Par vēnu varikozi ir runāts daudz, bet tā aizvien ļoti aktuāla problēma. Mēs ikdienā par savu kāju veselību, nereti, aizdomājamies novēloti – kad jau ir tūska un sāpes. Uz jautājumiem par kāju vēnu slimībām un ārstēšanu atbild Vidzemes Vēnu Centra vadošais ķirurgs-flebologs Dzintars Krasts.
Kas īsti ir kāju vēnu varikoze?
Vēnu varikore šaurākā nozīmē ir vēnas lokās paplašinājums, jeb varikozs mezgls. Var būt kapilāro vēnu varikoze – sīku vēniņu zīmējums ādā, kas var neietekmēt asins plūsmu kājā un zemādas vēnu varikoze – izlocītas vēnas zemādā, kas var arī ietekmēt asins plūsmu kājā. Parasti tā ir virpusējo vēnu maspējas vizuālā izpausme un tās iemeslu var noteikt izmeklējot vēnas ar duplekssonoskopijas metodi. Vēnās ir vārstules, kas ļauj asinīm plūst no kājas uz sirdi, bet aiztur asins plūsmu atpakaļ uz kāju. Ja vēna ir paplašināta, varstules to vairs nenoslēdz un pa bojāto vēnas fragmentu, sēžot vai stāvot, asinis plūst atpakaļ uz apakšstilbu.
Ilgstoši tas var neradīt nekādas subjektīvas sūdzības, jo dziļās vēnas tiek galā ar papildus asins plūsmu tajās. Taču arī šajā periodā jau notiek hronikas izmaiņas ādā, zemādā un dziļajās vēnās. Neārstējot virpusējo vēnu mazspēju pakāpeniski var parādīties kājas tūska, ādas krāsas izmaiņas apakšstilbā – pigmentācija, pieaug saistaudu daudzums zemādā – tā kļūst blīva, veidojas trofikas čūlas. Var pievienoties arī dziļo vēnu mazspēja, kā arī virpusējo vai dziļo vēnu tromboze.Kas biežāk cieš no šīs problēmas?
Vēnas var bojāties gan sievietēm, gan vīriešiem, tomēr daiļā dzimuma pārstāvēm biežāk. Sevišķi strauji sievietēm vēnas var bojāties grūtniecības laikā, jo izdalās hormoni, kas ļauj augt dzemdei un samazina arī vēnu sieniņu tonusu. Tādēļ sievietēm grūtniecības laikā iesaku valkāt profilaktiskās vēnu zeķes, bet ja jau ir vēnu problēmas dažkārt nepieciešamas pat ārstnieciskās.
Ikru muskulis saraujoties saspiež dziļās vēnas un palīdz asins plūsmai no apaķšstilba uz augšstilbu. Tādēļ vēnām laba ir staigāšana, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana. Vēnas bojā ilgstoša stāvēšana, sēdēšana. Šī paša iemesla dēļ sievietēm neiesaku ikdienā valkāt augstpapēžu kurpes, jo ikru muskulis nedarbojas pietiekami efektīvi.
Neatkarīgi no dzimuma mūsu vēnas cieš arī tad, ja ir palielināts ķermeņa svars un mazkustīgs dzīvesveids.
Arī iedzimtība ir liela loma mūsu veselībai, kas nosaka, būs vai nebūs vēnu nepietiekamība. No vecākiem mēs mantojam saistaudu īpašības. Arī vēnas sieniņā ir plāns saistaudu slānītis. Tādēļ, ja ir vēnu problēmas vecākiem vai vecvecākiem, lielāka iespēja no šīs vainas ciest arī jums.
Diemžēl kļūstot cilvēkam vecākam, palielinās risks saslimt ar kāju vēnu slimībām. Piemēram, 20 gadu vecumā vēnu varikoze ir 3% iedzīvotāju, taču, sasniedzot 60 gadu slieksni, tā ir jau vairāk nekā 30% iedzīvotāju.
Ko var darīt profilaksei, piemēram, ja nav laika vai līdzekļu doties pie ārsta?
Ja ir redzamas varikozas vēnas vai kāju tūska, tomēr ieteiktu griezties pie vēnu speciālista un saņemt kvalificētu izmeklēšanu un konsultāciju, lai izvairītos no lielākām problēmām nākotnē.
Profilaksei jāizvairās no faktoriem, kas bojā vēnas – ilgstoša stāvēšana, sēdēšana, uzturēšanās karstumā, nepiemēroti apavi. Ja šādas iespējas nav – jāvalkā vēnu kompresijas zeķes.
Parasti pacientiem neiesaku lietot ziedes. Ilgstoši lietojot dažādas ziedes var iegūt ādas alerģisku reakciju – ekzēmu.
Ko var darīt, ja saslimšana ir tikai sākusies, vai tiešām uzreiz operācija?
Nē, tik traki nav. Saslimšanas sākumā bieži pietiek tikai ar pareizu kompresijas zeķu izvēli un nēsāšanu kā to rekomendējis ārsts, dzīvesveida maiņu, vairāk kustībām. Ļoti laba lieta ir pastaigas, nūjošana, velobraukšana, peldēšana. Nebūtu vēlami tādi sporta veidi, kur ir triecieni kājām, piemēram volejbols, basketbols. Diemžēl parasti agrāk vai vēlāk ir nepieciešama nopietnāka vēnu ārstēšana.
Tātad tomēr operācija?
Jā, bet operācijas ir dažādas un nepavisam kā agrāk, kad bija vairākas dienas jāguļ slimnīcā, palika izteiktas rētas. Tagad vairs tā nav. Pacients jau tai pat dienā var doties mājās. Pašreiz operācijas laikā ārstē tikai bojātos vēnu posmus, kurus sonoskopijas kontrolē atzīmē uz kājas pirms operācijas. Bieži pie varikozes var neveikt operāciju, bet pielietot putuskleroterapiju, sevišķi, ja vēnas nav liela diametra.
Vai var atkārtoti veidoties varikozas vēnas?
Jā var. Operē tikai bojātos vēnu posmus un neviens jums nevar dot garantiju, ka vairāk neviena vēna nebojāsies. Turklāt, jo izteiktāka ir varikoze, jo lielāka iespēja, ka veidosies jaunas varikozas vēnas. Ja parādās jauni varikozi zariņi, laicīgi griežoties pie ārsta, tos var likvidēt ar putuskleroterapiju.
Kādi ir vēnu varikozes operāciju veidi?
Ārstēšanas metodi izvēlas pēc vēnu bojājuma veida. Ja bojāta maģistrālā zemādas vēna – priekšroka dodama endoluminālām ārstēšanas metodēm. Trīs galvenās pašreiz ir lāzers, radiofrekvence un tvaiks. Tās visas iedarbojas termiski uz vēnas sieniņu un liek tur esošajam olbaltumam sarauties. Ja pacients šīs metodes nevar atļauties finansiālu apstākļu dēļ, var pielietot stripingu. Pie neliela diametra, vēnu var slēgt arī ar putuskleroterapiju. Sānu zarus parasti izņem pēc Varadeja metodes vai veic putuskleroterapiju.
Vidzemes vēnu centrā pielieto šādas vēnu ārstēšanas metodes.
Savā uzņēmumā no endoluminālām ārstēšanas metodēm izvēlējāmies lāzeri, jo ar lāzerablāciju, pareizi pielietojot, var aiztaisīt praktiski jebkura diametra vēnu.
Operācija ar Biolitec ELVeS Painless lārzeri.Vēnas bojāto posmu slēdz termiski izmantojot lāzera enerģiju. Lāzera zondi vēnā ievada sonoskopijas kontrolē ar punkcijas metodi pa 1mm griezienu. Tas ļauj veikt operāciju vēl kosmētiskāk, mazāks ir zemādas nervu un limfvadu bojājuma risks. Varikozos sānu zarus izdala ar Varadeja metodi pa 1-3mm gariem griezieniem. Operācija norit lokālā anestēzijā. Procedūra ir ambulatora, pēc operācijas pacients pats var doties mājās.
Stripings. Maģistrālās zemādas vēnas bojāto posmu izdala – tajā pa diviem nelieliem griezieniem ievadot speciālu zondi. Varikozos sānu zarus izdala ar Varadeja pa 1-3mm gariem griezieniem. Operācijas galvenie posmi norit sonoskopijas kontrolē, lokāla anestēzijā. Procedūra ir ambulatora, pēc operācijas pacients pats var doties mājās.
Skleroterapija. Der tikai sīku vēnu tīkliņu slēgšanai. Vēnā ievada speciālu preparātu, kas ķīmiski iedarbojas uz vēnu.
Putuskleroterapija. Var izmantot lielāka diametra vēnu slēgšanai, ja operācija nav iespējama lokālā stāvokļa vai pacienta vispārējā stāvokļa dēļ. Kā arī, ja citi ārstēšanas veidi nav piemēroti.
Trofisku čūlu ārstēšana. Venozas čūlas ārstējam pielietojot konservatīvas terapijas paņēmienus – speciālus kompresijas pārsējus un kompresijas zeķes.
