Sāpes ciest vai ārstēt?

Iveta Kalniņa

Viens no vismokošākajiem ķermeņa un dvēseles stāvokļiem, ko rada sāpes, ilgus gadus tika uzskatīts par nenovēršamu blakusparādību, kas rodas nopietnāku slimību un traumu rezultātā, «Sāp? Pacieties!» nereti teica cietējam gan ārsts, gan ģimenes locekļi. Joprojām daudzi cilvēki uzskata, ka sāpes labāk pārciest, nekā iedzert pretsāpju tableti. Un ir arī otra galējība -ne dienu bez anestētiķiem, jo hroniskas galvas, muguras, locītavu un pat vēdera sāpes Ir viņu ikdienas neatņemama sastāvdaļa.

Reanimatoloģe un algoloģe, Paula Strādina Klīniskās universitātes sāpju dienesta vadītāja Maija Maliņa uzsver: sāpes – tas ir nopietni. Par dzīvībai vai veselībai bīstamu stāvokli signalizē akūtas jeb pēkšņas sāpes. Tās dod smadzenēm signālu, ka ir audu vai orgānu bojājums, piemēram, sagriezts pirksts vai iekaisums. Akūtas sāpes prasa steidzamu ārstēšanu, un parasti cilvēks tādā situācijā palīdzību meklē nekavējoties. Par akūtām sāpēm uzskatāmas tādas, kas ilgst ne vairāk kā divas nedēļas un pamazām pāriet. Ja šīs akūtās sāpes tiek ignorētas un netiek ārstētas, ar laiku tās kļūst par hroniskām.

Pie sāpēm nepierod

Ir maldīgi domāt, ka pie hroniskām sāpēm pierod. Tieši pretēji – jo ilgāk sāp, jo vairāk organisms iztērē dabisko pretsāpju līdzekli endorfīnu šo sāpju sajūtu dzēšanai. Un jo mazāk šīs pretsāpju vielas paliek, jo jūtīgāk organisms reaģē pat uz maznozīmīgiem kairinājumiem. Mainās arī sāpju uztveršana emocionālajā līmenī – tās paliek atmiņā un ir grūtāk nomācamas. Ar laiku attīstās tā sauktā sāpju slimība, kad hroniski sāp nevis agrāk bojātā vieta, bet gan viss ķermenis un visas tā sistēmas.

Ilgstošas, hroniskas sāpes rada bioloģiskas, psiholoģiskas un emocionālas problēmas, ar laiku pazemina cilvēka sāpju slieksni, novājina visu organismu. Ja cilvēkam sāpju laikā mēra asinsspiedienu, tas vienmēr ir paaugstināts. Kā zināms, ilgstoši paaugstināts spiediens ietekmē sirdi, paaugstina muskuļu un audu tonusu, sašaurina asinsvadus, kas nespēj vairs pietiekamā daudzumā apgādāt iekšējos orgānus ar skābekli un barības vielām.

Hronisku sāpju gadījumā 80% slimnieku sākas depresija, akūtu sāpju un pēc-operācijas periodā no depresijas cieš 40%. Arī tāda slimība kā depresija var izraisīt sāpes visā organismā. Bieži vien hronisku sāpju pamatā ir Ieilgušas neatrisinātas psiholoģiskas problēmas.

Ja pie ģimenes ārsta atnāk pacients, kas sūdzas par sāpēm, ārsta pienākums Ir rūpīgi izmeklēt un pārliecināties, ka iemesls nav fiziska kalte. Ja vainu atrast neizdodas, tad šādus slimniekus sūta pie algologa-sāpju terapeita. Pirmā vizīte pie šī speciālista esot ilga un sāpīga, jo ir jāstāsta ne tikai par savu tiešo problēmu, bet arī emocijām, sajūtām, stāsta Maija Maliņa.

Hroniskāku sāpju gadījumā algologs ieteiks mazāk lietot zāles, vairāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un smelties pozitīvas emocijas. Ja medikamentu lietošana ir kļuvusi par ieradumu, bet sāpes joprojām saglabājas, iespējams, ka ir laiks ārstēties arī no medikamentozās atkarības.

Un tomēr, kad izvēlēties iemest mutē pretsāpju tableti, bet kad ar medikamentu lietošanu var nesteigties? «Sāpes nosvērt nevar, tāpēc objektīvi nav rādītāju, kad pateikt – tagad zāles nedzer, bet citreiz dzer. Ja cilvēks saka, ka viņš sāpes jūt, iespējams, var iztikt bez tabletes, bet, ja savas sajūtas viņš raksturo ar vārdiem: «Es ciešu sāpes,» tad labāk tomēr zāles iedzert. Sāpes ir sliktākas nekā pretsāpju tablete īstajā brīdī un daudzumā.»

Ka ārstēt sāpes?

Ir vairāki tipiski sāpju veidi, ar kuriem savas dzīves laikā nākas sastapties gandrīz ikvienam. Kā atpazīt bīstamas sāpes, kad palīdzēt var tikai mediķis, un kad spējam palīdzēt sev paši?

Galvassāpes ir vienas no visbiežākajām, par kurām, atnākot pie ārsta, sūdzas pacienti. Ar galvassāpēm mokās no 20 līdz pat 50% pasaules iedzīvotāju. Uzskata, ka galvassāpju pacienta dzīves kvalitāte ir pielīdzināma cukura diabēta vai sirds slimnieka dzīves kvalitātei. Galvassāpes ārstē neirologs, bet galvas-sāpju pacientus mēdz sūtīt pie visdažādākajiem speciālistiem, jo noskaidrot īsto iemeslu nav viegli. Galva sāp vismaz 45 dažnedažādu slimību gadījumos.

Ko darīt, ja sāp galva?

Drīkst iedzert kādu no aptiekās nopērkamajiem pretsāpju līdzekļiem. Bet nebūtu vēlams zāles dzert ilgstoši un regulāri bez sāpju iemesla noskaidrošanas. Kombinētie medikamenti, piemēram, citramons un askofēns, var izraisīt medikamentozās galvassāpes – galva sāp tāpēc, ka nav saņemta kārtējā tablete. Galvassāpes palīdz novērst relaksācija, mērenas fiziskās nodarbes, kas atslābina kakla muskulatūru, psihoterapija. Viens no izplatītākajiem galvassāpju cēloņiem ir migrēna. Ja migrēnas lēkmes ir biežāk nekā reizi mēnesī, iesaka profilaktisko ārstēšanu.

Ko nedarīt? Ja galvassāpes ir pēkšņas, stipras un savādākās nekā citkārt, ja tās pavada nelaba dūša, reibonis, samaņas zaudēšana, apziņas traucējumi un paaugstināta temperatūra, pie ārsta jāgriežas nekavējoties. Smagākos gadījumos sauciet ātro neatliekamo palīdzību!

Ar muguras sāpēm dzīves laikā sastopas praktiski visi. Tikai ne vienmēr par to runā skaļi, jo sāpes un sasprindzinājumu muguras rajonā bieži uzskata par pavisam normālu parādību. Lielākā daļa muguras sāpju ir tā saucamās nespeci-iskās muguras sāpes, kas rodas no nepareizi paceltiem smagumiem, nepareizas sēdēšanas, savilktiem un saspringtiem muskuļiem, kas savukārt var veicināt audu bojājumus. Muguras sāpes ārstē vertebrologs vai neirologs.

Ko darīt?

Neraugoties uz sāpēm un diskomfortu, iesaka pirmās desmit dienas saglabāt ikdienas aktivitātes, ļaujot bojājumiem dzīt, Negulieties gultā un nekļūstiet par kopjamu slimnieku – tas situāciju neuzlabos. Paralēli var lietot pretsāpju medikamentus. Ja pa šo laiku sāpes nav mazinājušās vai pārgājušas, jāmeklē ārsta palīdzība. Par hroniskām muguras sāpēm uzskata tādas, kas ilgst vairāk pat trim mēnešiem. Muguras sāpju gadījumā milzīga nozīme ir psiholoģiskajiem aspektiem – stress, bailes, depresija, karjerisms un pat pārlieku liels pedantisms var būt muguras sāpju iemesls.

Ko nedarīt? Nenodarboties ar pašārstēšanos, ja muguras sāpes izstarojas uz kājām, rada tirpoņu, jušanas traucējumus vai kļūst nejūtīgas. Nekavējoties izsauciet ārstu! Iemesli var būt gan nopietni vēdera dobuma orgānu iekaisumi, gan muguras smadzeņu un nervu sastrutojumi, gan ļaundabīgi audzēji un pat nepamanīti mugurkaula skriemeļu lūzumi.

Ja ir jūtamas neatpazītas sāpes vēderā, svarīgāk par pašu sāpju novēršanu ir noskaidrot šo sāpju iemeslu. Lietot pretsāpju zāles šādā situācijā ir bīstami, jo tās nomāks simptomus, kamēr iespējamā vaina – aklās zarnas iekaisums, zarnu nosprostojums, žultspūšļa iekaisums, žultsvadu nosprostojums vai jebkura cita nopietna saslimšana – turpinās grauzt organismu no iekšpuses. Menstruāciju sāpes atpazīs katra sieviete, tās gan drīkst atvieglot ar medikamentiem.

Kam sāp vairāk?

Izpētīts, ka jutīgāki ir melnās rases pārstāvji, vientuļnieki, cilvēki ar zemāku izglītības līmeni. Jo emocionālāks cilvēks, jo jutīgās viņš ir pret sāpēm. Piemēram, izpētīts, ka pie Vidusjūras dzīvojošie temperamentīgie itāļi un spāņi sāpes panes sliktāk, bet savaldīgie un vēsie skandināvi šajā ziņā ir izturīgāki. Sāpes izteiktākas kļūst nakts stundās, jo šajā laikā pretsāpju hormonu līmenis asinīs ir viszemākais.

Saites pret sāpēm

Locītavu sāpju ārstēšanai iespējams izmantot no īpašas šķiedras izgatavotas elastīgas saites, zeķes, pēdiņas. To materiāls satur cinka, vara un silīcija šķiedras. Metāla diegi, kas ir iestrādāti materiālā, ķermeņa svīšanas rezultātā rada mikrostrāvas etektu. Šī vieglā stimulācija uzlabo asins cirkulāciju, uzlabojas asins pieplūde bojātajai vietai un palielinās asins caurplūde caur sīkajiem asinsvadiem. Vietā, kur iedarbojas šis materiāls, ir jūtama tāda kā viegla kņudēšana un nieze, bet jau pēc 10 -15 minūtēm sāk samazināties sāpes. Tā ātrāk tiek aizvadīti iekaisuma radītie kaitīgie blakusprodukti, uzlabojas slimnieka pašsajūta, savainojums dzīst ātrāk un labāk. Šādas saites ir pieejamas visām ķermeņa daļām – locītavām, plecu joslai, muguras jostas vietai. Ir uzliekamie kāju ikriem, augšstilbiem – visur, kur nepieciešams uzlabot asinscirkulāciju. Rehabilitologs, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas vadītājs Uldis Beķeris norāda, ka īpaši labi šādi izstrādājumi palīdz pēc traumām, operācijām, hronisku sāpju gadījumā, slimojot ar artrozi, krampju un podagras lēkmju reizēs. «Zinu, ka šādas saites izmanto profesionālie sportisti. Saites iesaku nēsāt brīžos, kad ir sāpes un vēlams tās kombinēt ar ārsta nozīmēto terapiju,» norāda mediķis.

Vairāk par šo tēmu:

Dzelzs – spēkam un veselībai

Organisma veiksmīgai funkcionēšanai un spēcīgai imunitātei cilvēkam ik dienas ir jāuzņem noteikts daudzums vitamīnu un minerālvielu. Neņemot vērā pasaules ekonomikas attīstību, kā arī zinātnes straujo

Lasīt »