdā noslēgties tikai vienā vienīgā variantā, jo katram ir savas priekšrocības un katram ir savi trūkumi. Es tiešām neesmu palaidnis, lai teiktu, ka 2040. gadā šim procentam vai proporcijai jābūt tieši tādai vai citādai. Un tāpēc es saku, ka, ja mums, kā tas ir stratēģiskajā plānā, nav ļoti precīzas izpratnes, nu, ar ļoti augstu detalizācijas pakāpi, par šo vajadzību, tieši tāpēc ir jēga atvērt šo iespēju, tā sakot. Lai mēs varētu izdarīt šo izvēli, kad radīsies tāda nepieciešamība. Un kādā brīdī mēs patiešām zaudēsim šo fosilo produkciju, to nevarēsim izmantot. Pat ja šodien mēs izmantosim, piemēram, kādu dabasgāzes variantu, ļoti ilgā laika posmā tas vairs nebūtu apsverams vai būtu iespējams ar ļoti nopietnām atrunām. Visas šīs lietas ir jāaizstāj. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, ja mēs ņemam vērā ekonomisko izaugsmi un zināmu ražošanas pieaugumu, tad ir vēl sava veida papildu izaugsmes iespējas. Un, visbeidzot, ir arī vieta, kur apsvērt, cik daudz hektāru mēs varam novietot zem vēja un saules enerģijas. No visa šī jautājumu kopuma galu galā izriet šāda atbilde. Tāpēc man šobrīd nav vienkāršas procentuālas atbildes, ko jums sniegt. Šis ir sarežģīts temats, par ko diskutēt.

10:38 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Cienījamais priekšsēdētāj, es pateicos jums par jūsu uzstāšanos un pateicos jums par jūsu atbildēm. Vairāk laika nav. Paldies jums! Tagad es lūdzu Klimata ministrijas Radiācijas un kodoldrošības jomas vadītāju Reeliku Runnelu uzstāties no Rīgikogu tribīnes. Lūdzu!

10:38 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja

Godātais priekšsēdētāj! Godātais Riigikogu! Dārgie viesi! Valdības 2021. gada pavasarī izveidotā kodolenerģētikas darba grupa, kuras sastāvā ir augsta līmeņa ministriju un valsts institūciju pārstāvji, priekšpēdējā decembra dienā publicēja gala ziņojumu par savas darbības rezultātiem.

Plānojot savu darbību, darba grupa balstījās uz no Republikas valdības saņemto uzdevumu, kas paredzēja analizēt, vai un ar kādiem nosacījumiem Igaunijā ir iespējama kodolenerģijas ieviešana. To darot, tika stingri ievērotas ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadlīnijas, kurās uzskaitīti jautājumi, kas jārisina, ieviešot kodolenerģiju. Lai tos aplūkotu pietiekami padziļināti, starptautiskajiem un vietējiem ekspertiem tika pasūtītas kopumā 11 tematiskās analīzes, uz kuru pamata tika sagatavots gala ziņojums.

Procesa laikā darba grupas locekļu uzdevums bija sniegt ekspertiem nepieciešamo informāciju un to pārbaudīt, kā arī koordinēt procesu. Kodolenerģētikas darba grupas galīgajā ziņojumā 4 % no kopējā apjoma ir iekļauts arī potenciālā attīstītāja ieguldījums, kas bija nepieciešams galvenokārt projekta finansēšanai un piegādes ķēdes aprakstam un ko pirms iekļaušanas ziņojumā pārbaudīja starptautiskie eksperti.

Kodolenerģijas izmantošana un pat tās izmantošanas apsvēršana ir stingri reglamentēta starptautiskā līmenī. Visi galīgā ziņojuma ievadmateriāli tika izvērtēti pagājušā gada oktobrī Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ekspertu misijas laikā, lai nodrošinātu ziņojumā sniegtās informācijas atbilstību. Misijas laikā tika pārbaudīts, vai mums ir nepieciešamā izpratne par visiem pienākumiem, kas saistīti ar kodolenerģijas izmantošanu, un vai esam pietiekami padziļināti izvērtējuši visus ar šāda veida enerģijas izmantošanu saistītos jautājumus. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu darba grupas veiktās analīzes un sagatavošanās attiecībā uz kodolenerģijas ieviešanu ir bijušas visaptverošas un pietiekamas, lai mēs varētu pieņemt pamatotu lēmumu par šā enerģijas veida izmantošanu.

Papildus Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai darba grupai tās darbībā ir palīdzējusi arī mūsu kaimiņvalsts Somija, kuras kodolenerģijas regulators STUK jau darba grupas darbības sākumā bija iesaistījies mūsu darbībā. Turklāt mēs esam iesaistījušies FIRST programmā, ko koordinē ASV Valsts departaments un kas atbalsta valstis kompetences celšanā mazo reaktoru jomā. Maija beigās tiks parakstīts sadarbības līgums starp ASV kodolregulatoru un Vides aģentūru, un pagājušajā gadā tika parakstīts sadarbības memorands ar Kanādas kodolregulatoru, kas ļauj mums uzraudzīt tur notiekošo mazo reaktoru licencēšanas procesu. Arī Francija, Japāna un Vācija ir piedāvājušas mums savu sadarbību un palīdzību, organizējot apmācības, seminārus un mācību vizītes, kā arī konsultatīvas sanāksmes. Pateicoties starptautiskās sadarbības iespējām, pēdējo trīs gadu laikā esam apmācījuši vairākus desmitus valsts iestāžu speciālistu kodolenerģētikas jautājumos, un varam teikt, ka šodien Igaunijā ir nepieciešamās pamatkompetences, lai sāktu izmantot kodolenerģiju.

Ņemot vērā no analīzēm un Atomenerģijas aģentūras saņemtās atsauksmes, kā arī darba grupā notikušo diskusiju rezultātus, darba grupa pagājušā gada beigās secināja, ka ar savlaicīgu plānošanu, pietiekamu finansējumu, politisko un sabiedrības atbalstu kodolenerģijas ieviešana Igaunijā ir iespējama. Kodolenerģijas ieviešana atbalstītu mūsu mērķus sasniegt 2050. gada klimata mērķus un nodrošināt energoapgādes drošību, nodrošinātu stabilu elektroenerģijas ražošanu, veicinātu Igaunijas pētniecību un attīstību, sniegtu ekonomisku labumu un radītu darbavietas vietējiem iedzīvotājiem.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka valstī, kur šāda veida enerģija līdz šim nav izmantota, kodolenerģijas ieviešanai ir nepieciešama rūpīga sagatavošanās, un no atomelektrostacijas līdz elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai paiet vismaz desmit gadi. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, lai kodolenerģijas ieviešana neapdraudētu atjaunojamās enerģijas ražošanas un uzglabāšanas jaudu palielināšanu un tādējādi neaizkavētu emisiju samazināšanu.

Jāņem vērā arī tas, kādas tehnoloģijas būtu iespējams izmantot Igaunijas apstākļos. Darba grupas veiktajās analīzēs tika aplūkoti tā sauktie mazie modulārie reaktori, jo mūsu elektrotīklam ir iespējams pieslēgt līdz pat 400 megavatmetru, megavatu ražošanas blokus, kuru avāriju sistēma var izturēt. Tāpēc lielie reaktori ar jaudu virs 1000 megavatu mūsu tīklā neiekļautos. Tajā pašā laikā vienā rūpnīcā var būt vairāki reaktori, ja katram reaktoram tiek izbūvēts atsevišķs pieslēguma punkts.

Darba grupas uzdevums nebija pieņemt lēmumu par konkrēta reaktora ražotāju, bet gan uzskaitīt nosacījumus, kādiem jāatbilst reaktoram, ko uzskata par nosacīti piemērotu Igaunijai. Galvenā uzmanība jāpievērš drošībai, piemērotībai tīklam, tehnoloģijas gatavībai, ietekmei uz vidi un vairākiem citiem kritērijiem, piemēram, degvielas pieejamībai un ģeopolitiskiem apsvērumiem, kas izslēgtu no piegādes ķēdes dažu valstu, piemēram, Krievijas, ražotājus.

Mēs neiesakām pasaulē pirmo šāda veida reaktoru būvēt Igaunijā, taču pirms pieņemt galīgos lēmumus par tā būvniecību ir jābūt pārliecībai, ka līdzīgs reaktors tiks pabeigts kādā pieredzes bagātā kodolenerģijas valstī. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka pirms mēs izdarām izvēli par tehnoloģiju, līdzīgam reaktoram kaut kur jau ir jāsāk darboties, bet līdz lēmuma pieņemšanai atļaujas procedūrai tur ir jābūt pabeigtai, kas ļauj mūsu regulatoram atkārtot procesuālos procesus un mācīties no citas valsts regulatora pieredzes.

Pirmie reaktori, kas tiek uzskatīti par nosacīti piemērotiem Igaunijai, tiks uzbūvēti Rietumvalstīs šīs desmitgades beigās, un to tehnoloģiskais risinājums būs mazāka izmēra reaktori ar ūdens dzesēšanu, t.i., tehnoloģija, ar kuru pasaulē jau ir vairāk nekā 70 gadu pieredze. Tehnoloģijas galīgā izvēle notiek, kad kodolenerģijas regulators izvērtē reaktoru, ko attīstītājs vēlas nodot ekspluatācijā, un tā drošību kopā ar atrašanās vietu, un tas notiek valsts speciālā plānošanas procesa laikā.

Ir skaidrs, ka kodolenerģētikas programmu nevar uzsākt, ja valsts ģeoloģiskie un vides apstākļi neļauj būvēt atomelektrostaciju. 2022. gadā kodolenerģētikas darba grupas ietvaros izveidotajai telpiskās plānošanas darba apakšgrupai, kuras sastāvā bija arī tādas svarīgas ieinteresētās puses kā Vides asociāciju kamera un Igaunijas pilsētu un ciemu savienība, tika uzdots noskaidrot, vai Igaunijā ir potenciāli piemērotas teritorijas atomelektrostacijas būvniecībai. Pagājušā gada pavasarī pabeigtās analīzes rezultāti atklāja, ka kodolspēkstacijas būvniecība Igaunijā būtu apsverama pat 16 reģionos. Viens no tiem tika izslēgts valsts aizsardzības apsvērumu dēļ, kas kartē atzīmēts ar sarkanu krustiņu, bet pārējiem 15 reģioniem tika veikta sociālekonomiskās ietekmes analīze.

Rezultātā tika ieteikts apsvērt atomelektrostacijas būvniecību četros reģionos, kur atomelektrostacijas būvniecība atbalstītu arī reģionālo attīstību. Viens no šiem reģioniem atrodas Rietumigaunijā, bet pārējie trīs – ziemeļu piekrastē.

Tā kā valsts nav pieņēmusi fundamentālu lēmumu par kodolenerģijas ieviešanu, nav veikta atrašanās vietas izvēle un no šiem reģioniem nav atlasītas potenciālās kandidātteritorijas. Ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums par kodolenerģijas ieviešanu, kodolspēkstacijas atrašanās vieta tiks noteikta valsts plānošanas procesā, izskatot arī alternatīvas.

Viens no galvenajiem jautājumiem diskusijās, kas saistītas ar kodolenerģijas izmantošanu, parasti ir saistīts ar kodolatkritumiem, par kuriem cilvēku apziņā ir iesakņojušies daudzi mīti un maldīgi priekšstati, galvenokārt nezināšanas dēļ. Viens no izplatītākajiem mītiem ir tas, ka kodolenerģijas izmantošana rada milzīgu daudzumu kodolatkritumu, kuriem nav risinājumu.

Saskaņā ar darba grupas pasūtīto pētījumu viens neliels reaktors gadā radītu aptuveni 12 tonnas izlietotās kodoldegvielas. Visā reaktora darbības laikā, kas ir vismaz 60 gadi, uz vienu reaktoru tiktu saražotas aptuveni 720 tonnas izlietotās kodoldegvielas, kas stacijas darbības laikā tiktu uzglabāta starpglabātavā stacijas teritorijā.

Salīdzinājumam minēšu, ka Igaunijā gadā kopumā rodas 23 miljoni tonnu atkritumu. No tiem ik gadu rodas 1,6 miljoni tonnu bīstamo atkritumu. Bīstamie atkritumi ir, piemēram, azbests, cianīds, dažādas ķīmiskās vielas. Tajā pašā laikā vairāk nekā 70 gadu ilgajā elektroenerģijas ražošanas no kodolenerģijas vēsturē pasaulē ir radies 300 000 tonnu izlietotās kodoldegvielas jeb tā saukto kodolatkritumu, un katru gadu tiek pievienotas aptuveni 7000 tonnas izlietotās kodoldegvielas.

No kodolenerģijas saražotās elektroenerģijas cenas daļu veido arī atkritumu galīgā uzglabāšana un kodolspēkstacijas demontāža tās darbības beigās. Atomelektrostacijas operators maksā attiecīgo maksu valsts fondā, kur šīs darbības tiktu veiktas no iekasētajiem līdzekļiem.

Atkritumu apstrādei un galīgajai apglabāšanai ir vairākas iespējas. Pirmkārt, Igaunijai jābūt gatavai izveidot ģeoloģisko kodolatkritumu galīgās uzglabāšanas vietu, taču Eiropas Savienība sadarbībā ar vairākām valstīm apspriež arī reģionālo galīgās uzglabāšanas vietu izveidi, turklāt 96 % kodoldegvielas ir iespējams pārstrādāt un atkārtoti izmantot. Darba grupas ieteikums ir tāds, ka Igaunijai nevajadzētu juridiski ierobežot nevienu no šīm iespējām, proti, mums būtu jāatstāj atvērtas durvis dažādiem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem.

Lai noskaidrotu, vai, ņemot vērā Igaunijas ģeoloģiskās vides apstākļus, kodolatkritumu galīgā uzglabāšana pie mums vispār ir iespējama, tika analizēta mūsu kodolatkritumu galīgās uzglabāšanas pamataprīkojuma piemērotība kopā ar kodolspēkstacijas būvniecībai piemērotajām teritorijām. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, varam apgalvot, ka Igaunijā nav tādu ģeoloģisko kritēriju, kas liegtu galīgās glabātavas būvniecību, taču šādas glabātavas plānošanai tomēr būtu nepieciešami detalizēti kompleksi pētījumi, un tam ir nepieciešams atsevišķs plānošanas process. Lai gan Igaunijā bija 16 potenciāli piemērotas teritorijas atomelektrostacijas būvniecībai, kas galvenokārt atradās piekrastē, faktiski ir iespējams plānot galīgās glabātavas būvniecību ievērojami lielākā teritorijā. Tomēr ideālā gadījumā atomelektrostacija un galīgā uzglabāšanas vieta varētu atrasties tuvu viena otrai.

Lai ieviestu kodolenerģiju, no valsts puses ir nepieciešama ilgtermiņa apņemšanās, un ir svarīgi ņemt vērā Igaunijas iedzīvotāju viedokli. Kopš 2022. gada Kodolenerģijas darba grupa ir veikusi sabiedriskās domas aptaujas, kas kartē Igaunijas iedzīvotāju attieksmi pret kodolenerģiju, bailes un gaidas saistībā ar šāda veida enerģijas izmantošanu.

Atbalsts kodolenerģijai ir saglabājies aptuveni 60 % līmenī, un kodolenerģijas ieviešanai Igaunijā tradicionāli lielāku atbalstu izrāda vīrieši, kuru vidū atbalsts ir 74 %, Igaunijas iedzīvotāju vidū – 62 %, bet iedzīvotāju ar augstāko izglītību – 65 %. Vidēji pret kodolenerģijas ieviešanu vairāk iebilst sievietes, no kurām 36% neatbalsta šāda veida enerģijas ieviešanu, krievu tautības iedzīvotāji ar 34% un iedzīvotāji ar zemāku izglītību ar 35%. Starp viņiem ir arī tādi, kuriem nav nostājas attiecībā uz kodolenerģijas ieviešanu. Nākamā noskaņojuma pētījuma rezultātus Klimata ministrija publicēs maija beigās.

Lai valsts vispār varētu izmantot kodolenerģiju, valstij ir jāizveido tiesiskais regulējums, kas reglamentē šāda veida enerģijas izmantošanu, un valsts aģentūra, kas uzrauga tās drošu izmantošanu, jeb tā sauktais kodolenerģijas regulators. Saskaņā ar darba grupas pasūtītajām analīzēm kodolenerģijas regulatoru varētu veidot uz esošā Vides aģentūras Klimata un radiācijas departamenta bāzes, un jaunajā aģentūrā tiktu apvienoti tajā strādājošie 18 cilvēki. Ņemot vērā laika un procesuālos soļus no kodolprogrammas uzsākšanas līdz kodolspēkstacijas pabeigšanai, objektā pakāpeniski jāpieņem darbā vēl 60 cilvēki, saskaņā ar prioritāti, kas, ja šis darbā pieņemšanas process notiktu, prasītu četrus līdz piecus gadus. Nelielai daļai no nepieciešamajām zināšanām papildus kvalifikācijai patiesībā ir nepieciešama arī ilgtermiņa pieredze, ko sākotnēji var nodrošināt, piesaistot ārvalstu ekspertus.

Paralēli regulatora izveidei ir jāsāk likumdošanas darbs, jāpieņem Kodoldrošības likums, tā apakšlikumi, kā arī grozījumi un papildinājumi spēkā esošajos tiesību aktos.

Pirms lēmuma pieņemšanas viens no svarīgākajiem jautājumiem neapšaubāmi ir, cik izmaksās šādas valsts sistēmas izveide un darbība.

Darba grupas aprēķinos par laikposmu līdz 11 gadiem, kas ilgtu no sagatavošanās darbu uzsākšanas līdz elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai stacijā, tika lēsts, ka kopējās izmaksas šajā laikposmā būtu aptuveni 73 miljoni eiro, kam pieskaitītas glābšanas spēju attīstīšanas izmaksas līdz 54 miljoniem eiro. Svarīgi, ka šīs izmaksas nerodas vienas dienas laikā, bet ir sadalītas vairāku gadu garumā. Valsts sistēmas uzturēšanas ikgadējās fiksētās izmaksas stacijas darbības posmā būtu aptuveni 6,5 miljoni euro, pieskaitot glābšanas spēju uzturēšanas izmaksas, t. i., paredzams, ka kopējās izmaksas būs aptuveni 10 miljoni euro gadā.

Regulatora izdevumus plānots daļēji segt ne tikai no valsts budžeta, bet arī no operatora, t. i., licences turētāja, ar ikgadējām maksām par procedūrām un uzraudzību. Tajā pašā laikā valsts budžeta ieņēmumi no saimnieciskās darbības atjaunošanas atomelektrostacijas būvniecības posmā ievērojami pārsniegtu valsts regulējuma uzturēšanas izmaksas. Līdz stacijas pabeigšanai, pamatojoties uz šodienas aplēsēm, valsts varēs gūt vairāk nekā 90 miljonus euro papildu nodokļu ieņēmumu.

Ja tikmēr izrādīsies, ka plāns būvēt atomelektrostaciju neizdosies, valsts ir ieguldījusi līdz pat 5 miljoniem eiro, lai attīstītu vietējās kompetences. Tajā pašā laikā, esot kaimiņvalstij, kas izmanto kodolenerģiju, cilvēku ar vietējām zināšanām šajā jomā skaita palielināšanu nevar uzskatīt par nevajadzīgi izšķērdētu resursu, bet gan par ieguldījumu uz zināšanām balstītā Igaunijā.

Ja tiktu pieņemts pozitīvs lēmums par kodolenerģijas izmantošanu, tad saskaņā ar ANO ceļvedi no kodolenerģijas apsvēršanas mēs pārietu uz programmas īstenošanas posmu, kurā notiktu kodolenerģijas regulatora izveide, kodolenerģētikas un kodoldrošības likumprojekta procedūra un pieņemšana, nacionālo kompetenču attīstība un kodolspēkstacijas atrašanās vietas izvēle.

Kodolenerģijas ieviešanai nepieciešamo sagatavošanās darbu sākšana bieži tiek uzskatīta par neatgriezenisku procesu, no kura nav atpakaļceļa. Tomēr šodien mēs joprojām atrodamies pie pirmā mazā soļa, kad jāpieņem lēmums, vai turpināt kodolenerģijas ieviešanas apsvēršanas procesu un sākt gatavoties valsts sistēmas izveidei, lai nākotnē mūsu valstī varētu izmantot šo enerģijas veidu, ja ne elektroenerģijas ražošanā, tad, piemēram, centralizētās siltumapgādes vai ūdeņraža ražošanas nodrošināšanai, kur arī kodolenerģijai ir liels potenciāls. Riigikogu un valdībai priekšā būs vēl vairāki svarīgi lēmumi, kas saistīti ar nozares likumdošanu un jaunas valsts institūcijas izveidi, vietas izvēli un ekspluatācijas atļauju, un kur ir iespējams arī pieņemt lēmumu neturpināt šo procesu.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka kodolenerģētikas darba grupas sagatavotā ziņojuma mērķis nebija izvēlēties kādu no pusēm attiecībā uz kodolenerģiju, bet gan sniegt labākās zināšanas, uz kuru pamata valsts varētu izlemt, vai kodolenerģijai Igaunijā var būt nozīme klimata mērķu sasniegšanā un energoapgādes drošības nodrošināšanā. Cienījamie Riigikogu deputāti, tiesības izlemt, vai šim enerģijas veidam Igaunijā var būt nākotne, ir jūsu rokās. Paldies jums!

10:57 Priekšsēdētāja vietnieks Juri Ratass (Jüri Ratas)

Liels paldies, laba viesmīle! Arī jums ir jautājumi. Pievērsīsimies tiem. Urve Tiidus, lūdzu!

10:58 Urve Tiidus

Paldies, cienījamā vadītāja! Dārgais viesmīlis! Jūs iepazīstinājāt mūs ar galīgo ziņojumu par kodolenerģijas izmantošanas iespējām. Un tas pats ziņojums liek man uzdot divus varbūt pārāk specifiskus jautājumus. Pirmais ir tas, ka kodolenerģija tiek uzskatīta par lētu enerģiju. Bet kas mums garantē, ka tā būs lētāka nekā pašreiz izmantotā enerģija? Otrais jautājums attiecas uz kodolenerģijas negatīvo pusi – lielu ūdens patēriņu. Tas šajā ziņojumā nav minēts. Vai jūs varētu to arī kaut nedaudz novērtēt?

10:58 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja

Runājot par kodolenerģijas cenu, kodolenerģija noteikti nav viens no lētākajiem enerģijas ražošanas veidiem pasaules tirgū, ja tā var teikt. Daudzās valstīs kodolenerģija konkurē ar fosilā kurināmā izmantošanu. Valstīs, kurās izmanto fosilo kurināmo un kurās CO2 emisijas netiek apliktas ar nodokļiem, kodolenerģija noteikti ir ievērojami dārgāka. Un, ja mēs vēlamies Igaunijā ieviest kodolenerģiju, tas noteikti nav vislētākais risinājums, kas varētu nonākt tirgū. Taču mums ir arī jāapsver, kādas ir mūsu vajadzības pēc bāzes slodzes pārvaldītas elektroenerģijas ražošanas jaudas, un jāizvērtē, vai mums ir izdevīgāk turpināt sadedzināt fosilo kurināmo vai izmantot kodolenerģiju.

Kas attiecas uz ūdens patēriņu kodolspēkstacijās, tas ir atkarīgs no izvēlētās tehnoloģijas. Tiek izstrādāti arī tādi mazi reaktori, kas patērē ļoti maz ūdens vai gandrīz nemaz. Tas ir atkarīgs no izvēlētās tehnoloģijas. Bet jā, ja runājam par vides aspektiem, ūdens patēriņš noteikti ir viens no tematiem, kas jāanalizē rūpīgāk.

10:59 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Andre Hanimägi, lūdzu!

11:00 Andre Hanimägi

Paldies, labs vadītājs! Laba viesmīle! Šis politiskais lēmums vai neizlēmība patiesībā izrietēja no tā, ka šādu melnbaltu risinājumu nav. Neviens nav spējis piedāvāt patiešām labas alternatīvas: tas ir viens, divi un trīs, un izvēlies pats. Kad es aplūkoju jūsu prezentāciju un arī ziņojumu, tas joprojām ir ļoti pozitīvs. Ir grūti pateikt “nē” darbavietām, naudai un enerģijai.

Bet mans jautājums joprojām ir, cik lielā mērā jūs iedziļinājāties, apsverot alternatīvas, tas ir, kad mēs runājam par kontrolētu enerģiju. Vai jūs aplūkojāt un analizējāt šīs paralēles, ko vēl varētu darīt atomelektrostacijas vietā, kādas tad būtu cenas un kāds enerģijas portfelis mums varētu būt tuvākajos gados? Ja mēs kaut ko nolemjam, mēs vairāk vai mazāk varētu to pabeigt un saprast, ko mēs nolemjam.

11:01 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja

Paldies! Kodolenerģētikas darba grupas pilnvarojumā nebija iekļauta alternatīvu izskatīšana. Mūsu uzdevums bija izskatīt un atbildēt uz jautājumu, vai un ar kādiem nosacījumiem Igaunijā ir iespējama kodolenerģijas izmantošana. Tomēr alternatīvas iespējas tiek analizētas, sagatavojot vai atjauninot enerģētikas ekonomikas attīstības plānu, kas pašlaik ir nepārtraukts process. Un Klimata ministrija faktiski ir pasūtījusi šādu pētījumu, kura rezultāti būtu jāpublicē maijā un kurā tiek analizēts mūsu enerģētikas portfeļa iespējamais sastāvs nākotnē.

11:01 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Mario Kadastik, lūdzu!

11:01 Mario Kadastik

Paldies par šo prezentāciju! Es gribēju jautāt tieši par to, jo bieži vien bažas rada tas, ka, ja mēs nolemsim turpināt šo procesu, mēs sevi ieslodzīsim uz nenoteiktu laiku, vienlaikus pastāv arī bažas par to, vai viņš iederēsies tirgū. Pirmkārt, tirgus kā mikrokosmoss ir ievērojami lielāks nekā tikai Igaunija, jo, ja mēs no nākamā gada pāriesim uz vienotu frekvenču tirgu, būs ļoti grūti runāt par Igauniju kā par atsevišķu valsti. Tirgus piemērotība ir mazs biznesa jautājums vēlāk. Bet, pat ja kaut kādu iemeslu dēļ tas neizdodas, ja mēs atstājam malā elektroenerģijas tirgu, vai tas ir vienīgais veids, vai mēs vienkārši esam izmetuši naudu un paveikuši darbu, vai arī ir potenciāli kodolspēkstaciju pielietojumi kādam citam mērķim, ne tikai elektroenerģijas ražošanai ?

11:02 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja

Paldies! Ja mēs esam izveidojuši šo sistēmu un ja tirgus situācija nav labvēlīga elektroenerģijas ražošanai, izmantojot kodolenerģiju, un tās pārdošanai tīklā, tad ir iespējams izmantot šo izveidoto sistēmu, lai kodolenerģiju izmantotu citā veidā. Viena no nozarēm, kurā mums ir jāsasniedz dekarbonizācijas jeb oglekļa samazināšanas mērķi, ir, piemēram, centralizētā siltumapgāde. Mūsu kaimiņvalsts Somija jau plāno 2030. gadā ieviest nelielus, 50 megavatu reaktorus, kas paredzēti tikai centralizētai siltumapgādei. Un šajā ziņā arī mūsu ziemeļu kaimiņi saskata tirgu Igaunijā. Taču arī mums ir nepieciešama valsts pamata sistēma, lai šādi centralizētās siltumapgādes risinājumi varētu ienākt mūsu tirgū.

Turklāt kodolenerģijai ir liels potenciāls ūdeņraža ražošanā. Un ir iespējams attīstīt zinātni pētniecisko reaktoru veidā, t.i., alternatīvus kodolenerģijas izmantošanas veidus, lai šo izveidoto valsts ietvaru varētu izmantot arī citādi nekā tikai elektroenerģijas ražošanai.

11:03 Priekšsēdētāja vietnieks Juri Ratas (Jüri Ratas)

Tiit Maran, lūdzu!

11:03 Tiit Maran

Paldies par šo prezentāciju! Jūs minējāt, ka kodolenerģija varētu atbalstīt atjaunojamo enerģiju. No tā var saprast, ka viņu varētu kontrolēt daba. Tajā pašā laikā jūs jau agrāk esat teicis, ka viņš ir kontrolējams, bet to var kontrolēt ļoti lēni. Un tagad mans jautājums ir, cik lielā mērā tas ir kontrolējams, vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka, ja pati ražošanas jauda tiek samazināta, šajā gadījumā tās izmaksas, enerģijas izmaksas, strauji pieaugs. No tā izriet otrs jautājums. Kāda būs kodolenerģijas cena salīdzinājumā ar atjaunojamās enerģijas cenu? Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par to, ka kodolenerģijai ir nepieciešamas tādas pašas valsts garantijas, proti, nodokļu maksātāju garantijas par tās pašu ražošanu. Vai tas ir taisnība vai malds?

11:04 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja

Paldies! Attiecībā uz kodolenerģijas kontrolējamību kodolenerģija neapšaubāmi ir kontrolējams elektroenerģijas ražošanas veids. Un šos mazos reaktorus var ļoti ātri noslogot un noslogot. Tomēr jautājums ir, vai tas ir saprātīgi. Citiem vārdiem sakot, noteikti nav ekonomiski pamatoti izmantot atomelektrostaciju tikai kā maksimālās slodzes kontroles staciju vai turēt to rezervē. Jo lielāks slodzes koeficients, ar kādu tā darbojas, jo izdevīgāk. Jā, kodolenerģija ir kontrolējama, bet, iespējams, ekonomisku apsvērumu dēļ to nav lietderīgi izmantot maksimālās slodzes monitorēšanai, lai gan ir valstis, kas faktiski apsver šādu iespēju.

Attiecībā uz kodolspēkstacijā saražotās elektroenerģijas cenu salīdzinājumā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas cenu, šī cena ir konkurētspējīga un ir tādā pašā līmenī kā, piemēram, jūras vēja ģeneratoru parku saražotās elektroenerģijas cena. Kodolspēkstacijas gadījumā, ņemot vērā tās lielo kapitālietilpību, cena lielā mērā ir atkarīga arī no aizdevuma procentiem, tā sakot, no tā, kādas ir kodolspēkstacijas būvniecības kapitāla izmaksas. Konkrētas cenas vai cenu prognozes es šobrīd nesniegšu, tas lielā mērā ir attīstītāja biznesa plāna jautājums. Bet cenas ir tādā pašā secībā kā jūras vēja parkiem.

11:06 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Kristina Šmigun-Vahi, lūdzu!

11:06 Kristina Šmigun-vēzis

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Cienījamais viesmīlis! Es ļoti priecājos, ka Igaunija nav pretojusies un pateikusi “nē” visam, bet mēs tiešām cenšamies, veidojam sistēmu, visu rūpīgi pārdomājam. Bet mans jautājums ir par atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem. Mēs zinām, ka tehnoloģijas attīstās un ka atkritumus var pārstrādāt, pateicoties tehnoloģijām. Vai jums nešķiet, ka mēs Igaunijā varētu ieguldīt zinātnē, pārstrādē, vairāk domāt par to, kā padarīt atkritumus drošākus, kā tos atkārtoti izmantot vai apstrādāt?

11:07 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja

Paldies! Jā, lēmums par to, vai pieprasīt operatoram nekavējoties pārstrādāt izlietoto kodoldegvielu, ir valsts politikas jautājums. Un no darba grupas puses mēs diezgan pamatīgi analizējām šīs pārstrādes iespējas, un citiem būtu variants nosūtīt izlietoto kodoldegvielu pārstrādei uz Franciju, kas mums ir sagatavojusi no turienes iespējamos aprēķinus par cenām, cik tas izmaksātu un kā šis process un cik bieži tas varētu notikt. Tas atkal ir izvēles jautājums, bet tā ir iespēja. Vienlaikus jāatceras, ka šobrīd vēl nav iespējams pārstrādāt 100 % šo atkritumu, bet tikai 96 %. Tiem 4 %, kas vēl ir palikuši, vēl ir nepieciešami uzglabāšanas apstākļi un, tā sakot, galīgā uzglabāšana. Arī tam ir jābūt gatavam. Šī pārstrāde nav burvju nūjiņa, kas atrisinās visas ar atkritumiem saistītās problēmas.

11:08 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Rain Epler, lūdzu!

11:08 Lietus Epler

Paldies, labs priekšsēdētājs! Laba viesmīle, paldies par prezentāciju! Lūk, iepriekšējā jautājumu un atbilžu kārtā kaimiņi Taro un Tali, manuprāt, uzsāka tādu demagoģisku un maldinošu dialogu, kurā viņi sasaistīja kodolenerģiju un kodolatbruņošanos. Kā jūs varētu viņus nomierināt un varbūt arī mazliet apgaismot sabiedrību par to, ka šādas saiknes šajās debatēs tiešām nevajadzētu vilkt?

11:09 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja.

Paldies! Tik tiešām nav vērts likt vienlīdzības zīmi starp elektroenerģijas ražošanu, izmantojot kodoltehnoloģijas, un kodolbruņošanos. Šobrīd izmantotās atomelektrostacijas ir pierādījums kodolieroču izplatīšanai, t.i., tās nevar izmantot kodolieroču ražošanai. Tajās plutonijs netiek ražots kā blakusprodukts, ko izmanto ieroču ražošanā. Lai valstis neizstrādātu kodolieročus, aizbildinoties ar kodolenerģijas izmantošanu… (Neliels klepus lēkme traucē runāt.).

11:09 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Dārgie kolēģi, vadītājam ir piecu minūšu pārtraukums.

V a h e a e g

11:17 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Pārtraukums, ko izmantoja vadītājs, ir beidzies. Turpināsim. Aivar Kokk, lūdzu! Atvainojiet!

11:17 Aivar Kokk

Jūs, iespējams, palaidāt garām atbildi…

11:17 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja.

Jā, paldies! Esmu beigusi ar atomieročiem. Pirms es zaudēju balsi, vēlējos piebilst, ka starptautiski, aizbildinoties ar miermīlīgu kodolprogrammu, kodolatbruņošanās ir ārkārtīgi apgrūtināta. Un to uzrauga gan ANO Atomenerģijas aģentūra, kas ir kodolenerģijas uzraudzības iestāde, gan Eiropas Savienība. Pat tagad mums ir inspektori, kas pārbauda katru valstī esošo kodolmateriāla nano vienību.

11:18 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas.

Aivar Kokk, lūdzu!

11:18 Aivar Kokk

Paldies, labs menedžeris! Laba viesmīle! Vispirms paldies par ļoti jēgpilno prezentāciju. Jūs tur minējāt, ka kodolreaktoru nevar izveidot lielāku par 400 megavatstundām, ka nav pieslēguma iespējas. Mēs runājam tikai par 400 megavatstundām. Un mēs nepiekrītam jums par to, vai kodolenerģija ir vai nav pārvaldāma. Teorētiski tā ir kontrolējama, bet ne tā kā slānekļa elektroenerģija. 400 megavatstundas nav pietiekami daudz, lai iegūtu kontrolējamu elektroenerģiju. Ziemā tur nepieciešamība ir 1500 megavatstundas, tur parasti nav vēja un saules ekstremāli aukstā laikā. Kas tad notiks? Vai tas ir aprēķins, vai arī jūs savās diskusijās apspriedāt arī to, vai varētu būt lielāks reaktors? Vai arī jūs apspriedāt šo variantu, lai nevajadzētu būvēt Igaunijā? Piemēram, kā jūs teicāt, šos produktus varētu kopīgi paslēpt kaut kur zemē, arī kodolenerģiju varētu ražot kopīgi. Somijā viens lielas atomelektrostacijas projekts ir gatavs jau šodien un gaida partneri.

11:19 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja

Paldies! Runājot par šo 400 megavatu limitu, to ir norādījis Elering, tas ir, tā ir jauda, ko mūsu tīkls var apstrādāt, kad tas izkrīt no sistēmas, tas var to kompensēt. Tomēr tas nenozīmē, ka mums ir jāaprobežojas ar 400 megavatiem kodolenerģijas. Parasti vienā atomelektrostacijā ir vairāki reaktori, un mūsu nosacījums ir tāds, ka viena reaktora jauda nedrīkst pārsniegt 400 megavatu. Bet var būt divi, trīs vai četri šādi reaktori, tas ir, tieši tik daudz, cik ir nepieciešams un cik var ietilpināt tirgus. Bet jā, katram reaktoram ir jāizveido atsevišķs pieslēguma punkts.

Runājot par kopīgiem darījumiem ar citām valstīm, šobrīd mēs faktiski patērējam kodolenerģiju, kas pa kabeļiem nāk no Somijas, bet Igaunijas valsts ir izvirzījusi mērķi nodrošināt vismaz 1200 megavatu kontrolētas ražošanas jaudas pieejamību iekšzemē, lai mums pašiem būtu pamata ražošanas jauda. Tas nenozīmē, ka citas valstis nevar piedalīties mūsu projektos, lai to darītu kopīgi, jo mēs faktiski piegādājam elektroenerģiju kopējā elektroenerģijas tirgū. Iepriekš Igaunija ir vēlējusies sadarboties, piemēram, ar Lietuvas atomelektrostacijas attīstības projektu. No tā dažādu iemeslu dēļ atteicās. Taču ir iespējas sadarboties starp valstīm. Tomēr darba grupa joprojām balstījās uz to, ka mums šīs ražošanas jaudas ir jānodrošina iekšzemē, lai mums vienmēr būtu piegādes drošība un kontrolējamas ražošanas jaudas.

11:21 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Ņemot vērā Allas, lūdzu!

11:21 Given in Alla

Paldies! Cienījamā referente, paldies par jūsu uzstāšanos un veltījumu šai tēmai! No iepriekš uzdotajiem jautājumiem joprojām nav atrisināta valsts garantiju nepieciešamība. Es gribētu jautāt nedaudz plašāk. Kādi ir ar mums salīdzināmu valstu nodomi, ja tās vēlas būvēt līdzīgas lietas pēc aptuveni 20 gadiem? Kā tas tur tiek plānots? Un, no otras puses, atklāta paliek arī šī kodolatkritumu uzglabāšanas tehnoloģija pazemē, kas būtu piemērota Igaunijai, vai tā kaut kur eksistē, vai ir pieredze, un cik tas varētu izmaksāt.

11:22 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja

Paldies! Kas attiecas uz valsts subsīdijām, garantijām atomelektrostacijas būvniecībai, tas ir nākotnes lēmuma punkts. Darba grupa šodien savā analīzē neņēma vērā iespēju, ka valsts obligāti piedāvā šīs subsīdijas vai garantijas. Šie lēmumi ir jāpieņem tad, kad ir pienācis stacijas būvniecības brīdis, būvniecības posmā, kad notiek šī kapitāla piesaistīšana. Tas ir valsts lēmums, vai tā to piedāvā vai atļauj, vai nē. Bet šodien mēs par to vēl nediskutēsim.

Arī citas valstis apsver vai jau aktīvi gatavojas mazo reaktoru izvietošanai Igaunijas tuvumā. Es minēju Somiju, kas līdz 2030. gadam ieviesīs mazos reaktorus centralizētai siltumapgādei. Polija enerģiski attīsta savu kodolenerģētikas programmu, kurā plānots izvietot gan lielas atomelektrostacijas, gan mazos reaktorus. Mazie reaktori galvenokārt aizstās ogļu spēkstacijas. Arī Rumānija, Čehija un vairākas citas valstis gatavojas nodot ekspluatācijā mazos reaktorus. Citiem vārdiem sakot, pasaulē par to ir liela interese, un privātajam sektoram šajā jomā ir ļoti liela nozīme. Ja lielās atomelektrostacijas tradicionāli tiek būvētas galvenokārt ar valsts atbalstu, tad mazo reaktoru gadījumā tiek uzskatīts, ka privātais sektors varētu būt līderis.

Attiecībā uz atkritumu glabāšanas tehnoloģijām visattīstītākās ir Somija un Zviedrija, kur ir izveidotas dziļās ģeoloģiskās galīgās glabātuves. Somijā šī galīgās uzglabāšanas vieta arī sāks darboties nākamgad, tā jau ir uzbūvēta. Kā jau minēju savā prezentācijā, Igaunijas ģeoloģiskais pamats neizslēdz līdzīga risinājuma izmantošanu Igaunijā. Turklāt ģeoloģiskajai galīgai apglabāšanai tiek izstrādātas urbumu tipa metodes, jo īpaši mazākiem atkritumu daudzumiem, ko ir paredzēts ieviest.

11:24 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Igor Taro, lūdzu!

11:24 Igors Taro

Paldies, labs menedžeris! Dārgais viesmīlis, liels paldies par pacietību! Jautājums nāk no izmaksu puses. Ko nevar noliegt, ka pašreizējā koalīcijā nav daudz valsts sektora inflācijas fanu, bezmērķīgas inflācijas fanu, bet tajā pašā laikā ziņojumā ir minēts viens izmaksu skaitlis. Tagad, vai es pareizi saprotu, ka šajā izmaksu skaitlī ir ņemta vērā situācija, ka paketē ir iekļauta arī sagatavošanās stacijas būvniecībai, un, kamēr šis lēmums nav pieņemts, reāli ir iespējams ietvara izveides un šī regulatora izmaksas novest līdz ievērojami zemākam līmenim, kamēr šī būvniecības nepieciešamība vēl nav noteikta ?

11:25 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja

Paldies! Jā, patiešām, kodolprogrammas uzsākšanas pirmajos gados šīs izmaksas ir zemākas, tās var optimizēt. Lielāki izmaksu rādītāji valsts sistēmas uzturēšanai rodas būvniecības posmā, kad arī dažādu atļauju saņemšanas procedūru kārtošanai ir nepieciešams vairāk cilvēku. Tātad šīs izmaksas galvenokārt ir saistītas ar algu izmaksām valsts sektorā, kas ir saistītas ar šīs sistēmas uzturēšanu. Bet pirmajos gados, jā, šīs summas ir diezgan nelielas, un ir iespējams izmantot arī starptautiskās sadarbības iespējas, lai šīs izmaksas samazinātu par 30 %.

11:26 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Andres Sutt, lūdzu!

11:26 Andres Sutt

Paldies! Vispirms paldies par visa šī ziņojuma sagatavošanu un ekspertu iesaistīšanu. Mani īpaši iepriecināja tas, ka tika iesaistīts arī liels skaits ārvalstu ekspertu, kas ir pašsaprotami un svarīgi tik svarīgam jautājumam.

Mans jautājums ir par kodolenerģijas drošību. Šī tehnoloģija tiek izmantota jau vairāk nekā 70 gadus vai aptuveni 70 gadus. Mēs zinām, ka, ja es pareizi zinu, ir notikušas arī trīs kodolkatastrofas. Un varbūt šeit ir jautājums. Ko mēs varam mācīties no šīm trim avārijām, to cēloņiem un ko mēs varam darīt šeit, Igaunijā, ja mēs nolemjam izmantot kodolenerģiju, lai šādas lietas nenotiktu pie mums?

11:27 Reelika Runnel, Klimata ministrijas nozares vadītāja

Paldies! Kodolenerģija patiesībā, ja skatāmies statistiku un datus, ir viens no drošākajiem enerģijas ražošanas veidiem pasaulē. Mūsdienu reaktoriem ir izvirzītas prasības, ka, tā teikt, reaktora bojājuma varbūtība nedrīkst būt lielāka par vienu uz miljonu gadu. Un mācība ir gūta no katras avārijas vēsturē, šie gadījumi ir analizēti ar vislielāko rūpību, un katru reizi pat tad šie jau tā detalizētie, ļoti rūpīgie noteikumi ir vēl vairāk pastiprināti. Reaktoru tehnoloģijas ir izstrādātas tā, lai patiešām samazinātu līdz minimumam šādu negadījumu iespējamību, un ir ieviesti vairāki drošības pasākumi. Spēkstacijā tiek izmantotas gan aktīvās, gan pasīvās sistēmas, kas ļauj uzturēt šīs kodolspēkstacijas drošību pat bez cilvēka iejaukšanās.

Citiem vārdiem sakot, gadu desmitu gaitā tehnoloģijas ir uzlabotas, attīstītas, lai kļūtu arvien drošākas, uzticamākas, lai tādi notikumi, kādi ir bijuši vēsturē, piemēram, Černobiļa, Fukušima, Trīs jūdžu sala, nekur vairs neatkārtotos.

Un, izmantojot kodolenerģiju, ir spēkā noteikums, kas angļu valodā ir “an accident anywhere is an accident everywhere”, proti, ja kaut kas notiek kaut kur, tas faktiski ietekmē visu pasauli un visu kodolenerģētikas nozari. Arī pati kodolrūpniecība ir ieinteresēta nodrošināt, lai tiktu piemēroti maksimāli drošības standarti neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā atrodas kodolspēkstacija. Citiem vārdiem sakot, arī Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, tā sauktā kodolenerģijas uzraugs, uzrauga, lai kodolenerģija tiktu izmantota droši, jo, ja kaut kur kaut kas notiek nepareizi, tas ietekmē visu, tā sakot, kodolenerģijas nozari pasaulē. Tāpēc valstīm, kas vēlas izmantot kodolenerģiju, tiek piedāvāts arī starptautisks atbalsts un palīdzība, jo tas ir visu interesēs, lai viss notiktu pareizi.

11:30 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Cienījamais runātāj, liels paldies par jūsu prezentāciju un atbildēm. Liels paldies! Jautājumu vairs nav. Tagad es lūdzu Stokholmas Vides institūta Tallinas centra vadītāju Lauri Tammiste uzstāties ar prezentāciju Riigikogu priekšsēdētājam. Lūdzu!

11:30 SEI Tallinas nodaļas vadītājs Lauri Tammiste

Labdien, dārgie Riigikogu locekļi! Paldies par uzaicinājumu piedalīties šajā svarīgajā diskusijā! Savā prezentācijā es runāšu par to, vai un kāda loma varētu būt kodolenerģijai, lai Igaunijā panāktu siltumneitrālu enerģijas ražošanu. Un es stāstīšu, pamatojoties uz mūsu pētījumu, kas tika pabeigts 2022. gadā, ko arī ir svarīgi paturēt prātā. Patiesībā uz šodienu vairākas lietas ir mainījušās un ir jāatjauno un jāpārbauda, pirms mēs turpinām pieņemt tik svarīgu un nozīmīgu lēmumu. Šo pētījumu mēs veicām kopā ar starptautiskajiem partneriem Trinomics, starptautisku enerģētikas konsultāciju uzņēmumu, un E3M, kas ir ļoti labi pazīstams un spēcīgs Eiropas spēlētājs sociālekonomiskās ietekmes analīzes jomā.

Bet tad runāsim par to, kādas varētu būt saprātīgas Igaunijas izvēles enerģētikas, elektroenerģijas ekonomikā. Ko mēs analizējām? Sadarbībā ar toreizējo Ekonomikas ministriju un citiem sociālajiem partneriem mēs noteicām, kādas ir iespējamās Igaunijas izvēles iespējas, pareizi, kurā virzienā ir iespējams doties, un apspriedām astoņus scenārijus. Katram no šiem scenārijiem mēs novērtējām, kādi būtu visrentablākie ražošanas portfeļi šiem iespējamiem risinājumiem. Pēc tam attiecībā uz katru scenāriju aplūkojām, ko tas nozīmētu sociālekonomiskā ziņā, t. i., kā tas ietekmētu IKP, kā tas ietekmētu darbavietas, nodokļu ieņēmumus. Mēs novērtējām ar šiem dažādajiem variantiem saistītos riskus. Vai tie ir ekonomiskie riski, vai tie ir tehnoloģiskie riski, vai tie ir juridiskie riski, vai tie ir vides riski? Visbeidzot, mēs analizējām, kas būtu jādara, lai īstenotu šos scenārijus.

Iespējamie risinājumi, kurus mēs toreiz aplūkojām. Etalona scenārijs nozīmēja, ka mēs vienkārši ekstrapolējam esošās tendences, ka mēs turpinām darīt kā līdz šim, tātad, kas notiks, kur mēs nonāksim. Visām tehnoloģijām bija scenārijs, kurā mēs nenoteicām nekādus ierobežojumus, bet teicām, ka līdz 2050. gadam ir jāsasniedz tikai nulles emisijas. Jūs varējāt izvēlēties izmaksu ziņā visefektīvāko veidu vai ceļu, kā to sasniegt. Mēs redzējām, piemēram, ka, ja mēs vēlamies būt tik lieli atjaunojamās enerģijas eksportētāji, ka mēs ražojam, investējam, un ražošanas portfelis ir daudz lielāks nekā iekšzemes patēriņš, bet mēs vēlamies būt līderi reģionā, ko tas nozīmē. Mēs aplūkojām, ja portfelim pievienotu kodolenerģiju, ko tas nozīmētu vispārējā kontekstā, kas tiktu izvēlēts blakus, pareizi, modelis, kā tiktu izmantota šī kodolenerģija. Oglekļa uztveršana, izmantošana degslānekļa rūpnīcās – ko tas nozīmētu? Atjaunojamā gāze, vietējā biogāzes ražošana un resursu izmantošana.

Pēc Eleringa lūguma mēs aplūkojām arī to, ka, ja būtu jānosaka ierobežojums, mēs paredzētu, ka jābūt 1000 megavatu pārvaldītai jaudai, tātad, kas notiktu. Un drīzāk kā tādu intelektuālu uzdevumu mēs arī apskatījām visas tehnoloģijas, bet bez importa, t. i., Igaunija kā izolēta sala. Ja mēs nevaram importēt, tirgoties pāri robežai, kas patiesībā ir ļoti būtiska, svarīga mūsu energosistēmas daļa, tad kas notiktu. Kāds bija viens no svarīgākajiem vēstījumiem tajā laikā? Visi scenāriji var gandrīz nodrošināt piegādes drošību ar tīrām tehnoloģijām, izņemot oglekļa uztveršanu. Oglekļa dioksīda uztveršana bija vissliktākais scenārijs attiecībā uz visiem parametriem. Ja paskatāmies, kāds bija ražošanas portfelis 2050. gadā, pamatojoties uz mūsu modelēšanu, šeit ir vairākas lietas. Manuprāt, ir ļoti grūti iezīmēt šo krāsaino mazo attēlu, bet patiesībā galvenais, kas izrietēja no šī modelēšanas, ir tas, ka nākotnes ražošanas portfelim jābūt daudzveidīgam. Nav tā, ka mēs nodarbojamies tikai ar vēja enerģiju, tikai ar saules enerģiju, tikai ar kodolenerģiju, tikai ar biogāzi. Patiesībā mums ir vajadzīgs ļoti daudzveidīgs ražošanas portfelis. Tomēr modelēšana parādīja, ka modelis izvēlējās visrentablākos risinājumus. Dažas tehnoloģijas viņš izvēlējās vairāk, citas mazāk. Varbūt jūs varat saņemt palīdzību no turienes. Tas, ko viņš bieži izvēlējās portfelī bez ierobežojumiem vai kā komandu, tās, iespējams, bija konkurētspējīgākas, un tehnoloģijas, risinājumi, kurus viņš izvēlējās mazākā mērogā vai vispār neizvēlējās, iespējams, bija ekonomiski mazāk konkurētspējīgi.

Rāda diapozitīvus.) Un šajā attēlā joprojām ir dažas šādas kolonnas, turklāt lielākā apjomā nekā citos ražošanas portfeļa eksemplāros. Vējš un saules enerģija bija ļoti nozīmīgi ieguldītāji gandrīz visos scenārijos. Sauszemes vējš, jūras vējš bija lielā apjomā. Neliela apjoma, bet ļoti svarīga sastāvdaļa bija pieprasījuma pārvaldība, līdzīgi visos scenārijos. Līdztekus tam svarīgi bija arī mazi, mazāki risinājumi, piemēram, uz atkritumiem balstītas vai koģenerācijas stacijas. Un, runājot par lielajiem blokiem enerģijas portfelī un iespējām, kā arī kodolenerģijas vietu un lomu, bija svarīgi, ka modelis deva priekšroku jau esošajām jaudām pārvaldīto, t. i., degslānekļa spēkstacijām, kas ir pārveidotas par biomasas spēkstacijām. Tas balstījās uz tā brīža informāciju, ka degslānekļa spēkstacijas ir iespējams pilnībā pārorientēt uz biomasu un ka to uzticamība ir sasniedzama. Šodien mēs redzam, ka degslānekļa slānekļa ražotnes pastāvīgi saskaras ar problēmām. Drīzāk Eesti Energia plāno vai runā par to izņemšanu no ekspluatācijas vai, ārkārtējos gadījumos, to izmantošanu ierobežotā apjomā kā rezerves jaudu. Ja tas tā ir, tas nozīmē, ka jums ir jājautā, kas varētu aizpildīt šo lomu, jo šeit viņš ir visos scenārijos par pāris vatu stundām.

Ja šajā attēlā meklējam kodolspēkstaciju un kodolražošanas iekārtu, redzam, ka tikai divos no astoņiem scenārijiem kodols bija iekšā. Viens no tiem bija scenārijs ar nosaukumu “Kodolenerģija”, jo mēs teicām modelim, te ir 900 megavati kodolenerģijas, kā jūs to izmantotu. Protams, ir arī svarīgi paturēt prātā, ka kodolenerģijas scenārijā pati kodolspēkstacija nodrošināja aptuveni ceturto daļu no visa ražošanas portfeļa. Līdzās tam vēl bija vajadzīgas vēja, saules un citas tehnoloģijas. Otrs variants, kad modelis izvēlējās AES portfeli, bija tad, kad mēs ierobežojām neto importu, ka tas nav iespējams. Citos gadījumos modelis izvēlējās slānekļa spēkstacijas, kas izmanto biomasu, kā pirmo no kontrolējamajām jaudām. Mēs aprēķinājām arī sistēmas izmaksas visiem šiem scenārijiem. Cik izmaksāja sistēma? Tā nav elektrības cena tādā nozīmē, kāda tā ir elektrības rēķinā, bet gan sistēmas izmaksas, kas ietver visu sistēmā iekļauto jaudu, gan ražošanas jaudu, gan uzglabāšanas jaudu, gan pārvades investīciju, kas bija iekļautas šajā modelī, kalpošanas laikā, kādam jābūt sistēmas izmaksām vai sistēmas cenai, lai segtu šīs investīcijas. Un, ja paskatās, kuri scenāriji šeit bija izdevīgāki, visas tehnoloģijas bija no šādiem reālistiskiem scenārijiem. Tas ir loģiski tādā ziņā, ka vienīgais ierobežojums bija atrast lētāko veidu, kā sasniegt klimata neitralitāti. Un kodolenerģija ir, S1 ir lētāka par to, bet tas, kas bija šis S1 – jutīgums angļu valodā, sensitivity 1 -, bija tāds, ka, kad mēs pasūtījām, ka atomelektrostacija tiek būvēta un pastāv, izvēlējāmies citus ražošanas portfeļus blakus, tad viens ierobežojums, ko noteica modelis, bija tāds, ka mēs izmantosim slodzi ar koeficientu 65 %, tas ir, mēs neizmantosim – kad iepriekšējais runātājs šeit teica, ka atomelektrostacijas lielākoties vēlas darboties ar maksimālo māju ap 90 % – ka tas nav ļoti reālistiski. Pēc tam mēs veicām arī jutīguma analīzi. Bet kas notiktu ar sistēmas cenu, ja mēs teiktu, ka tai jāstrādā 90 % laika? Un atbilde bija, ka tad tas kļūtu par vienu no dārgākajiem scenārijiem.

Es gribētu vēl dažas minūtes.

11:40 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Cik daudz jūs vēlaties?

11:40 SEI Tallinn vadītājs Lauri Tammiste

Divas minūtes.

11:40 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Trīs minūtes, lūdzu.

11:40 SEI Tallinn vadītājs Lauri Tammiste

Paldies! Un kāpēc tas tā ir? Viena lieta ir visas sistēmas cena un portfeļa līmenis, bet, kas patiesībā ir noticis ražošanas izmaksu ziņā, atjaunojamās enerģijas konkurētspēja ir ievērojami pieaugusi, un visas kurināmo izmantojošās tehnoloģijas atpaliek no tām. Tāpēc pirmajā modelī vienmēr tiek pievienotas tehnoloģijas, kas neizmanto degvielu.

Runājot par kodoltehnoloģiju un tās izvēles vietu, kāda loma tai varētu būt, teiksim, līdzās šiem atjaunojamajiem energoresursiem, droši vien ne to vietā, bet tieši līdzās, kopā un papildus, ja vispār, tad joprojām ir tā, ka, ja skatāmies uz līdzšinējo pieredzi, kodolspēkstaciju būvniecība un pabeigšana joprojām ievērojami ievelkas, un arī izmaksu prognozējamība ir problēma. Vienmēr var teikt, ka visi lielie projekti ieilgst. Taču tas, ka stiepšanās ir būtiskākais, jo līdz šim viņš lielākoties ir bijis pielāgots, un arī izmaksu ziņā. Ja atomelektrostacijas vidējās papildu izmaksas ir par vairāk nekā 100 % dārgākas nekā sākotnējā projekta cena, tad vēja enerģijas gadījumā tās ir 7,7, bet saules enerģijas gadījumā – 1,3 %. Tas parāda šo atšķirību, un tāpēc lielākoties globāli, jo tas ir ātrāk izdarāms, vieglāk izdarāms, izmaksas ir prognozējamas, vēja un saules enerģija, kā arī uzglabāšana pasaulē attīstās ātrāk. Kodolenerģiju joprojām lielākoties ražo tajās valstīs, kurām ir iepriekšēja pieredze kodolenerģētikas jomā un kurām ir visa zinātība, kas atbalsta infrastruktūru.

Secinājums no tā visa ir tāds, ka ir dažas lietas, kas ir pieejamākas un mazāk riskantas. Tāpēc darba grupas ziņojumā arī tika norādīts, ka kodols nekādā veidā nedrīkst kaitēt atjaunojamo energoresursu ieviešanas progresam Igaunijā. Vai arī darīt tās lietas, kurām tehnoloģijas ir pieejamas jau šodien, nobriedušas, gatavas lietošanai, piemēram, vējš, saules enerģija, patēriņa pārvaldība, uzglabāšana. Sāksim, vai ne? Un tad ir tās dārgākas vai riskantākas iespējas kā novirzītā enerģija. Tā ir izvēles vieta. Vai izmantojam slānekļa spēkstacijas, vai pievienojam kodolenerģiju, vai ieguldām biometāna jaudās? Vai arī tā ir gāze ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu? Paldies!

11:43 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Labdien, es pateicos jums par prezentāciju! Jums ir arī jautājumi. Pārejam pie jautājumiem. Urve Tiidus, lūdzu!

11:43 Urve Tidus

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamais viesmīlis! Vai es pareizi sapratu no jūsu prezentācijas, ka visiem tiem, kas šobrīd attīsta vēja un saules enerģijas parkus, nav jāuztraucas par to, ka parādīsies konkurents – atomelektrostacija, vai kā?

11:43 SEI Tallinn vadītājs Lauri Tammiste

Tas viss ir atkarīgs no apjomiem. Ja jūs vēlaties attīstīt, es nezinu, 3000 megavatu jūras vēja parkus, un kāds blakus vēlas attīstīt 1000 megavatu atomelektrostaciju, es domāju, ka viņi būs iestrēguši. Teiksim, mūsu analīze arī parādīja, ka, ja mēs joprojām attīstām ražošanas portfeļa investīcijas attiecībā pret Igaunijas pieprasījumu tādā pašā veidā, kā pieaug elektroenerģijas patēriņš Igaunijā saistībā ar elektrifikāciju, elektriskā transporta ieviešanu un tā tālāk, zināmā mērā ar ūdeņraža ražošanu, pareizi, ja mēs to ņemam vērā un pārvaldām šīs investīcijas soli pa solim, es domāju, ka tās var iekļauties. Bet, ja ir tāda sajūta, attīstītāji domā, ka es gribu šo visu gabalu sev vai savai tehnoloģijai, vai savam parkam, tad tas kļūst sarežģīti, tad ir jāizdara izvēle.

11:44 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Mario Kadastik, lūdzu!

11:44 Mario Kadastik

Paldies! Es vēlētos uzdot vairākus jautājumus. Pirmkārt, no jūsu scenārijiem es saprotu, ka tie scenāriji, kur on-site kodols bija visizdevīgākie, vai tie, kas bija visizdevīgākie, bet tika noraidīti kādu citu apsvērumu dēļ, patiesībā bija gan kodols, gan šis scenārijs bija spēcīgi parādījies, kur on-site ir vietējais , Igaunija kā sala. Citiem vārdiem sakot, faktiski šodienas drošības situācijā, kad mēs vairs nevaram būt visu laiku simtprocentīgi pārliecināti par iespējamiem riskiem, attiecībā uz savienojumiem, patiesībā tas ir vairāk kā drošības aspekta palielināšana, ja mums šis portfelis ir plašāks un ir arī tik stabila atdeve lokāli. Un otrs jautājums ir, vai mēs pie tā turēsimies. Vai tā ir tā daļa, kas varētu to rezumēt?

11:45 SEI Tallinas nodaļas vadītājs Lauri Tammiste

Teiksim tā. Pirmkārt, katra papildu ražošanas jauda, kas tiek pievienota Igaunijai, manuprāt, ir laba un saprātīga – ja vien mēs, teiksim, nepārinvestējam. Bet, ja mēs tagad domājam par to, vai mūsu bāzei, izejas punktam un tam, pret ko būvēt, jābūt tādam, ka ir nepieciešams funkcionēt kā salai, tad es ceru un vēlos, ka šāda Igaunija nav nepieciešama. Ja mēs paskatāmies uz pēdējiem desmit gadiem, tad liels ieguvums Igaunijas ekonomikai un elektroenerģijas patērētājiem ir tas, ka mēs esam bijuši pieslēgti brīžos, kad mums trūkst vai ir daudz lētas enerģijas Ziemeļvalstīs. No turienes mēs esam saņēmuši hidroenerģiju, ļoti pieejamu enerģiju.

Un, no otras puses, tajos brīžos, kad mums ir, piemēram, ražošanas jaudas, jauda un ir pieprasījums, es nezinu, vai tas ir liels Ziemeļvalstīs vai Latvijā un Lietuvā, tad mēs esam varējuši pārdot tur un gūt ekonomisku labumu. Šajā ziņā, manuprāt, ideālā variantā mums, no vienas puses, būtu jāattīsta mūsu militārās spējas, pieņemot un cerot, ka mums nebūs jārisina militāras krīzes. Un, no otras puses, ka mūsu enerģijas tirgi un sakari darbojas. Jo, teiksim, viņš joprojām ir, mēs līdz šim esam vairāk uzvarējuši un, iespējams, uzvarēsim arī nākotnē, ja mums būs savi sakari. Tas palīdz izvairīties no tā, ka katrai valstij visu laiku ar visiem līdzekļiem jāspēj 100% nosegt, kas noved pie nesaprātīgiem risinājumiem.

11:46 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Joko Alender, lūdzu!

11:46 Yoko Alender

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Laba viesmīle, paldies par atsauksmi! Šodien mums ir ļoti gara perspektīva prātā. Es personīgi uzskatu, ka atomelektrostacijas būvniecība Igaunijā 2050. gadā ir pilnīgi iedomājama. Tomēr tas, ka mēs izmantotu biomasu, dedzināt koksni lielos degslānekļa katlos, man nešķiet pārāk saprātīgs plāns. Kādi bija apsvērumi, lai šajos modeļos to iekļautu, un vai jūs varētu to nedaudz komentēt? Cik es zinu, vai man tā šķiet, ir grūti uztvert šīs analīzes nopietni, jo, vairākkārt klausoties Eesti Energia runas un prezentācijas šeit, man šķiet, ka tas ir nereālistiski. Un es domāju, ka mēs atradīsim labākus, augstākas pievienotās vērtības izmantošanas veidus šim koksnes materiālam, nevis tā dedzināšanu.

11:47 SEI Tallinn vadītājs Lauri Tammiste

Jā, paldies! Es par to jau nedaudz mājināju, bet patiesība ir tāda, ka tolaik analīzes galvenais sākuma uzdevums bija noteikt, kurš ražošanas portfelis visizdevīgāk novestu pie nulles emisiju līmeņa līdz 2050. gadam. Tajā pašā laikā mēs arī norādījām, ka, iespējams, liela mēroga biomasas dedzināšana ir ļoti riskanta, tas bija manā pēdējā slaidā: dārgāki vai riskantāki risinājumi? Un šodien, no vienas puses, skatoties uz vides politiku Eiropā, kas būtiski ierobežo biomasas dedzināšanu, kas kopš mūsu pētījuma veikšanas ir mainījusies. Otrkārt, tas, ka Igaunijas LULUCF sektors, zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektors, ir mainījis savu lomu no oglekļa piesaistīšanas uz oglekļa emisiju. Īpaši Igaunijas kontekstā, manuprāt, biomasas dedzināšana nav ilgtspējīgs vai saprātīgs risinājums. Tāpēc šis ir īstais jautājums. Tāpēc ir vēlreiz jāskatās, tas ir arī iemesls, kāpēc Klimata ministrija šodien ar mums risina sarunas, lai veiktu atjauninātu atjauninātu analīzi, lai, ja mēs ņemtu vērā šos ierobežojumus, kāds būtu rezultāts.

11:49 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Rain Epler, lūdzu!

11:49 Rain Epler

Paldies, labs priekšsēdētāj! Viesmīļa kungs! Es pamanīju jūsu slaidā, kā jūs runājāt par interesantiem skaitļiem, ka šis cenu līmenis elektrībai no jūras vēja parkiem ir ļoti samazinājies. Pirmkārt, ir izlīdzinātās enerģijas izmaksas, kuras, manuprāt, nav pareizi izmantot, un šī kritika kļūst arvien vairāk pieejama, lai to varētu pārtraukt. Bet šie konkrētie piemēri. Ja ASV austrumu piekrastes jūras vēja ģeneratoru parki un attīstītāji saņēma lielas soda naudas un aizgāja, viņiem tur bija šie tā sauktie EPL līgumi par aptuveni 78 eiro, tad tagad viņi cer atgūt 150 eiro plus 40-50 eiro valsts atbalstu. Tas vairāk attiecas uz tādu cenu 200 eiro par megavatstundu. Kā jūs vērtējat šos reālos skaitļus?

11:50 SEI Tallinas nodaļas vadītājs Lauri Tammiste

Es uz tiem raugos tā, ka reālā dzīve dažādās valstīs ir atšķirīga. Manuprāt, ASV elektroenerģijas tirgus ir ļoti specifisks un atšķirīgs, tur gandrīz visam ir subsīdijas, un federālā līmenī, štatu dalījumā šie tirgi ir ļoti atšķirīgi. Tāpēc tur ir ļoti grūti salīdzināt vienu projektu. Es drīzāk gribētu salīdzināt Eiropā, jo Eiropā skaitļi, ko es parādīju, ir ļoti atšķirīgi, vai ne? Es ņēmu Bloomberg Energy Finance 2022 skaitļus, kas faktiski bija pēdējie Eiropā īstenotie parki, nevis plānotie, bet faktiski īstenotie, pareizi. Un tāpat, ja jūs ņemat IEA, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras, ikgadējo Pasaules enerģētikas prognozi, tad tur viņu prognozes bija attiecībā uz Eiropas reģionu. Tur joprojām bija jūras vēja parkus, izlīdzinātās izmaksas bija aptuveni 75, pareizi, un kodols, iespējams, bija 155, kaut kas tamlīdzīgs. Es domāju, ka lielākais, lielākais patiesības kritērijs joprojām, kā vienmēr, ir prakse, vai ne, piemēram, tas, kuri projekti tiek īstenoti kurās valstīs, kādā cenu līmenī tie tiek īstenoti Somijā un kādā Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā. Tās visas ir atšķirīgas, jo tās aizsargā, atbalsta vai ir šīs vecās stacijas, tās visas ir atšķirīgas. Bet lielumi, es domāju, šī vispārējā tendence, es neesmu redzējis analīzi, kur tas ir kā otrādi, es nezinu, ka vējš vai saules enerģija ir visdārgākā, vismaz jūs to neredzat, jūs tikai redzat, vai tā atšķirība ir lielāka, mazāka, vai ne, starp dažādām sugām. Bet es domāju, ka kaut kā šī kārtība radikāli mainītos šo tehnoloģiju konkurētspējas ziņā, es uzskatu, ka tas ir maz ticams.

11:51 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Kristina Šmigun-Vahi, lūdzu!

11:51 Kristina Šmigun-vēzis

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Dārgais viesmīlis! Jūs jau pašā prezentācijas sākumā minējāt, ka šajos divos gados daudzi neapstrādāti dati ir ļoti mainījušies. Vai jūs varat minēt kādu piemēru, kas ir tik krasi mainījies? Un tad es gribētu zināt, ka Igaunijas iedzīvotāji vēlas, lai elektrības cena būtu stabila, un mēs redzam no ziemeļu kaimiņiem, ka tiem, kuriem ir šī atomelektrostacija, viņu elektrības cena ir stabila, vai tas arī mums dod stimulu?

11:52 SEI Tallinas filiāles vadītājs Lauri Tammiste

Kas mainās? Patiesībā ar visām tehnoloģijām, tie ir sasniegumi. Ja mēs ņemam pēdējos desmit gadus, kā ir mainījusies saules tehnoloģiju cena? Tā ir kļuvusi daudz konkurētspējīgāka. Līdzīgi ir ar vēja enerģiju vai pat akumulatoru uzglabāšanu. Pēdējo desmit gadu laikā akumulatoru uzglabāšanas cena pēkšņi ir samazinājusies piecas reizes. Taču, manuprāt, šajā kontekstā es galvenokārt runāju par to, kas ir svarīgas pārmaiņas, proti, par biomasas jautājumu. Tas pieņēmums, kas mums bija, ka ir iespējams izmantot biomasu slānekļa spēkstacijās, manuprāt, ļoti ietekmē kopējo ainu Igaunijā, un tas ir jāpārvērtē un jāatjaunina. Kāda bija jautājuma otrā puse? Stabilitāte un cena. Atkal, vienkārši paskatieties uz cenu un teiksiet, ka es šeit redzu atomelektrostaciju, un, iespējams, tāpēc cena ir laba. Tā nav precīza metodoloģija. Ziemeļvalstis un arī mūsu labo cenu patiesībā ļoti spēcīgi ietekmē Norvēģijas hidroelektrostacija, tās pieejamība. Tas ir ļoti svarīgs faktors. Protams, arī vecās atomelektrostacijas, kas ir atmaksājušas kapitāla izmaksas, tā sakot, ir segtas, arī dod būtisku ieguldījumu. Bet, iespējams, salīdzinājumam es apskatīju 2023. gada elektroenerģijas cenas dažādās valstīs. Mums ir valstis ar salīdzinoši lielu kodolenerģijas īpatsvaru, kas redzams portfelī – Francija, Beļģija un vairākas citas valstis – to vidējā elektroenerģijas cena 2023. gadā bija augstāka nekā Igaunijā. Vai no tā varam kaut ko secināt? Elektroenerģijas cenu ietekmē tas, kas ir jūsu kaimiņi, kādi jums ir pieslēgumi, kāds ir jūsu patēriņa profils, cik daudz gāzes jums bija, vai jūs bijāt [gatavi] tam karam Ukrainā un varējāt ātri reaģēt uz krīzi, gāzes izmantošana rūpniecībā. Ir tik daudz faktoru. Teikt, ka tas ir viens brīnums, kas garantē. Nē. Labu enerģijas cenu joprojām garantē tas, ka jums, manuprāt, ir atjaunojamie energoresursi, jums ir saprātīgs daudzums novirzītās enerģijas, uzglabāšana, gudrs tīkls. Kādā tieši kombinācijā, tas ir atkarīgs no valsts specifikas.

11:55 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Igor Taro, lūdzu!

11:55 Igor Taro

Paldies, labs vadītājs! Dārgais viesmīlis! Paldies par lielisko interesanto ieskatu dažādos scenārijos. Es gribēju pajautāt par diviem iespējamiem riska faktoriem, kas minēti šīs prezentācijas beigās. Jūs norādījāt, ka viens no tiem ir, tā sakot, būvniecības laika neprognozējamība, bet otrs ir grūti prognozējama izmaksu neparedzamība. Es saprotu, ka tas galvenokārt ir kā attīstītāja risks vai tās puses risks, kura nolemj sākt šo būvniecību. Cik nozīmīgi ir šie riski šajā diskusijā, kas ir tikai un vienīgi par šo lēmumu, tā sakot, izveidot ietvaru?

11:55 SEI Tallinas SEI vadītājs Lauri Tammiste

Nu, vai visi izstrādātāja riski galu galā nav patērētāju riski, vai arī viņi cenšas uzņemties uz valsts pleciem. Teiksim, no valsts viedokļa riska punkts ir tas, ka jums var būt apglabātas izmaksas. Kad tu būvē visu šo kompetenci, tu tur investē, lai izveidotu regulatoru un tā tālāk, tu smagi strādā, bet vēlāk izrādās, ka jā, tiešām šie mazie modulārie reaktori nav kļuvuši konkurētspējīgi. Tas ir risks. Cik svarīgi to ņemt vērā, vai tas ir tā sauktais šķērslis, lai to nedarītu, vai nav – tas jau ir diskusijas jautājums, vai ne.

Bet, ja paskatās uz beigām – ja iet tālāk – kāda ir citu valstu pieredze ar šīm investīcijām, Somijas piemērs joprojām bija tāds, ka papildus tam, ka Somija sedza daļu šī riska, tās bija ievērojamas izmaksas. Citās valstīs joprojām ir tā, ka atomelektrostacijas faktiski netiek būvētas bez valsts garantijām vai subsīdijām. Visām jaunajām stacijām ASV katrs štats joprojām piedāvā atšķirīgu atbalsta paketi. Prezidenta Bidena inflācijas samazināšanas paketes ietvaros ir paredzētas līdzīgas subsīdijas enerģijas ražošanas paplašināšanai. Vai arī Anglijas piemērs: jaunas atomelektrostacijas attīstībā Anglijā garantiju mehānismi cenu starpībai ir piešķirti tādā pašā veidā.

Šajā ziņā būtu drīzāk reti vai izņēmuma gadījums, ja atomelektrostacija tiktu būvēta tikai saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Tas var notikt, mēs varam būt pirmie, mēs varam būt pionieri. Bet atkal, ja paskatās, kā līdz šim ir būvēts un kāda ir līdzšinējā pieredze, es teiktu, ka tas ir drīzāk retums.

11:58 Priekšsēdētāja vietnieks Juri Ratas (Jüri Ratas)

Aivar Kokk, lūdzu!

11:58 Aivar Kokk

Paldies, labs menedžeris! Laba viesmīle! Vispirms paldies par ļoti jēgpilno prezentāciju. Mēs zinām, ka pirms desmit gadiem Igaunija vēl spēja saražot tikpat daudz elektroenerģijas, cik patērēja. Nebija nepieciešams tik daudz iepirkt, un bija arī iespēja pārdot. Galu galā mums ir ļoti svarīgas divas puses: lai mums būtu kontrolējama elektroenerģija un lai mums būtu pietiekama jauda, lai paši to ražotu vai lai, izmantojot pieslēgumus, iegūtu elektroenerģiju par izdevīgu cenu. Iepriekš šeit bija diskusija, kad Joko jums jautāja par šķeldu vai pusšķeldu. Igaunijā šodien granulas ražo praktiski uz cilvēku par tonnu. Gandrīz lielākā daļa no tām tiek pārdota ārpus Igaunijas. To izmanto vecajās slānekļa… ogļu spēkstacijās. Un tagad es jautāju, ka mums Igaunijā šodien ir degslānekļa katli, kurus tagad grib ātri slēgt. To pārveidošana par granulām izmaksā aptuveni 80 miljonus eiro. (Vadītājs zvana zvanu.) Un granulu elektrība ir 100 eiro par megavatstundu. Kāpēc mēs vispār runājam par atomelektrostacijas būvniecību?

11:59 Priekšsēdētāja vietnieks Juri Ratas (Jüri Ratas)

Laba viesmīle, jūsu laiks!

11:59 Aivar Kokk

Mēs viņus varētu aizvest uz granulu.

11:59 SEI Tallinas SEI vadītājs Lauri Tammiste

Es domāju, ka šī ir īstā vieta debatēm un diskusijām. Šajā ziņā šī modelēšana parādīja, ka, ja jums ir ražošanas jauda, tad, šķiet, ir salīdzinoši rentabli pāriet uz biodegvielu. Bet, kā jau es teicu, atbildot uz Joko Alendera jautājumu, ka patiesībā plašāks jautājums ir, pirmkārt, cik daudz koksnes mēs joprojām izmantojam Igaunijā, cik daudz koksnes mēs vēlamies izmantot dedzināšanai. Es domāju, ka visi šie jautājumi ir jāiekļauj mežsaimniecības attīstības plānā, klimata likuma mērķos, un, pamatojoties uz to, jāizdara enerģijas ražošanas izvēle.

12:00 Priekšsēdētāja vietnieks Jüri Ratas

Cienījamais runātāj, es pateicos jums par jūsu prezentāciju un atbildēm. Jautājumu vairs nav. Liels paldies! Tagad es lūdzu Iekšlietu ministrijas padomnieku Aigo Allmäe uzstāties Riigikogu krēslā. Lūdzu!

12:01 Aigo Allmäe, Iekšlietu ministrijas padomnieks

Cienījamais pārvaldniek! Dārgais Riigikogu! Kodoldrošība ir arī daļa no kodolenerģijas, kas ir viena no 19 daļām, un nākamā daļa ir gatavība avārijas situācijām. Šajā sakarā pagājušā gada martā Iekšlietu ministrijas vadībā tika sasaukta kodoldrošības un avārijas gatavības darba apakšgrupa, lai izvērtētu ar kodoldrošību saistītos aspektus. Kopumā mūsu darba grupas darbā piedalījās 12 dažādu institūciju pārstāvji, papildinot Starptautiskā Aizsardzības pētījumu centra sākotnējo ziņojumu.

Pēc definīcijas kodoldrošību var iedalīt divās daļās. Kodoldrošība ir vērsta uz to, lai novērstu, atklātu un reaģētu uz noziedzīgām vai ļaunprātīgām aizliegtām darbībām, kas vērstas pret kodolmateriāliem, citiem radioaktīviem materiāliem, saistītiem objektiem vai saistītām darbībām. Kodoldrošības mērķis ir novērst vai atklāt un reaģēt uz ļaunprātīgām darbībām, kas saistītas ar radioaktīviem materiāliem vai vērstas pret objektiem vai darbībām, kurās tiek izmantoti šādi materiāli. Kodolenerģētikas joma ir stingri reglamentēta. Lai nodrošinātu kodoldrošību, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ir sagatavojusi 36 dažādas publikācijas, kas veltītas drošības nodrošināšanai, drošībai un arī dažādiem ar kiberdrošību saistītiem aspektiem.

Igaunija atrodas kodolenerģijas ieviešanas procesa pirmajā posmā. Kopumā mums ir trīs posmi. Šodien galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai kartētu darbības jomas vai ar tām saistītās prasības un pienākumus gadījumā, ja Igaunija turpinās kodolprogrammas īstenošanu, kā arī lai noskaidrotu primārās esošās spējas un attīstības vajadzības drošības organizācijas un gatavības nodrošināšanai.

Kodoldrošības darbu veido trīs dimensijas: novēršana, atklāšana un reaģēšana. Dimensijas ir sadalītas 12 apakšdimensijās, kas aptver atturēšanu, draudu novērtēšanu un uzraudzību, reaģēšanu uz tiem un procesuālo darbību īstenošanu. Darbs kodoldrošības jomā nodrošina, ka darbības, kas vērstas pret kodoldrošību, ir krimināli sodāmas valsts tiesību aktos un ka drošības un drošuma pasākumu pārkāpumi tiek saukti pie atbildības un sodīti.

Ir izveidoti, īstenoti un uzraudzīti drošības pasākumi, tostarp fiziskie, tehnoloģiskie un arī procesuālie. Svarīgi ir arī reaģēt uz kodolnegadījumiem un radiācijas negadījumiem, kā arī izstrādāt un pilnveidot ārkārtas situāciju reaģēšanas plānus. Augsts drošības līmenis tiek nodrošināts, izmantojot sistemātisku pieeju, īstenojot dažādus pasākumus un veicot to uzraudzību.

Jau vairāk nekā 14 dažādu iestāžu darbinieki sniedz ieguldījumu drošības un gatavības avārijas situācijām nodrošināšanā. Ja tiks pieņemts lēmums par labu atomelektrostacijas būvniecībai, ir nepieciešams izveidot valsts kodolenerģijas regulatoru, kas kļūs par šīs jomas centrālo koordinatoru, lai nodrošinātu sistemātisku pieeju šajā jomā.

Veiktās analīzes un šodienas zināšanas veido pamatu tam, ka atomelektrostacijas būvniecība Igaunijā ir iespējama, taču nākotnē visam, kas saistīts ar atomelektrostaciju, ir jābalstās uz risku mazināšanu un to, kā mēs kā valsts esam gatavi risināt iespējamās sekas avārijas gadījumā. Tas nozīmē ne tikai likumus, plānus un programmas, investīcijas un ar tām saistītās fiksētās izmaksas, kas tiek ilgtspējīgi plānotas budžetos, bet arī visu valsts un citu valstu iesaistīto pušu iesaisti, lai izpildītu saistības iedzīvotāju drošības nodrošināšanā. Atomelektrostacijās izmanto dažādas avārijas plānošanas zonas. Būtībā tās ir zonas ap kodolspēkstaciju, kas paredzētas riska novērtēšanai, ātrai reaģēšanai un iedzīvotāju un dabas vides aizsardzībai. Igaunijas kontekstā plānošanas pamats šobrīd nav izveidots, jo licencēšanas process vai atļaujas izsniegšanas procedūra nav sākusies. Lai sagatavotu detalizētāku analīzi, ir nepieciešams izstrādāt kodolenerģētikas likumu un uzsākt valsts regulatora izveidi, lai uzsāktu licencēšanas procesu. Licencēšanas procedūras laikā atklāsies arī pašlaik trūkstošās detaļas un iespējamie riski, kas saistīti ar konkrētās tehnoloģijas ieviešanu.

Šodienas analīzēs mēs esam sākuši ar esošajām un iepriekš noteiktajām atsauces vērtībām, kas attiecas uz parastajām, t. i., lielajām kodolspēkstacijām. Pati drošības analīze ir daļa no licencēšanas procesa un sniedz visaptverošas atbildes uz dažādiem mūsdienu jautājumiem. Tas ir ļoti apjomīgs un daudzšķautņains process, kura apstrāde un analīze ilgst gadiem. Vienlaikus šajā procesā tiek modelēta dažādu uzbrukuma vektoru ietekme uz konkrēto projektu un izmantoto tehnoloģiju. Piemēram, kāda ir reaktora noturība pret pasažieru lidmašīnas nosēšanos uz atomelektrostacijas reaktora terorisma nolūkos. Papildus plānotajai atomelektrostacijai Igaunijā ir arī citi bīstami uzņēmumi, jo ir spēkā Ķīmisko vielu likums. Arī ar to starpniecību ir iespējams nodarīt kaitējumu videi un radīt ietekmi uz iedzīvotājiem, kas ir salīdzināma ar mazajiem reaktoriem. Turklāt bīstamo ķīmisko vielu atkritumu jautājums ir atrisināts arī bīstamo uzņēmumu gadījumā.

Turklāt 16 kodolreaktori atrodas tuvāk par 500 kilometriem no Igaunijas, no kuriem tuvākie atrodas Krievijas Federācijā un arī Somijā.

Mēs kā valsts varam risināt jautājumus, kas saistīti ar bīstamajiem uzņēmumiem. Ir izveidotas atbilstošas glābšanas spējas, kā arī pastāvīga gatavība reaģēt uz notikumiem. Ikdienā tiek novērtēti arī saistītie riski. Šodien saistībā ar kodolspēkstaciju mums ir arī pieredze radiācijas avāriju risināšanā. Ir izstrādāti divi avārijas reaģēšanas plāni. Ir izveidots funkcionējošs monitoringa tīkls, un iedzīvotājiem ir izplatītas arī uzvedības vadlīnijas. Jā, šīs detaļas nākotnē būs jāturpina pilnveidot atbilstoši kodolspēkstacijas specifikai.

Kodolspēkstacijas drošības nodrošināšana, īstenojot fiziskās aizsardzības pasākumus, šodien ir ierasta prakse arī citos objektos. Tikai kodolspēkstacijas gadījumā noteiktās prasības ir ievērojami augstākas. Šodien dažādas Igaunijas iestādes ikdienā nodarbojas ar iespējamo risku mazināšanu. Visus minētos riskus šodien var pārnest arī uz citu projektu tematiku, ne tikai kodolspēkstacijas kontekstā. Šodienas posmā ir svarīgi izvairīties no neuzticamām atkarībām, kurās mums ir jāspēj atšķirt un izslēgt neuzticamas partnerattiecības no valstīm, tehnoloģijām, to piegādātājiem, uzturētājiem līdz citiem līmeņiem. Mēs arī pilnībā izslēdzam Krievijas Federācijas un Ķīnas tehnoloģiju izmantošanu visā kodolenerģijas ciklā. Svarīgas ir arī ietekmēšanas darbības un no tām izrietošie riski un iekšējo apdraudējumu radītie riski, un šajā gadījumā ir svarīgi ievērot drošības un priekšvēsturei atbilstošas pārbaudes procedūras.

Un, runājot par militārajiem draudiem, militāri draudi neapšaubāmi ir darba kārtībā, un tie ir jāņem vērā. Taču jāņem vērā arī tas, ka karš ir īpašs stāvoklis, kas nav pakļauts parastajai loģikai, un tam nepieciešama pilnīgi atsevišķa pieeja citu izskatāmo projektu vai objektu ietvaros.

Kodoldrošība vispirms nodrošina miera laika apstākļu un no tiem izrietošo risku mazināšanu. Kodoldrošības nodrošināšanas pamatā ir tas, ka pastāv reāli draudi. Kodoldrošības nodrošināšana ir svarīga, un tikpat svarīga ir arī katra indivīda loma tās nodrošināšanā. Ikviens var padomāt par iepriekšējā slaidā attēloto risku iespējamību un iespējamo ietekmi, jo mācību materiāli ir pieejami ikvienam. Valsts kanceleja ir sagatavojusi arī valsts mēroga risku analīzi, kas ir publiski pieejama un periodiski tiek atjaunināta Valsts kancelejas tīmekļa vietnē. Sagatavotā valsts mēroga risku analīze sniedz labu priekšstatu un kontekstu sabiedrības līmenī par iepriekšējā slaidā izklāstīto risku iespējamību. Turklāt Valsts kanceleja vakar paziņoja arī par horizonta monitoringa projektu, kas sniedz piesardzības ieguldījumu no nākamo 12 mēnešu viedokļa.

Igaunijai ir svarīgi saprast, ka valsts atbildība ir neatņemama un drošības nodrošināšana ir mūsu prioritāte. Lai gan dažas kodoldrošības funkcijas veic kodoliekārtas operators, režīmu izveido un tā īstenošanu kontrolē valsts ar kompetento iestāžu starpniecību. Jau licences pieteikuma ietvaros topošajam kodoliekārtas operatoram ir jāsagatavo fiziskās drošības plāns, kam jābalstās uz apdraudējumu novērtējumiem vai modelētiem apdraudējumiem, jāietver arī projekta rasējumi, fiziskās aizsardzības sistēmas novērtējuma, ieviešanas, uzturēšanas un avārijas krīzes plānu apraksts. Valsts kodoldrošības režīmam ir jānodrošina, ka norīkotās kompetentās iestādes un pilnvarotās personas ir gatavas reaģēt uz notikumiem, kas saistīti ar kodoldrošību vietējā, valsts un starptautiskā līmenī. Gatavība ir jāturpina pilnveidot un arī jāsadarbojas vairāk nekā līdz šim. Raugoties nākotnē, mums ir jāveicina evakuācijas vadības spējas, kuru sīkāku aprakstu var atklāt nākamajos posmos, pamatojoties uz drošības analīzi. Mums arī jāuzlabo esošās radiācijas monitoringa spējas un jāpadara pašreizējā radiācijas monitoringa programma specifiska kodoliekārtām, kā arī jāpalielina laboratoriju spējas un vispārējā krīzes vadības kompetence. Reaģējošajām aģentūrām ir nepieciešams iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus. Veselības aprūpes jomā mums ir jāaprīko slimnīcas ar īpašu kompetenci, tāpat kā ar dažādām medicīnas iekārtām un medikamentiem. Lai palielinātu glābšanas spējas, mums ir jāizstrādā visaptveroša dekontaminācijas spēju koncepcija. Kopumā mums jāpalielina izpratne par radiācijas drošību iestādēs, kas iesaistītas intervences pasākumos, un jānodrošina pirmās palīdzības sniedzēju gatavība reaģēt uz iespējamiem incidentiem. Un, turpinot visu programmu, ieguldījumi zināšanās ir ļoti svarīgi. Pamatojoties uz labākajām šobrīd pieejamajām zināšanām un atsauces materiāliem, aplēstās izmaksas gatavības uzlabošanai ir līdz 54 miljoniem eiro. Paldies jums!

12:10 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Paldies, dārgā viesmīle! Arī jums ir virkne jautājumu. Vispirms Mario Kadastik, lūdzu!

12:11 Mario Kadastik

Paldies par saturīgo prezentāciju! Es gribēju pajautāt, ka arī šeit budžeta pusē tika minēts, ka ir jāattīsta glābšanas kapacitāte un viss pārējais, un tie rādiusi, kas tika minēti, piemēram, 100-300 kilometri pārtikas pusē. Patiesībā būtībā šodien visa Igaunija tik un tā atrodas kodolspēkstaciju zonā ap to. Vai mums šī glābšanas spēja būtu jāattīsta neatkarīgi no lēmuma par stacijas būvniecību, un kādā līmenī tai vajadzētu būt?

12:11 Aigo Allmäe, Iekšlietu ministrijas padomnieks

Paldies par jautājumu! Jebkurā gadījumā viss, kas saistīts ar CBRN jeb CBRN, tas ir, ar ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču izmantošanu saistīto spēju attīstību valstī kopumā, veicina ne tikai kodolspēkstacijas kontekstā. Pamatojoties uz šodien pieejamajām analīzēm, varam teikt, ka faktiski šis efekts nevienai stacijai nav sasniedzis 300 kilometru attālumu. Un ir arī piemēri valstu, kurās faktiski netiek ievērots plānošanas zonas princips, bet ir noteikta konkrēta attiecība, kurā iekļaujas visi dažādie plānošanas zonas izmēri.

12:12 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Liels paldies! Nākamais, Urve Tiidus, lūdzu!

12:12 Urve Tiidus

Paldies, dārgais vadītāj! Dārgais viesmīlis! Jūsu sniegums mani iedvesmo uzdot vienu tādu varbūt mazāk praktisku vai mazāk svarīgu jautājumu. Taču katru pavasari Igaunijā daudzi jaunieši beidz vidusskolu, un tāpēc daudzi no viņiem domā, ko studēt tālāk, kas būtu perspektīvi. Vai jums ir kādi ieteikumi, ko viņiem dot, īpaši saistībā ar kodoldrošību un visu to, par ko mēs šodien šeit runājam?

12:12 Aigo Allmäe, Iekšlietu ministrijas padomnieks

Paldies par jautājumu! Bez atomelektrostacijas vai ar atomelektrostaciju – vienmēr ir darbs drošības jomā.

12:12 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Toomas Uibo, lūdzu!

12:12 Toomas Uibo

Paldies, labs vadītājs! Dārgais vadītāj! Man ir tāds jautājums, ka atomelektrostacijas drošība, protams, ir ļoti būtiska, un vispār vitāli svarīgu objektu drošība no valsts viedokļa ir ļoti, ļoti svarīga. Bet vai jūs varat veikt kādu salīdzinājumu, teiksim, ar jūras vēja ģeneratoru parkiem. Kuru ir vieglāk vai lētāk nodrošināt? Vai šāds salīdzinājums vai aprēķins ir veikts?

12:13 Aigo Allmäe, Iekšlietu ministrijas padomnieks

Paldies par jautājumu! Šobrīd es nevaru salīdzināt atomelektrostacijas drošību ar jūras vēja parku drošību, jo tas nebija mūsu analīzes uzmanības centrā. Vēja ģeneratoru parku gadījumā noteikti ir problēmas, kas jāņem vērā, bet šo ieguldījumu šodien var sniegt kompetentā iestāde vai attiecīgā iestāde.

12:14 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Kristina Šmigun-Vahi, lūdzu!

12:14 Kristina Šmigun-vēk.

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Cienījamais viesmīlis! Es vēl gribētu zināt šo atbildību. Kas uzņemas atbildību? Es saprotu, ka ir dažādas aģentūras un ministrijas, bet vai es pareizi saprotu, ka Iekšlietu ministrija ir tā, kas, teiksim, sadala uzdevumus un kas koordinē – neatkarīgi no tā, kāds varētu būt apdraudējums? Kas tad vispār ir atbildīgais?

12:14 Aigo Allmäe, Iekšlietu ministrijas padomnieks

Paldies! Lai sadalītu atbildību, mums ir nepieciešams valsts kodolenerģijas regulators. Šodien mums ir noteikta atbildība, kas sadalīta starp dažādām aģentūrām un iestādēm, no kurām katra pilda savu specifisko lomu. Lai veidotos sistēmiska pieeja visai jomai, mums ir nepieciešams valsts kodolenerģijas regulators, kas centralizēti pārvaldītu un kontrolētu visu sistēmu. Līdzīgi tas ir nepieciešams arī attiecībā uz spēju attīstību. Runājot konkrēti par atbildību, ja mēs runājam par 9-11 gadu būvniecības periodu, valsts atbildība būtībā sākas no brīža, kad radioaktīvais materiāls sāk virzīties uz Igauniju un tur tiek ievietots reaktorā. Kad tas tur tiks ievietots? 9, 10, 11 gadi – tas ir ļoti ilgs laiks viena uzņēmuma vēsturē. Tāpat tas ir ļoti ilgs laiks arī valsts vēsturē dažādu risku ziņā. Pirmkārt, runa ir par privāta uzņēmuma uzņēmējdarbības riskiem, ar kuriem nodarbojas ekonomika. No brīža, kad radioaktīvais materiāls atrodas Igaunijā, tā ir valsts atbildība.

12:15 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Paldies, cienījamā referente, par aizraujošo un izsmeļošo prezentāciju un atbildēm! Jautājumu jums vairs nav.

Cienījamie kolēģi, tagad es sākšu sarunas. Vispirms es vēlos uzstāties ar vārdu Joko Alenderi, Riigikogu priekšsēdētāju. Lūdzu!

12:15 Yoko Alender

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Godātie viesmīļi, liels paldies par uzstāšanos! Paldies arī Vides komitejas priekšsēdētājam Igoram Taro par OTRK vadīšanu! Nespļaujiet vecajā akā, kamēr jaunā nav gatava. Ja vecā aka kādā brīdī izrādās nelietojama un nav uzsākta jaunas akas būvniecība, to var atstāt sausu. Var vilkt paralēles ar degslānekļa slānekli, uz kuru Igaunijas enerģētika paļāvās gadu desmitiem. Enerģētikas kontekstā mēs atkārtojām šo veco tautas gudrību, kas jau gandrīz kļuvusi par trafaretu, un, pēc dažu ekspertu domām, mēs zaudējām pēdējo desmitgadi, jo investīcijas atjaunojamajā enerģētikā zināmas skepse un pretestības dēļ tika atliktas. Enerģētikas krīze, kas radās Krievijas agresijas kara fona, pēkšņi šo situāciju padarīja skaidrāku. Pēkšņi caur katra maciņu kļuva skaidrs, ka enerģētiskajai drošībai mums ir vajadzīga jauna, tīra un lēta atjaunojamā enerģija. Taču tajā brīdī mums tā bija vajadzīga nekavējoties, tāpēc sākotnēji palikām importētāji, atkarīgi no reģiona ražošanas jaudu tirgus situācijas.

2021. gadā darbu sākusī Kaijas Kallasas valdība skaidri norādīja, ka investīciju laiks fosilajā kurināmajā ir beidzies, jo tas nav ne tīrs, ne lēts. Galu galā mēs spējām virzīties uz priekšu ar valsts līmenī iegūto radaru, likumdošanas izmaiņu un vietējā labuma instrumenta palīdzību pašvaldībās. Vēja un saules enerģijas attīstība Igaunijā ieguva straujāku tempu. Tehnoloģiju attīstība, zemās atjaunojamās enerģijas cenas, pēdējā gada notikumi tiesiskajā telpā un plānotie iepirkumi rada arī iespēju ievērojami palielināt uzglabāšanas jaudu. Šeit jāuzteic Klimata ministrija par konsekventu un labu darbu.

Igaunijā mēs esam nolēmuši, ka vēlamies uzturēt tīru dzīves vidi. Gadu desmitiem esam strādājuši, lai sakārtotu rūpniecību, ražošanu, enerģētiku, transportu utt. Zaļās reformas šajā ziņā nav nekas jauns. Enerģētikas loma un potenciāls ir vislielākais zaļajā ekonomikas reformā. Tīra, uzticama un pieejama enerģija ir viens no ekonomikas konkurētspējas pamatnosacījumiem. Ja mēs vēlamies saglabāt un paaugstināt dzīves līmeni Igaunijā arī nākotnē, mums ir jānodrošina tās pastāvēšana. Lēmumu pieņēmējiem šajā jomā ir jābūt līdzsvarotiem, uz zināšanām balstītiem, bet arī ambicioziem.

Apsverot kodolenerģijas potenciālu un iespējas, mēs raugāmies ilgtermiņā. Ilgtermiņā mēs bruģēsim ceļu jaunai, drošai un nekaitīgai kodolenerģijai, kas piemērota Igaunijas elektrotīklam, bet mēs nepalaidīsim garām investīcijas atjaunojamajā enerģijā. Mēs arī saglabājam pārvaldītu stratēģisko rezervi energoapgādes drošībai. Atjaunojamās enerģijas uzglabāšanas jaudas un stratēģiskās rezerves ir primāri svarīgas enerģētikas jomā, iespējams, varētu teikt, ka tie ir zemu karājas āboli, kas mums stingri jāsakrauj grozā, lai nodrošinātu konkurētspēju. Pēdējā laikā, varbūt īpaši pēdējos divos gados, tiekoties ar cilvēkiem visā Igaunijā, es vienmēr uzklausu jautājumus par kodolenerģiju. Vai jūs nodarbojaties ar to, kad tā nāks, kāpēc mēs nebūvējam? Kodolenerģētiku nevar būvēt ātri un ar galvu uz priekšu, bet mēs varam turpināt kā līdz šim, balstoties uz zināšanām, soli pa solim, paturot prātā ilgtermiņa perspektīvu un enerģētikas attīstību Igaunijā, Eiropā un pasaulē.

Ko mēs šeit, Riigikogu, varētu izlemt? Mēs varētu spert pirmo soli, dot valdībai zaļo gaismu spert nākamos soļus, sākt izstrādāt tiesisko regulējumu, pamatojoties uz pabeigto kodolenerģētikas darba grupas ziņojumu. Mēs varam arī apspriest visus turpmākos soļus ar ekspertiem, kopienām un cilvēkiem no visas Igaunijas, un tad atkal Riigikogu pieņemt nākamos daudzos attiecīgos lēmumus. Mums ir skaidri jāapzinās ietekme uz vidi, sociālekonomiskā ietekme, ietekme uz drošību, ekonomiku, izmaksas un arī ieņēmumi nodokļu maksātājiem, valstij un potenciālo uzņēmēju uzticamība.

Lūdzu vairāk laika.

12:20 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Trīs papildu minūtes, lūdzu!

12:20 Joko Alender

Paldies! Mēs varam apsvērt visus šos un daudzus citus aspektus gadu gaitā. Tas ir ilgtermiņa skatījums, pirmais solis nākotnes veidošanā, ja mēs nolemsim to darīt. Mēs nevis spļaujam vecajā akā, bet sākam būvēt pietiekami daudz jaunu, lai Igaunija vienmēr būtu apgādāta ar tīru enerģiju, kas nodrošina Igaunijas konkurētspēju, ļauj augt labklājībai un uzturēt tīru dzīves vidi. Nobeigumā es gribētu teikt filozofa Karla Poppera vārdus: optimisms ir mūsu pienākums un atbildība. Paldies jums!

12:21 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Liels paldies jums, cienījamā referente, par uzstāšanos Reformu partijas frakcijas vārdā! Vēlos precizēt, ka diskusijas iniciators ir ierosinājis, lai vispirms uzstājas politisko grupu pārstāvji. Tālāk es lūdzu uzstāties Aivaru Koka kā Isamaa frakcijas pārstāvi Rīgikogu priekšsēdētāju. Lūdzu!

12:21 Aivar Kokk

Labs vadītājs! Dārgie kolēģi! Sāksim ar to, ka Igaunijai ir jāražo vai vismaz jābūt ļoti labiem pieslēgumiem, lai iegūtu pietiekami daudz elektroenerģijas par labu cenu, lai tās pietiktu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šobrīd zālē ir tikai Urve, kurš var runāt par to, kas reāli ir noticis pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā, jo pārējie ir salīdzinoši jauni Rīgikogu biedri. Patiesībā šis juceklis sākās pagājušās desmitgades sākumā, kad bija vicekanclers, kurš nobremzēja visas vējdzirnavas. Pēdējā desmitgadē Igaunijā praktiski netika uzceltas vēja elektrostacijas. Pēc Riigikogu vēlēšanām 2019. gadā tieši valdība – Isamaa, EKRE, Centrālā partija – pielika punktu šai muļķībai. Un pēc tam šodien atkal ir iespējams būvēt vēja parkus. Mēs atradām risinājumu, kā iegādāties radarus, lai varētu atvieglot noteiktus ierobežojumus un varētu būvēt vēja parkus. Situācija bija šāda.

Tas parāda, ka tad, kad bieži saka, ka nekas nav atkarīgs no viena cilvēka, patiesībā tajā laikā daudz kas bija atkarīgs no viena cilvēka, jo viņš spēja dažādiem ministriem un arī valdībā skaidri pateikt, ka Igaunijā šobrīd vēja parkus būvēt nevar. Interesanti, ka tagad var. Mēs katru dienu lasām viņa viedokļu rakstus vienā un tajā pašā vīriešu žurnālā. Viņš aizmirst to laiku, kad viņš tur strādāja par vicekancleru.

Šodien mēs runājam par enerģētiku, jo īpaši par kodolenerģiju. Atgādināšu, ka pirms 10 gadiem Igaunija saražoja tieši tikpat daudz elektroenerģijas, cik patērēja. Un viņam nebija nekādu bažu. Ja toreiz nebūtu apturēta vēja ģeneratoru parku būvniecība, nebūtu krīzes, ko mēs esam pārdzīvojuši pēdējos trīs gadus. No otras puses, bijušais Eleringa vadītājs mums visu laiku stāstīja, ka mums ir viss, mums ir pietiekami daudz sakaru, bet viņš aizmirsa vienu ļoti svarīgu faktu. Igaunijas ekonomikai ir svarīga ne tikai pieslēgumi, bet arī no pieslēgumiem saņemtās elektroenerģijas cena. Un tāpēc mēs šeit jau vairākkārt esam teikuši, ka daži nepareizi lēmumi, veidojot tos pašus pieslēgumus, parādīja, ka elektrības cena var pieaugt līdz augstumiem, un ne tikai par procentiem, bet par reizēm.

Mēs runājam par degslānekli kā par vienu sliktu lietu. Manuprāt, valstis, kurās nav ne šī slānekļa, ne akmeņogļu, ne kā cita, par to runā ļoti bieži. Un kam ir daudz, piemēram, hidroenerģijas. Mēs runājam par kodolenerģiju, un kaut kādu iemeslu dēļ dažas valstis ir atteikušās no kodolenerģijas elektroenerģijas ražošanai. Šoziem Vācija pat atkal iedarbināja ogļu katlus. Ja situācija ir sarežģīta, valsts vispirms meklē risinājumu savu iedzīvotāju problēmām, un tikai tad vēršas pie kaimiņiem. Mēs to ļoti labi redzējām COVID laikā, kad bija vajadzīgas vakcīnas.

Mēs bieži sakām, ka sadedzināt igauņu malku ir ļoti slikti. Es jautāju visiem, kas to saka: kā tas ir bijis pēdējos 10 gados? No Igaunijas ir pārdoti 1,3-1,4 miljoni tonnu granulu. Tas nav slikti. Par granulām ir ražota elektroenerģija. Ja šodien…

Trīs minūtes, lūdzu.

12:26 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Trīs papildu minūtes, lūdzu!

12:26 Aivar Kokk

Ja šodien vecos degslānekļa katlus pārbūvēs, lai ražotu elektrību ar granulu ražošanu, tad piedāvātā cena ir 80 milj. No šiem 1,3 miljoniem tonnu Igaunijai ir vajadzīgi 800 000 tonnu. Citiem vārdiem sakot, Igaunijā nav nepieciešams viss šis daudzums, ko tā katru gadu saražo. Bet tagad mēs domājam par to, vai 80 miljoni, un mums ir kontrolējama elektroenerģija, kuras cena ir 100 eiro par megavatstundu. Vai arī mēs ieguldīsim miljardus, uzbūvēsim atomelektrostaciju, kuras megavata cena arī plānota 100 eiro par megavatstundu? Vai arī būvēsim vēja parkus jūrā, kuru pieslēgumos valstij saskaņā ar šodienas stāstiem būtu jāiegulda 2 miljardi?

Ja kāds jautā, kas par to visu maksās, mums ir pilnīgi skaidrs – tas ir galapatērētājs. Vai mēs vēlamies, lai Igaunija būtu ekonomikas veiksminieks? Tad mums ir svarīgi, lai enerģijas resursu cenas būtu labvēlīgas. Šodien mēs runājam, mēs darām visu neatkarīgi no cenas. Man patika šodienas prezentācijas, katram bija savs skatījums, bet ar katru prezentāciju bija arī izpratne, ka svarīga ir cena un svarīga ir dažādība. Būtu ļoti viegli pateikt, draugi, elektroenerģijas tirgus ir brīvs, visi nāk, investē un pārdod, un mēs nesubsidējam. Otrais ir, ka mēs piekrītam subsidēt, ievērojot noteiktos ierobežojumus, vai garantēt, ievērojot noteiktos ierobežojumus. Bet ne tādā veidā, ka kāds izspiež vairāk, viņš saņem 2 miljardus, kāds saņem 100 miljonus atbalsta shēmu. Šis laiks ir beidzies. 2017. gadā mēs šeit, Riigikogu, izbeidzām atbalsta shēmas vēja ģeneratoru parkiem, atstājot divus vēja ģeneratoru parkus, kas potenciāli, teorētiski, varētu saņemt atbalstu. Viena no tām saņems. Elerings uzskatīja, ka otra nevarēs, lai gan abas vēja elektrostacijas ir ierakstītas likumā.

Mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai mums būtu kontrolējama elektroenerģija. Es iesaku visiem cilvēkiem, kuri runā par saules un vēja enerģiju un saka, ka tad viss ir kārtībā. Šogad janvārī-februārī ārā bija 20 grādu aukstums, nebija vēja, nebija arī saules. Es viņiem iesaku trīs dienas dzīvot mājās, kad ūdens ir aizsalis. Pat mūsu katli šodien bez elektrības nedarbojas. Mums ir jāsaprot, ka bez regulējamās nav iespējams, un ar visiem lēmumiem, ko mēs pieņemam, mums ir jānodrošina, lai tas nepalielinātu elektroenerģijas cenu gala patērētājam. Un, ja tas ir atomelektrostacijā, es gribētu šajā analīzē redzēt, vai tā ir savienota ar Igauniju vai, piemēram, Somiju un kabeļu savienojumu. Kurš faktiski ir Igaunijā, kurš ir saprātīgāks, kurš ir lētāks? Ja kāds saka, ka kabelis var pārtrūkt, es varu pateikt, ka stacijas arī ir pārtrūkušas. Ja paskatās uz karu Ukrainā, par ko visvairāk runā? Par tur esošajām atomelektrostacijām. Paldies!

12:29 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Paldies! Igaunijas Konservatīvās tautas partijas frakcijas vārdā es vēlos uzdot jautājumu Riigikogu priekšsēdētājam Rainam Epleram. Lūdzu!

12:30 Rain Epler

Paldies, labā sēdes vadītāja! Es centīšos runāt īsi, varbūt papildu laiks nav vajadzīgs. Šodien šeit daudz tika runāts par cenām, es pats pie tām nonākšu, bet es domāju, ka pievērsīšos šim jautājumam no drošības viedokļa, jo tā ir viena no bažām, kas tiek izvirzītas. Zinātne saka, ka zem diviem sievertiem, kas ir radiācijas mērvienība, nav akūtu seku, piemēram, tūlītēju nervu sistēmas, gremošanas sistēmas vai kaulu smadzeņu bojājumu. Latents vēža risks ir proporcionāls dozai no 0,05 sievertiem. Zem šīs devas nav iespējams atšķirt vēža risku no citiem cēloņiem.

Šie skaitļi paši par sevi neko neizsaka, bet, lai ilustrētu, mēs varētu teikt, ka, piemēram, deva, ko cilvēks saņem atomelektrostacijas tuvumā, ir tāda pati kā rentgena procedūras laikā: aptuveni 50 mikrosivertus. Un tagad šis “mikro” šeit ir svarīgs, jo tas ir miljons reižu mazāks par sievertiem. Tātad tas ir ļoti tālu no 0,05 sievertiem, kad kodolenerģiju vai tās starojuma saistību ar, piemēram, vēzi var atšķirt no citiem cēloņiem.

Jau ilgs lidojums rada radiācijas devu, kas ir vairākas reizes lielāka nekā rentgena procedūra. Bet, piemēram, ja jums veic krūškurvja datortomogrāfiju, doza jau ir 6900 mikrosivertus – liels skaitlis, salīdzinot ar 50 mikrosivertiem. Taču arī tā ir tikai 0,007 sievertiem, kas arī ir par kārtu mazāka nekā 0,05, kad vairs nav iespējams atšķirt radiācijas radīto kaitējumu no kaut kā cita. Un šajā sakarībā neliels ieteikums tiem, kurus tas interesē: iegādājieties dozimetru, uzlieciet to uz krūtīm un staigājiet apkārt. Mūsdienās tie ir ļoti lēti, un tos var pieslēgt viedierīcēm. Pēc tam mājās var apskatīties kartē, lai redzētu, cik liels ir bijis starojums. Domāju, ka, pirmkārt, rezultāti ir pārsteidzoši, bet ceru, ka tie ir arī nomierinoši, ka jūs sapratīsiet, ka devāties pie vecmāmiņas vai uz darbu, vai gājāt cauri Rīgikogu, un deva varēja būt negaidīti liela.

Pēdējo 50 gadu laikā notikuši trīs lieli nelaimes gadījumi. 1979. gadā Trīs jūdžu sala Amerikā, radiācijas upuru nav. Avārija notika vienā reaktorā, un ir vērts pieminēt, ka otrs reaktors turpināja mierīgi strādāt un tika slēgts tikai 2019. gadā. Ap avārijas vietu bija iespējams turpināt mierīgi darboties.

Mums tuvāka, protams, ir labi zināmā un neglītā avārija Černobiļā, kur radiācijas upuri bija starp tiem, kas uzreiz tika nosūtīti tur reaģēt, kā arī starp vietējiem iedzīvotājiem. Taču bija iemesli, kāpēc tas patiešām dega, reaktors bija atvērts un radiācija varēja izplatīties. Turklāt iedzīvotāji nebija informēti, cilvēki skatījās uz izrādi pēc sava ieskata. No turienes arī nāca šie upuri. Un, ja domājam par Fukušimu, iespējams, bija viens vai divi cilvēki, par kuriem varētu teikt, ka viņi bija radiācijas upuri. Lielākā daļa cietušo bija neveiksmīgas evakuācijas rezultātā, kā arī tāpēc, ka cilvēki ilgstoši bija iesprostoti savās mājās vieni paši utt.

Šīs lietas ir labi zināt. Tas nenozīmē, ka nav nekādu risku. Protams, ja notiek avārija, pastāv riski, un tie ir jānovērš. Taču tie galvenokārt ir saistīti ar iespējamiem nelaimes gadījumiem un to novēršanu. Un drošības sistēma tiek nepārtraukti uzlabota. Ir tā sauktās pasīvās drošības sistēmas, savstarpēji neatkarīgas, dublētās sistēmas utt. Tāpēc ir vērts izlasīt vēstures faktus.

Tagad par cenu. Šeit viņi sūdzas, ka tas ir dārgs. Sākotnējie ieguldījumi atomelektrostacijai patiešām ir varbūt trīs reizes vai pat vairāk nekā jūras vēja ģeneratoru parkam ar tādu pašu nominālo jaudu. Bet tā – teiksim, jaudas koeficients, kuram Igaunijā nav ļoti laba tulkojuma, bet tas ir faktiskā ražošana salīdzinājumā ar teorētisko ražošanu, pamatojoties uz nominālo jaudu. Jūras vējā tas ir 40 % ļoti labā gadījumā.

12:34 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Jā, labs vadītājs, vēl trīs minūtes.

12:34 Lietus Eplers

Paldies! Ja jūras vēja ģeneratoru parkam tas labākajā gadījumā ir kaut kur ap 40%, tad atomelektrostacijai tas ir 92-93. Tie ir faktiskie dati stacijās, kas darbojas šodien. Vairāk nekā divas reizes lielāka atšķirība! Ja mēs šeit pieskaitām ekspluatācijas ilgumu, tad jūras vēja ģeneratoru parks, nu, viņi domā, ka 25 gadi, varbūt pat 30 gadi. Atomelektrostacijā – 80 un vairāk. Atkal gandrīz trīskārša vai lielāka atšķirība. Ja mēs ņemam vērā šīs atšķirības, šī sākotnējo ieguldījumu izmaksu aina kļūst pilnīgi atšķirīga, izlīdzinās vai iet par labu kodolspēkstacijām. Tāpēc ir vērts par to padomāt.

Cenu ietekmē arī tādi faktori, ka mēs varētu ņemt šo jautājumu savās rokās, un es nedomāju tikai Igauniju, bet, ja mēs ņemam Eiropu, tad mums vajadzētu darīt daudz un darīt tos pašus un darīt tos pašus un darīt tos pēc kārtas. Tas patiesībā ļoti būtiski samazina cenu. Jo, teiksim, 60 % no atomelektrostacijas celtniecības izmaksām ir liela infrastruktūras objekta celtniecības izmaksas, tam nav nekāda sakara ar kodolzinātni. Runa ir par to, kā panākt, lai simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku pareizi saliek kopā betonu un armatūru. Ir Francijas piemērs. Septiņdesmitajos gados tika pieņemts lēmums pāriet uz kodolenerģiju, un turpmāko 25 gadu laikā tika uzbūvētas 58 spēkstacijas. Šodien tās nodrošina ļoti lētu enerģiju. Ja aplūkojam šodienas situāciju, tad progresivitāte Rietumos patiešām ir bijis ilgstošs un dārgs projekts. Un kaut kur, teiksim, 4500 eiro par kilovatu ir būvniecības cena. Āzijā tā ir 2500, jo viņi dara standarta lietu, atkārto to, un cena turpina samazināties.

Un visbeidzot pie šodienas pirmās viesmīles. Kolēģis Taro bija aprēķinājis, cik daudz atomelektrostaciju būtu nepieciešams, lai apmierinātu pasaules vajadzības pēc enerģijas, un sūdzējās, ka nav pietiekami daudz piemērotu valstu. Mans priekšlikums ir aprēķināt, cik hektāru būtu nepieciešams, lai visas enerģijas vajadzības apmierinātu ar saules un vēja enerģiju. Paldies!

12:36 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Liels paldies! Tālāk Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas vārdā es lūdzu Riigikogu priekšsēdētāju Priit Lomp. Lūdzu!

12:37 Priit Lomp

Trīs minūtes papildlaika, lūdzu.

12:37 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Trīs papildu minūtes, lūdzu!

12:37 Priit Lomp

Es mēģināšu ātrāk. Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Dārgie kolēģi un viesi! Šodienas svarīgais valsts jautājums saucas “Kodolenerģijas ieviešanas nepieciešamība un iespējas Igaunijā”.Sociāldemokrāti nekad nav šaubījušies par to, ka Igaunijas iedzīvotāji ir pietiekami gudri vai ka mūsu ģeogrāfiskais novietojums ļauj mums šeit izmantot ļoti atšķirīgas tehnoloģijas, ka mūsu uzņēmēji ir uzņēmīgi un inovatīvi. Mēs arī nešaubāmies, ka Igaunijas elektroenerģijas patēriņš ir ar pieaugošu tendenci, ko izraisa gan elektrifikācija, gan atjaunojamo energoresursu ieviešana, gan energoietilpīgu nozaru pievienošana, lielāka pievienotā vērtība un rentablas darbavietas. Šā iemesla dēļ būtu bijis pamatoti šodienas OTRK nosaukt ar nosaukumu “Nepieciešamība Igaunijā ieviest kodolenerģiju”. Un līdz šim mūs šajā ziņā nav izdevies pārliecināt. Jau iepriekš teikšu, ka arī es šodien nebiju īsti pārliecināts.

Arī šodienas Lauri Tammistes prezentācija apstiprināja mūsu iepriekšējās šaubas un viedokli: Igaunijā nav nenovēršamas nepieciešamības kļūt par kodolvalsti. To apstiprina ne tikai ļoti laba prezentācija, bet arī “zaļā tīģera” enerģētikas ceļvedis, ko izstrādājuši uzņēmēji un eksperti, kuri arī neredz vietu atomelektrostacijai nākotnes enerģētikas tirgū.

Debatēs šķiet, ka atomelektrostacija ir ieguldījums, kam nav vajadzīga valsts nauda, bet visiem pārējiem enerģijas veidiem tā ir vajadzīga. Tajā pašā laikā kodolenerģētikas ziņojumā ir arī aprakstīts, ka ir nepieciešamas iespējamās garantijas attiecībā uz elektroenerģijas cenu atomelektrostacijā un ko tur slēpt, kā arī iespējamās uzņēmuma neveiksmes, bankrota gadījumā.

Kā zināms, neviena atomelektrostacija pasaulē nav uzbūvēta bez valsts ieguldījuma. Kāpēc mūsu mazajā Igaunijā vajadzētu būt citādāk?

Investīciju bankas uzskata, ka atomelektrostacijas ir to prioritāšu saraksta beigās. Tas nozīmē, ka pastāv risks, ka valsts tērē savas izmaksas sagatavošanās darbiem, iegulda arī dažādu pētījumu pasūtīšanā, kā mēs to esam darījuši līdz šim, un galu galā stacija tik un tā netiek uzcelta. Jā, kā jau debatēs izskanēja, liela vērtība ir arī tie cilvēki, kas mācību pasākumu laikā ir kļuvuši gudrāki. Mēs to noteikti neapstrīdam. Taču apmācību var iegūt arī bez papildu izmaksu ieguldīšanas pētniecībā, glābšanas un drošības spējās, aģentūrās, regulējošās iestādēs un citur.

Šodien tika apspriesti atkritumi. Šajā sakarā es personīgi nešaubos, ka visas jomas laika gaitā attīstīsies.

Šādā veidā dažādus atkritumus, tostarp kodolatkritumus, pasaulē varēs izmantot vēl lielākā apjomā, kas noteikti samazinās uzglabāto atkritumu daudzumu, iespējams, pat līdz nullei. Taču es nepiekrītu, it kā atjaunojamā enerģija, uzglabāšana un drošāki pieslēgumi līdz mūsdienām būtu sasnieguši savu tehnoloģisko virsotni. Noteikti nē, un šī attīstība laika gaitā paātrināsies.

Es vēlētos vēlreiz uzsvērt divas lietas. Pirmkārt, sociāldemokrāti nav principiāli pret kodolenerģiju, bet apsver tās ieviešanas pamatotību un nepieciešamību Igaunijā, un šajā ziņā mēs esam skeptiski. Otrkārt, ņemot vērā to, ka aplūkotās tehnoloģijas pašlaik vēl ir attīstības stadijā, kā arī to, ka to ieviešana prasa lielu laika patēriņu un nenoteiktību, kodolenerģija nevar būt tas risinājums, kas palīdzēs mums tikt galā ar klimata mērķiem. Saskaņā ar privātā sektora un ziņojuma sniegto informāciju kodolenerģiju Igaunijā ir iespējams ieviest nedaudz vairāk nekā 10 gadu laikā. Politiķi, kas atbalsta kodolenerģiju, par to runā jau gandrīz 20 gadus. Lielākā daļa staciju, papildus tam, ka būvniecības laikā tās kļūst ievērojami dārgākas, arī netiek būvētas būvniecības grafikā, bet tas drīzāk pagarinās. Mēs esam 2024. gadā, mēs vēlamies sasniegt klimata mērķus daudz ātrāk, nekā to varētu izdarīt atomelektrostacija. Var piekrist, ka tas nav slikts plāns – būt starp pirmajiem un ne pēdējiem, kas ievieš dažādas tehnoloģijas. Bet vai šī mazā Igaunija, kas nav bijusi kodolvalsts, domā, ka tā sauktie pirmie mazie moduļi, kas vairāk līdzinās šūšanai pēc pasūtījuma, ir lētāki un tiks uzbūvēti ātrāk nekā tā sauktā masveida ražošana, par kādu nākotnē noteikti kļūs mazās moduļu stacijas. Es uzskatu, ka ne gluži.

Kā ilustrēja Tammistes kungs, kodolenerģija negarantē lētu elektroenerģiju, ko entuziasti cenšas izskaidrot. Piemēram, Francijā, kur izmanto daudz kodolenerģijas, pagājušajā gadā vidējā elektroenerģijas cena arī bija dārgāka nekā Igaunijā. Cenu galvenokārt ietekmē atjaunojamās enerģijas izmantošana, ārējie pieslēgumi un uzglabāšana. Igaunijas gadījumā mēs šeit pievienojam ātri regulējamas kontrolējamas jaudas grūtākiem brīžiem, koģenerācijas staciju palaišanu, ja nepieciešams, un mēs faktiski iegūstam gala patērētājam izdevīgu cenu.

Vai Igaunija turpinās izmantot kodolenerģiju, ko mēs joprojām darām? Tā noteikti saglabāsies, bet, ņemot vērā šo minimālo enerģijas deficītu, kad, pēc elektroenerģijas ekspertu domām, mums trūks elektroenerģijas aptuveni 5 % stundu, kad tiks īstenoti jau esošie plāni, vai Igaunijā šodien būtu jābūvē atomelektrostacija? Mūsu atbilde uz šo jautājumu joprojām ir noliedzoša. Vai Riigikogu kādreiz nākotnē varētu nolemt ieviest kodolenerģiju? Iespējams, bet par tik svarīgiem lēmumiem ir jādiskutē arī par to, vai nākotnē šos lēmumus pieņems šaurs vairākums, nevis šaurs mazākums, vai pie tik svarīgas tehnoloģijas nav melns uz balta jāraksta, ka Igaunijā ne šodien, ne nākotnē bez Igaunijas valsts līdzdalības netiks uzbūvēta neviena atomelektrostacija. Šajās debatēs ir vēl daudz, daudz citu mainīgo.

Šodiena mūs nepārliecināja. Taču es izsaku atzinību Vides komitejai par to, ka tā ir izveidojusi daudz līdzsvarotāku diskusiju par izveides iespējām, nekā tas bija mūsu iepriekšējās diskusiju platformās. Šodien mēs vēl nebijām pārliecināti. Bet es ceru, ka mani kolēģi zālē uzklausīja OTRK prezentācijas un ir gatavi kopā ar mums turpināt uzdot kritiskus jautājumus, jo īpaši jautājumu par to, vai kodolenerģijas ieviešana Igaunijā ir neizbēgami nepieciešama vai no tās varētu izvairīties. Paldies jums!

12:43 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Liels paldies, labs kolēģi! Igaunijas 200 frakciju vārdā es jautāju Riigikogu priekšsēdētājai Liisa-Ly Pakosta. Lūdzu!

12:43 Liisa-Ly Pakosta

Paldies, cienījamā prezidente! Labie Igaunijas cilvēki un cienījamie priekšnieki uz balkona! Galu galā, mēs šeit šobrīd faktiski apspriežam visu to, kas lielā mērā ietekmē jūsu visu dzīvi. Paldies, ka atnācāt, un noteikti nāciet atkal pēc pāris gadiem! Un noteikti daži no jums pēc dažiem gadiem vēl būs šeit.

Gadījumā, ja tā notiks, es atvēlēšu jums papildu trīs minūtes.

12:43 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Trīs minūtes papildu laika arī. Lūdzu!

12:43 Liisa-Ly Pakosta

Mums šodien šeit ir debates, bez kurām nebūtu pareizi. Es vēlos pateikties Vides komitejai par šo debašu organizēšanu. Un pats svarīgākais ir tas, ka šajās debatēs nav pareizo vai nepareizo nostāju. Šajās debatēs ir daudz argumentu, daudz puzles gabaliņu. Un ir ļoti svarīgi, lai visi šie argumenti un visi šie puzles gabaliņi tiktu iekļauti šajās debatēs. Mums ir daudz datu, kas mums patiesībā ir jāapspriež ne tikai kā kolēģiem šajā zālē, bet arī ar visu Igaunijas tautu. Es atzīstu, ka, kad es pats pirms aptuveni gada ierados Riigikogu, biju diezgan skeptisks attiecībā uz kodolenerģiju. Es ļoti labi atceros Černobiļas avāriju un to, ko toreiz Igaunijā ārsti lika un lika darīt. Un mēs esam bijuši apskatīt šīs drupas. Bet darba gaitā esmu sapratusi, ka šī aina ir daudz plašāka, daudz daudzveidīgāka. Es pats, atzīšos godīgi, esmu mainījis savus uzskatus, balstoties uz daudzām jaunām zināšanām. Un es redzu, ka pat Igaunijas 200 frakcijā, lai gan mums ir daudz dažādu viedokļu par šo tēmu, pēc katras diskusijas ir bijusi tieši tāda pati attīstība. Pēc katras diskusijas kāda viedoklis ir mazliet mainījies, jo vienkārši ir tik daudz informācijas, un tas vien liecina, cik svarīgi ir diskutēt par šo tēmu. Un patiesībā normālā demokrātiskā valstī ir ļoti svarīgi šos jautājumus apspriest.

Es minēšu vēl vienu piemēru. Nesen, precīzāk, pagājušā gada 20. oktobrī, Eiropas Savienības lietu komitejā mēs apspriedām vienu no trim galvenajām Eiropas Savienības iniciatīvām “Zaļais kurss”. Zaļās vienošanās galvenajā iniciatīvā, t.i., attiecībā uz Eiropas Savienības jauno klimata ziņā neitrālas rūpniecības regulu, Igaunijas Riigikogu, t.i., mēs paši, pievienojām priekšlikumu Eiropas Savienībai, ka faktiski mums ir jāpievieno kodolenerģija klimata ziņā neitrālas rūpniecības stratēģisko tehnoloģiju sarakstam. Riigikogu vārdā mēs izdarījām šīs izmaiņas valdības nostājā un nosūtījām to uz Briseli kā Igaunijas nostāju. Un nostājai, ko mēs šeit, Riigikogu, prezentējām, piekrita arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis. Decembrī Eiropas Savienības Padome panāca vienošanos par šo regulu, nolemjot iekļaut kodolenerģiju stratēģisko tehnoloģiju sarakstā un pielīdzināt to atjaunojamai enerģijai. Citiem vārdiem sakot, diskusija, ko mēs risinām, attiecas ne tikai uz mums šeit, Igaunijas teritorijā, bet arī uz mums Igaunijā, jo mēs atrodamies Eiropā. Līdz šim šajā jautājumā ir panākta politiska vienošanās ar Parlamentu. Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi atbalstīt mazo modulāro reaktoru būvniecību līdz 2030. gadu sākumam, uzskatot to par daļu no zaļās pasaules un zaļā pasaules uzskata. Šeit mēs dzīvojam.

Igaunijas 200 galvenais vēlējums attiecībā uz kodolenerģētiku ir laba un vispusīga diskusija, kurā uz argumentiem balstīti secinājumi joprojām virzās uz lēmumiem. Lēmumi ir jāpieņem. Šādus lēmumus mēs nepieņemsim šodien, bet mēs arī nevaram par tiem ilgi jokot. Mums ir nožēlojams piemērs, kā mēs 15 gadus pēc Parīzes klimata nolīguma parakstīšanas jokojām, un tā kaitējums Igaunijas iedzīvotājiem un Igaunijas ekonomikai ir patiešām ievērojams. Tas ir diezgan dabiski, ka par šo tēmu ir daudz baiļu. Nu, var domāt, ka vēsturē, mēs to precīzi nezinām, par to nav labu rakstītu avotu, bet, iespējams, kad tika uzceltas pirmās vējdzirnavas un rokas dzirnavu vietā sāka malt miltus no graudiem ar vēja spēku, tas radīja zināmas bailes. Taču inovācija palika, milti ātrāk nonāca kūtīs un palīdzēja pārdzīvot ziemas. Tieši tāpat mēs patiesībā runājam par ārkārtīgi svarīgu jautājumu no daudziem aspektiem.

Mēs joprojām vēlamies iegūt skaidrību par to, cik daudz enerģijas Igaunijā būs nepieciešams tuvākajā vai pat tālākajā nākotnē. Nepietiekama prognoze atstās mūs aukstumā un ekonomiku smagā stāvoklī, bet, ja mēs pārdimensionēsim savas nākotnes enerģijas vajadzības, elektrība neieslēgsies vados un mēs maksāsim pārāk daudz gan valsts sektoram, gan nodokļu maksātājiem. Tātad šis ir tikai viens no puzles gabaliņiem, kas mums ir jāsagatavo. Eesti 200 ir politiska partija, kas atbalsta inovācijas, taču šīs inovācijas nedrīkst piedzimt velti. Estonija 200 ir ļoti svarīga kvalitatīva diskusija tieši šeit, arī Riigikogu zālē. Mēs šodien neizlemjam, kāds tieši būs 2040. gads, bet mums šodien arī nevajadzētu izlemt, ka 2040. gadā Igaunijā noteikti nebūs kodolenerģijas ražošanas. Tāpēc mūsu aicinājums ir noteikti turpināt saprātīgas debates, noteikti turpināt saprātīgas un mierīgas debates. Pirmsreferenti, atspoguļojot to, ka mēs esam mazi, bet mēs noteikti esam ļoti gudri, pat balstoties uz statistikas rādītājiem, mēs esam ļoti gudri, un ne obligāti šajā zālē, bet tieši kā visa igauņu tauta, mēs esam ļoti gudri, un mēs šo gudrību izmantojam arī šajās diskusijās. Neatkarīgi no tā, vai mēs esam Pelvā vai Tallinā, Pērnavā vai Kuresārē – katra cilvēka viedoklis, viedoklis, sajūta, emocija, bet pats galvenais – arguments šajā diskusijā ir ārkārtīgi svarīgs. Tāpēc mūsu vissvarīgākais uzdevums šodien ir kvalitatīvas, argumentētas debates, kuras, es ļoti ceru, visas Rīgikogu politiskās partijas atbalsta un ir gatavas sniegt savu ieguldījumu šajās debatēs dažādos veidos.

12:50 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Liels paldies, cienījamais viesmīlis! Mums tiešām nav statistikas rādītāju par šīs zāles gudrību, bet noteikti ir lūgums šeit pieņemt pārdomātus un gudrus lēmumus. Tālāk es vēlos runāt Mario Kadastiku, Riigikogu priekšsēdētāju. Lūdzu!

12:50 Mario Kadastik

Paldies, pārvaldnieka kungs! Es arī lūgsim šo papildu laiku pašā sākumā.

12:50 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Trīs papildu minūtes, lūdzu!

12:50 Mario Kadastik

Īsumā es gribēju teikt, ka esmu ļoti priecīgs, ka mēs tagad esam varējuši diskutēt par kodolenerģētiku lielā zālē. Mēs to esam darījuši ļoti dažādos formātos, mēs esam rīkojuši semināru Riigikogu, ziņojums tika prezentēts dažādās komitejās, ziņojums tika prezentēts dažādās frakcijās. Citiem vārdiem sakot, faktiski iekšēji šī diskusija ir notikusi diezgan daudz reižu. Un tagad tā ir notikusi arī publiskā formātā, kur tā ir redzama un ir dota iespēja uzdot jautājumus ekspertiem. Ļoti labi izvēlēti eksperti sniedza ļoti labu pārskatu par visdažādākajām tēmām.

Es gribēju šeit varbūt izcelt dažas svarīgas lietas, lai, pirmkārt, būtu ļoti skaidrs, ko mēs šodien Riigikogu vārdā lemsim. Šodien mēs nekādos apstākļos neizlemtu, kura stacija kur var ierasties. Tas ir ļoti agrīns posms. Reelika ļoti skaisti parādīja šo grafiku savā slaidā, kas ir dažādi lēmumu pieņemšanas punkti, kuros Riigikogu ir jāpieņem sava nostāja. Šodien mums būtu jāpieņem principiāla nostāja par to, vai mēs redzam, ka šo jomu varētu turpināt pētīt, apspriest un izveidot sistēmu.

Tās izveide pati par sevi nav ārkārtīgi dārga, jo pirmajos gados šīs sistēmas izveides izmaksas nav tik augstas. Tāpat šajā gadījumā tas mums neaizver durvis uz nākotni. Kā jau daudzkārt ir teikts, mēs patiesībā nezinām, kur visas lietas iet, kas tieši mums ir vajadzīgs, kādos daudzumos. Viena no mūsu lielajām problēmām ļoti bieži ir bijusi neizlēmība, tas, ka mēs desmitiem gadu neesam spējuši neko izlemt, ļaut tam slīdēt. Un mēs esam nonākuši situācijā, kad tas ir būtiski samazinājis mūsu konkurētspēju, jo, piemēram, esam palaiduši garām vairākas lielas investīcijas dažādās rūpnīcās tieši tāpēc, ka mums nav šīs garantētās energoapgādes drošības un stabilu cenu.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, par kādu laika grafiku mēs runājam. Ļoti bieži tiek minēts atjaunojamās enerģijas 2030. gads. Attiecībā uz atomelektrostaciju mēs runājam par tās pabeigšanu no 2030. līdz 2040. gadam. Nevajadzētu aizmirst, ka arī Igaunija ir izvirzījusi dekarbonizācijas mērķi no 2050. gada, kad mums vairs nav nekādu solījumu attiecībā uz emisijām. Un, kā norādīja arī Rain, atomelektrostacijas darbības laiks ir 60-100 gadi. Ja mēs sakām, ka atomelektrostacija būs gatava līdz 2040. gadam, tad tā nosegs mūsu enerģijas vajadzību periodu līdz 2100. gadam. Tas ir ilgtermiņa plāns, ilgstoša ilgtspējīga enerģijas ražošana, kas mums būtu pieejama ilgu laiku. Visi pārējie enerģijas veidi – šīs stacijas vienmēr ir jāpārbūvē, jānomaina. Šajā laikposmā līdz 2100. gadam gan vēja ģeneratoru stacijas, gan saules paneļus, iespējams, nāksies nomainīt vairākas reizes. Iespējams, ir ilgtermiņa investīcijas, kas ir jāiegulda visu laiku.

Tāpēc šajā ziņā ir vērts apsvērt, ka tās nav savstarpēji izslēdzošas. Mums ir laiks līdz 2040. gadam, kad mēs izveidosim atomelektrostaciju, tas neizslēdz nekādus ieguldījumus pirms tam, t. i., tas nekādā veidā neskar 2030. gada atjaunojamās enerģijas mērķus. Visi šie ieguldījumi ir jāveic, un lielākoties tie spēs atgūt savas kapitāla izmaksas līdz brīdim, kad atomelektrostacija nonāks tirgū.

Līdzīgi arī attiecībā uz iekļaušanos tirgū: tirgus nav tikai elektroenerģijas tirgus. Kā es jautāju savā jautājumā un Reelika uz to atbildēja, patiesībā atomelektrostacija lielākoties ir termoelektrostacija. Tas, kā izmantosiet šo siltumu, ir atkarīgs no jums. Vai jūs to pārvēršat elektroenerģijā kā parastā termoelektrostacijā, vai izmantojat šo siltumu tieši rūpniecībā? Arī, piemēram, ļoti lielās metāla rūpniecības nozarēs ir nepieciešams liels siltuma daudzums. Vai jūs to izmantojat centralizētai siltumapgādei? Ir visdažādākās metodes. Un šodien mēs nerunājam par to, kādam konkrētam mērķim mēs varētu izmantot kodolenerģiju. Mēs jautājam, vai Igaunijā tas būtībā būtu iespējams, vai mēs slēgtu veselu nozari vai iespēju ķēdi tirgū un nosūtītu šīs investīcijas uz kaimiņvalstīm, vai arī mēs atstājam šo iespēju, un tirgus regulē, vai tāda iespēja ir vai nav.

Vēl viena liela tēma ir klasiskais atomelektrostaciju salīdzinājums, cik ilgi tās ir būvētas, cik tās ir izmaksājušas vēsturiski. Patiesībā tam ir vairāki ļoti specifiski aspekti. Pirmkārt, visas vēsturiski būvētās stacijas ir bijušas lieli, konkrētai vietai pielāgoti risinājumi. Tie nav bijuši standartizēti projekti. Tās ir bijušas plānotas stacijas konkrētai vietai. Pēc tikšanās ar vairākiem cilvēkiem, kas ir nodarbojušies ar ilgtermiņa plānošanas vadību atomelektrostaciju projektēšanā un būvniecībā, viņi teica, ka klasiskākā kļūda ir plānot katru staciju konkrētajai vietai, viss process lielā mērā ir jāpārplāno no jauna, un šajā procesā vienmēr ir pārsteigumi. , kuras lietas tur nesaskan kopā. Tomēr, ja jūs varētu uzbūvēt kaut kādu staciju, kur jums tikai iepriekš jāpasaka, ka man ir vajadzīga šāda veida virsma, tik liela platība, un es varu tur visu to ietilpināt, tad tādā gadījumā šī konstrukcija kļūtu standartizētāka. Tas patiesībā ir svarīgs aspekts, kāpēc šie mazie modulārie reaktori ir izstrādāti ilgtermiņā un kāpēc tie būtu noderīgi arī mums. Mēs arī neteiktu, ka pirmā stacija nonāks Igaunijā, iespējams, pat ne pirmā stacija Eiropā nonāks Igaunijā. Tas nozīmē, ka, visticamāk, mēs visu laiku varēsim sevi informēt un nodrošināt, lai šis process noritētu raiti.

Tagad par atkritumiem. Šeit vienmēr ir jāņem vērā, ka tie ir jāskata salīdzinājumā. Savā ziņā ir ļoti labi, ka Reelika izvirzīja šo statistiku, Igaunijā ir daudz atkritumu no citiem enerģijas veidiem, kas tiek ražoti Igaunijā, un pasaulē kopumā vēsturē ir daudz kodolenerģijas atkritumu. Tas ir pat mazāks nekā tas, ko mēs Igaunijā saražojam citu atkritumu veidā gadā. Un es domāju, ka bija labs arguments. Reiz devos uz piedzīvojumu parku Kivieli, kas ir uzbūvēts uz oša kalna. Un tur bija statistika par to, cik kubikmetru degslānekļa pelnu ir noglabāts šajā kalnā. Tad es veicu aprēķinu, jo slānekļa pelni satur arī urānu, toriju un visus citus radioaktīvos atkritumus. Izrādījās, ka tur, šajā Kivieli piedzīvojumu parka kalnā, ir vairāk radioaktīvo kodolatkritumu, nekā Igaunijā uzbūvētu atomelektrostaciju visā tās darbības laikā. Vai patiesībā kā… Un tie visi ir atklāti, tie nav kapsulās kaut kur pazemē. Patiesībā ļoti bieži pastāv bailes, kas neatbilst faktiem. Iespējams, tieši tāpēc ir svarīgas uz faktiem balstītas debates.

Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi, lai mēs turpinātu šīs debates. Un šajā kontekstā nākamais solis ir tāds, ka mums kā Riigikogu ir jānoformulē sava nostāja. Tāpēc tuvāko nedēļu laikā es ierosināšu tumšās enerģijas atbalsta grupas projektu, lai Riigikogu varētu paust savu nostāju par to, vai mēs atbalstām pētniecības turpināšanu un tiesiskā regulējuma izveidi – tikai tas, tas ir vienīgais valdības mandāts. Tas galvenokārt ir tādēļ, lai gūtu gudrību un, pamatojoties uz to, turpmākajos posmos pieņemtu skaidrus lēmumus. Tāpēc šajā virzienā es ceru, ka šī projekta procedūras ietvaros mēs varēsim sarīkot vēl daudz dažādu debašu, tostarp publiskas debates. Un cerams, ka mēs pieņemsim lēmumus šīs pavasara sesijas laikā. Paldies jums!

12:58 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Liels paldies, labs kolēģi! Tālāk es gribētu jautāt Riigikogu runātājam Anti Polametsa. Lūdzu! Es tūlīt jautāšu, vai ir lūgums pēc papildu laika.

12:58 Anti Polemets

Es ņemšu trīs minūtes.

12:58 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Trīs papildu minūtes, lūdzu!

12:58 Anti Polemets

Cienījamā Igaunijas sabiedrība! Labi vēstnieki! Cienījamie vadītāji! Sākšu ar dažiem skaitļiem. Tā kā nesen devos uz Olkiluoto atomelektrostaciju, lai praktiski iepazītos ar kodolenerģijas ražošanu, lūk, daži piemēri. Olkiluoto pirmais reaktors ražo 890 megavatus enerģijas. Olkiluoto otrais reaktors ražo līdzīgi 890. Olkiluoto trešais jeb jaunākais reaktors pat 1600 megavatu jeb vairāk nekā 10 % no Somijai nepieciešamās enerģijas. Līdzīgi arī Loviisa atomelektrostacija saražo aptuveni 10 % no Somijai nepieciešamās enerģijas. Un jāsaka, ka tās ir bijušas ļoti veiksmīgas. Šo reaktoru darbība ir ļoti svarīga Somijas rūpniecībai. To darbībai ir izšķiroša nozīme attiecībā uz enerģijas cenām. Bija ļoti interesanti uzzināt par īpašumtiesību struktūru, kur arī vietējās pašvaldības sniedz piegādes. Pārvalda privātos uzņēmumus konsorcijā, kas ražo enerģiju Olkiluoto. Tas ir viss mācību materiāls mums tuvumā. Tieši tāpat arī zināšanas patiesībā ir ļoti tuvu. Mēs vienmēr varam lūgt padomu no Zviedrijas vai Somijas. Taču mums palīgā ir nākuši arī, piemēram, Japānas valdība, kas Igaunijā ir organizējusi ļoti interesantus seminārus.

Un, protams, uz brīdi nostājoties zaļās aprites piekritēju lomā, šīs pašas stacijas ražo ļoti tīru enerģiju CO2 izteiksmē. Un tas ir ļoti spēcīgs arguments par labu tīrākai enerģijai. Kāda ir situācija Igaunijā ar pašreizējām enerģijas cenām, CO2 cenām? Mūsu rūpniecība sabrūk visu acu priekšā. Kā piemēru minēšu Lääne-Viru lielo rūpniecību. Estonian Cell, viens no Igaunijas energoietilpīgākajiem uzņēmumiem, pārtrauc darbu. Kunda cementa rūpnīca, viens no visu laiku slavenākajiem Igaunijas uzņēmumiem un savulaik viens no inovatīvākajiem uzņēmumiem cariskajā Krievijā, kur bija arī viena no pirmajām enerģijas ražotnēm uz vietas, slēdz durvis, jo zaļā revolūcija viņus izsit no kājām. Kāds ir risinājums šajā situācijā? Faktiski atomelektrostaciju mums diktē zaļā revolūcija. Pretējā gadījumā tā, iespējams, netiktu pārvietota, jo tā ir ļoti liela, energoietilpīga, ar garīgās enerģijas izmaksām, politiskās enerģijas izmaksām, ekonomiskajām izmaksām. Šādā situācijā ir jāizdomā izdzīvošanas projekts, jo diemžēl atjaunojamā enerģija mums negarantē pastāvīgas jaudas. Jā, atjaunojamajai enerģijai ir sava loma. Viņš papildina, izkliedē enerģijas ražošanu, bet mēs tomēr atgādinām, kā atjaunojamā enerģija pēkšņi kļuva rentabla. Tas vienkārši nozīmēja konkurentu aplikt ar nodokļiem līdz nāvei, līdz nāvei aplikt ar nodokļiem degslānekļa ieguvi. Un viss stāsts. Ir jauki noskriet garu distanci, bet, ja kāds no viņiem paklūp un iekrīt grāvī, tā ir ļoti sportiska uzvara. Un, protams, subsīdijas. Galu galā subsīdijas tika noteiktas diezgan sen. Es uzsveru, atjaunojamā enerģija palīdz mums izveidot drošības buferi krīzes gadījumā, tā ir nepieciešama, bet tā nevar aizstāt pašreizējo fundamentālo, drošo enerģijas ražošanu.

Par atrašanās vietu. Viens no kandidātiem uz atrašanās vietu ir Viru-Nigula pašvaldība Lēnes-Virumaa, kur ir arī ļoti pretimnākošs mērs attiecībā uz tehnoloģijām un ekonomiku. Taču man joprojām ir ļoti nopietnas šaubas par tās atrašanās vietu, kas izriet no pašreizējās krīzes situācijas. Vai kodolelektrostacijai nevajadzētu atrasties pēc iespējas tālāk no Krievijas robežas? Tik tālu, cik vien iespējams. Šī vieta būtu jāizmeklē valsts mērogā. Atceros, ka savulaik Oru pils būvnieks nosūtīja lielu komandu meklēt skaistāko vietu Baltijas jūras krastā, un tā izrādījās ļoti skaista pils, vēlāk Igaunijas Republikas rezidence. Vai arī mums nav jādara kaut kas līdzīgs, rūpīgi jāmeklē un jāpārdomā. Bet drošības arguments mūsdienās ir liels. Krievija var īstenot arī hibrīdkaru, radīt mums zaļos cilvēciņus, nekārtības. Pirmkārt, Ida-Virumaa kā riska faktors ir augšgalā, kur to vislabāk varētu izdarīt. Tad arī piejūras vieta. Krievijas jūras robeža ir ļoti, ļoti tuvu. Nosūtot no turienes zaļo cilvēciņu vienību vai diversijas vienību, varētu ļoti ātri izbeigt enerģijas ražošanu.

Tās visas ir domas, kas būtu jāapspriež. Arī man šobrīd nekur nav precīzas atbildes. Tātad atomelektrostacija palīdzētu pārdzīvot zaļo revolūciju, kas sabruks varbūt jau pēc gada, kad par prezidentu kļūs Donalds Tramps. Mēs zinām, ka viņš tam nepiekritīs. Iespējams, ka arī ASV sāksies naftas ieguve, kas varētu palīdzēt izbeigt karu Ukrainā. Mēs atceramies, kā Ronalds Reigans sagrāva Padomju Savienības ekonomiku, samazinot naftas cenu. Mēs precīzi nezinām, kāda būs notikumu attīstība, bet mums ir jābūt gataviem. Mums ir jāglābj sava rūpniecība, jāmācās no somiem un zviedriem, jābūt gudriem.

Un mans padoms liberāļiem ir – nebrauciet uz sociāldemokrātijas lauciņu. Viņi vienmēr piedāvā visradikālākos sociālos eksperimentus, kas vienmēr beidzas ar neveiksmi. Mēs redzam, ka pat kādreiz skaistā Zviedrija ir kļuvusi par spridzinātāju, nažu varoņu un ieroču varoņu perēkli. Citiem vārdiem sakot, mēģiniet būt liberāļi, nevis radikāli sociālisti. Es teiktu, ka pretējā gadījumā jums tas agrāk vai vēlāk beigsies ar ideoloģisku krahu. Par to liecina arī Reformu partijas atbalsta kritums. Paldies jums!

13:06 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Liels paldies! Tālāk es gribētu jautāt Martin Helme, Riigikogu priekšsēdētājam. Lūdzu!

13:07 Martin Helme

Paldies! Es gribētu atklāt jaunu skatupunktu šajās debatēs. Igaunijā liberāļi jau kādu laiku staigā apkārt un žēlojas, ka valsts ir uz bankrota sliekšņa un ka viss ir jāapliek ar lielākiem nodokļiem, jo naudas vienkārši nav. Un viņi mums nesaka, ka bankrota līmeni viņi ir izvēlējušies kopā ar zaļā terora līmeni. Un tas, ka mums vispār nav naudas vai valsts budžetā ir brutāls deficīts, lielā mērā, galvenokārt, ir saistīts ar zaļo ticību, proti, ticību, tam nav nekāda sakara ar zinātni vai kādu racionālu ekonomikas politiku.

Ja mēs padomājam par to, kas ir paaugstinājis elektroenerģijas cenas: zaļā revolūcija. Tam, ka gadu desmitiem ir īstenota politika, kas nogalina normālu, lētu, efektīvu un uzbūvētu elektroenerģijas ražošanu, ir loģiskas sekas. Ja kaut kas izzūd un visiem ir vajadzīga šī elektroenerģija, un tās ir mazāk, tad tās cena pieaug. Piedāvātie risinājumi vēja turbīnu un saules paneļu veidā jebkurā gadījumā ir dārgāki. Tie ir dārgāki pat tad, ja cenā neiekļauj subsīdijas. Bet šī subsidēšana ir valsts budžeta izmaksas vai patērētāju izmaksas, vai arī kombinētās izmaksas. Tas, ka mēs dzirdam cilvēkus sakām, ka nē, degslānekļa elektroenerģija ir dārga, bet vēja elektroenerģija ir lēta, ir klaja meli mums sejā. Degslānekļa elektrība ir dārga, jo to sadārdzina regulējums, ir ieviests CO2 nodoklis, ir ieviestas visdažādākās vides prasības, kas ir tik neprātīgi stingras, ka principā degslānekļa ieguves gadījumā ik pēc dažiem gadiem ir jāveic ieguldījumi vairāku desmitu miljonu apmērā. Nu, teiksim, šajā ziņā to var vispārīgi raksturot kā jauna upura došanu parastajai zvaigznei.

Un tajā pašā laikā tas tiek apmaksāts ar tiešajām subsīdijām, kā arī ar to, ka regulējumā ir paredzētas ļoti plašas koncesijas plānošanā, vides aizsardzības prasībās, tad tas acīmredzot tiek padarīts lētāks, vēja turbīnu cena. Un, neskatoties uz to, mums godīgi saka, ka, ja mēs gribētu pāriet uz šo atjaunojamo enerģiju, t.i., vēja enerģiju, tad mums ir jāveic miljardiem lielas investīcijas tīklā. Tīklā, nevis ražošanā. Ražošana pati par sevi ir miljardiem dolāru lielas investīcijas, mēs šeit runājam par 4-5 miljardiem dolāru izdevumiem tuvākajos gados, lai ievērojami palielinātu vēja enerģijas apjomu, 4-5 miljardi. Tās ir izmaksas sabiedrībai, tās ir izmaksas patērētājiem, tās ir izmaksas valsts budžetam. Protams, ja jūs veiksiet šādus izdevumus – un tā ir dažu gadu perspektīva -, ja jūs veiksiet šādus izdevumus, valsts budžets saruks. Viņš sūdzas par to, ka ir jāsāk veikt lieli izdevumi tieši no valsts budžeta, bet viņš sūdzas arī par to, ko mēs ļoti skaidri redzam: Igaunijas ekonomiku ir sakropļojusi šī zaļā revolūcija, un sakropļotā ekonomika dod mazāk nodokļu ieņēmumu valsts budžetā.

Tas, par ko mēs esam runājuši, runājuši un runājuši un runājuši un ko, šķiet, mēs nesākam saprast: radikālais nodokļu palielinājums, kas ir, tā sakot, šīs valdības un faktiski visas Kaja Kallas valdīšanas paraksts, nesniedz vairāk naudas valsts budžetā, bet tā vietā var samazināt naudu, pateicoties tam, ka viņš ir izraisījis ekonomisko krīzi. Ja mēs runājam par budžeta bedres aizpildīšanu, mums ir valsts budžeta deficīts viena miljarda vai pusotra miljarda apmērā, tad puse vai divas trešdaļas no šī deficīta pazudīs pati no sevis, ja mēs spēsim panākt, ka ekonomika atkal sāks augt. Tas izzudīs pats no sevis, uzreiz tiks pievienoti 600-700 miljoni eiro ienākumu no valsts budžeta, nepalielinot nodokļus. Drīzāk būtu jāsamazina nodokļi, lai šī ekonomiskā izaugsme nāktu un šie nodokļu ieņēmumi ienāktu. No šiem valsts budžeta izdevumiem mēs izņemsim Rail Baltic, 1,5 miljardus turpmākajos gados. 1,5 miljardi – tas jau ir nākamais lielais valsts budžeta deficīta gabals. Un, šādi skatoties uz šiem projektiem, mēs saprotam, ka Igaunijas valsti bankrotē zaļā revolūcija, zaļais terors, nemaz nerunājot par to, ka šis zaļais terors ir vērsts uz…

Trīs papildu minūtes, lūdzu.

13:11 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Trīs papildu minūtes, lūdzu!

13:11 Martin Helme

Nemaz nerunājot par to, ka šis zaļais terors ir vērsts pret brīvu sabiedrību. Tas ir neveiksmīgs komunistu plāns, plānveida ekonomika.

Mēs jums visu atņemam, jums nav jābrauc ar mašīnu, ja braucat ar auto, tad tikai tik un tik kilometru, jums nav jābrauc ar lidmašīnu, ja braucat ar lidmašīnu, tad tikai vienu reizi gadā, jums nav jāēd gaļa, jo dzīvnieku audzēšana atkal izlaupa planētu, lai gan mēs esam audzējuši dzīvniekus kopš cilvēces civilizācijas pirmsākumiem. Un tā tālāk un tā tālāk. Un, ja jūs pret to visu protestēsiet, mēs atņemsim jums vārda brīvību, mēs ieviesīsim naida runas likumu, lai jūs nevarētu apstrīdēt vai iebilst oficiālā ideoloģiskā režīma runātājiem. Viss šis zaļais terors, kas mums tiek radīts, patiesībā noved mūs pie nabadzīgas paverdzinātas sabiedrības.

Un vēlreiz atkārtoju: kāds ir Igaunijas enerģētikas politikas saprātīgais plāns turpmākajiem gadiem? Turpināt izmantot degslānekļa elektroenerģiju nākamos 15-20 miera gadus, nodrošinot, ka degslānekļa elektroenerģija sedz mūsu pamatvajadzības, ka tā sedz mūsu tā saukto vidējo patēriņu. Paralēli tam sākt būvēt savu atomelektrostaciju, kas ir pietiekami jaudīga, lai atkal segtu Igaunijas pamatvajadzības, un, iespējams, pietiekami jaudīga, lai nākotnē pat eksportētu elektroenerģiju, jo eksporta ienākumi joprojām ir īpaši salds ienākums ekonomikai. Un blakus tam pilnīgi aukstasinīgi atmetiet ideoloģiskos vēja un saules stāstus, kas ekonomiski nekad neatmaksāsies, izbeigs brīvu sabiedrību un padarīs mūs visus nabadzīgus. Tāds ir mūsu saprātīgais plāns.

13:13 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Liels paldies! Tālāk es gribētu jautāt Igor Taro, Riigikogu kolēģim. Lūdzu!

13:13 Igor Taro

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un viesi! Es gribētu izmantot šo iespēju, lai rezumētu šo diskusiju un noslēgtu to. Kāds bija šīs diskusijas mērķis šodien? Mērķis bija izskatīt lielo visaptverošo ziņojumu, ko Kodolenerģētikas darba grupa mums iesniedza, un uzdot visus svarīgos jautājumus, kā arī risināt svarīgos jautājumus, kas ar to saistīti. Es patiešām pateicos viesmīļiem par jūsu ieguldījumu. Jūs sniedzāt ļoti izsmeļošas atbildes uz visiem jautājumiem, un, kā es pamanīju, patiesībā no jautājumiem atvēlētā laika vēl nedaudz atlika, kas ir ļoti labi. Tas nozīmē, ka neviens no Riigikogu locekļiem nevar teikt, ka nav saņēmis vajadzīgo atbildi uz savu jautājumu, piemēram, laika trūkuma dēļ. Visu šo debašu būtība bija izskatīt dažādus argumentus – šie argumenti tika izklāstīti šeit, jautājumos, kā arī no frakciju un Riigikogu deputātu runām -, izskatīt dažādus atbalsta un kritiskus argumentus. Tā ir bijusi visu šo debašu būtība, lai mēs varētu racionāli, ar argumentiem, ar domu, nevis emocijām pretoties šim lēmumam. Nevienam šeit nav vajadzības veidot salmu figūras. Šķiet, ka Riigikogu locekļi ir pietiekami inteliģenti, var uzklausīt visu, kas šodien notika, un pieņemt šo lēmumu, pamatojoties uz šo diskusiju. Paldies jums!

13:15 Priekšsēdētājs Lauri Hussar

Liels paldies, labs kolēģi! Vēlos pateikties visiem šodienas viesmīļiem: Igor Taro, Reelika Runnel, Lauri Tammiste un Aigo Allmäed! Paldies par saturīgajām prezentācijām un aizraujošajām diskusijām! Un, protams, es pateicos arī visiem kolēģiem par aktīvu dalību šodienas svarīgajā diskusijā. Ar to mūsu šodienas sesija ir noslēgusies, es novēlu saviem kolēģiem veiksmi jūsu darbā, un pēc nedēļas bez sesijām mēs atkal tiksimies šeit, Riigikogu plenārsēdē.

13:16 Sēde beidzās