Vēl salīdzinoši nesen – pirms gadiem divdesmit trīsdesmit – vienīgais vēnu ārstēšanas veids bija operācijas, ko ķirurgi veica “uz redzi” un ar ļoti lieliem griezieniem, kas pacientiem bija kropļojoši. Mūsdienās varikozo vēnu ārstēšanā izmanto modernas medicīniskas tehnoloģijas un kombinētas terapijas, tā nodrošinot ļoti labu rezultātu. Tuvāk par to saruna ar “Dr. Mauriņa Vēnu centra” ķirurgu, flebologu ANDI RĪTU.
– Pastāstiet, uz kādiem vaļiem balstās mūsdienīga vēnu ārstēšana. 
– Tā nav iedomājama bez duplekssonogrāfijas jeb vienkārši sonoskopijas, jaunākās paaudzes lāzera un lāzera vada, vēnu kompresijas terapijas un, protams, flebologa – ārsta, kurš specializējies vēnu saslimšanu dakterēšanā.
Svarīgākais ir precīza diagnoze, un to nodrošina ultrasonogrāfijas izmeklējums. Sonoskopijā varam izvērtēt pacienta ādas, zemādas, centrālo un pat dziļo vēnu stāvokli, vārstuļu darbību un asins plūsmu, pārliecināties par kāju perifēro artēriju stāvokli. Tikai pēc tam, kad noteikta diagnoze, izvēlamies ārstēšanas metodi, kas būtu jālieto konkrētajā gadījumā.
Sonogrāfa kontrolē veicam pacienta kāju vēnu iezīmēšanu uz ādas pirms lāzeroperācijas, arī operējam tās kontrolē. Pēcoperācijas dienā, kad notiek pirmā pārsiešana, sonogrāfijā izvērtējam, kā slēgusies ar lāzeru apstrādātā vēna. Pārliecināmies, vai viss ir kārtībā, piemēram, vai nav kāda asinsizplūduma.
– Un cik būtisks ir jaunākās paaudzes lāzera un lāzera vadu izmantojums?
– Mūsu pieredze liecina, un arī vadošie Eiropas un pasaules vēnu speciālisti uzskata, ka vēnu ķirurģijā vislabākie rezultāti ir lāzeroperācijām. “Dr. Mauriņa Vēnu centrā” izmantojam jaunākās paaudzes diožu lāzeru ELVeS, kam ir 1470 nanometru viļņa garums, kā arī radiālos lāzera vadus, kas atšķirībā no iepriekšējās paaudzes lineārajiem lāzera vadiem mazāk sakarsē un bojā apkārtējos vēnas audus, neradot asins izplūdumus vai pat kaut kādus jušanas traucējumus.
Mūsdienīga vēnu lāzeroperācija nav iedomājama bez atsāpināšanas, ko veicam pacientam saudzīgi pa vēnas gaitu.
– Vai operācija tiek kombinēta arī ar kādām citām ķirurģiskām metodēm?
– Jā, piemēram, ar miniflebektomiju jeb Varadeja metodi, kuras ieviešana uzskatāma par nozīmīgu soli progresa virzienā. Izmantojot miniflebektomiju, zemādas vēna tiek izoperēta caur ļoti maziem griezieniem ar mazu āķīšu palīdzību. Uz grieziena vietām nav nepieciešams likt šuves, var izmantot plāksterus. Piemēram, stumbra vēnu izoperējam ar lāzeru, bet mazos vēnu sānu zarus izvelkam ar āķīšiem. Savas darbības rūpīgi kontrolējam sonoskopiski.
– Kādas mūsdienīgas vēnu ārstēšanas metodes piedāvājat tiem pacientiem, kas var iztikt bez operācijas?
– Protams, ne vienmēr vajadzīga lāzeroperācija. Varikozu vēnu ārstēšanai iespējams izmantot arī skleroterapiju – medikamentozu metodi, kad ar ķīmisku preparātu tiek panākta vēnas slēgšana. Vēnu kapilāru un nedaudz lielāka kalibra vēnu ārstēšanā skleroterapija sniedz ļoti labu kosmētisku efektu un pacientam minimālu traumatizāciju. Šī metode kļuva modernāka, pateicoties medikamenta ievadīšanai putu tehnikā. Atbilstoši asinsvada lielumam ārsts izvēlas preparāta koncentrāciju – 0,1%, 1% vai 3% – jo vēnai lielāks diametrs, jo tā būs augstāka.
Gadījumos, kad ar skleroterapiju tiek slēgti vēnu kapilāri un nelielās zemādas retikulārās vēnas, sonogrāfa izmantošana nav nepieciešama. Ja ar šo metodi ārstē stumbra vēnas, sonogrāfs jāizmanto precīzai adatas ievadīšanai vēnā un zāļu plūsmas kontrolei.
Skleroterapijas procedūras, protams, ir lētākas, taču atšķiras arī rezultāti – pēc zāļu ievadīšanas vēnā vēlamais rezultāts – vēnas slēgums – būs pēc kāda laika. – Un kādos gadījumos pacientam iesakāt kompresijas terapiju, ko nodrošina vēnu kompresijas zeķes?
– Kompresijas terapija noteikti ietilpst mūsdienīgā vēnu ārstēšanā. To izmanto gan pēc vēnu operācijām, gan pēc skleroterapijas, gan ārstējot dziļo vēnu trombozi (vairs nekāda gultas režīma, bet gan medikamentozā – mazmolekulāro heparīnu injekcijas ar sekojošu orālo antikoagulantu terapiju un kompresijas terapija, kas palīdz tromba uzsūkšanās procesā). Vēnu kompresijas zeķes jāvelk arī gadījumos, kad radusies limfostāze, kas izpaužas kā kāju pietūkums. Kompresijas terapija var būt arī profilaktiska, piemēram, lai neveidotos vēnu varikoze un kāju tūska (grūtniecēm). Vēnu zeķes nozīmē ārsts, atkarībā no patoloģijas iesakot pirmās līdz trešās kompresijas klases izstrādājumus.
– Tomēr vēlos jums pajautāt – vai nav tā, ka vēnu saslimšanu ārstēšana ar mūsdienīgām metodēm pieejama tikai rīdziniekiem, bet lauku cilvēkam, kas nevar pamest savu darbu, lai atbrauktu uz Rīgu, šādas iespējas nav.
– Tā noteikti nav. Mēs braucam pie pacientiem visā Latvijā un sniedzam savus pakalpojumus visdažādākajās Latvijas pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Saldū, Talsos, Bauskā, Tukumā, Madonā vai Jēkabpilī. Vienkārši pacientam jāpiezvana uz “Dr. Mauriņa Vēnu centra” reģistratūru un jāpierakstās uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu un flebologa konsultāciju sev tuvākajā pilsētā.
UZZIŅAI
“Dr. Mauriņa vēnu centra” ķirurgs, flebologs Andis Rīts vēnu patoloģiju diagnostikā un ārstēšanā specializējies kopš 2000. gada.
Regulāri apmeklē modernās fleboloģijas pamatlicēja Varadeja kursus Frankfurtē. Piedalās Baltijas, Vācu un Starptautiskās fleboloģijas biedrības kongresos un konferencēs, kā arī Latvijā daktera Mauriņa rīkotajās starptautiskajās meistarklasēs, ko vada Eiropā atzīti ķirurgi flebologi. Andis Rīts: “Šajās meistarklasēs gūstu ne vien jaunu pieredzi, bet arī pārliecību, ka mūsu centrā vēnu ārstēšana notiek atbilstoši Eiropas un pat pasaules līmenim.”
