Finanšu ministrija atbildot uz Investoru un Mazākuma Akcionāru biedrības (IMAB) vēstuli par ļoti nopietniem FKTK padomes locekļa Ģirta Rūdes ētikas pārkāpumiem, veicot AS Olainfarm darbību vērtspapīru tirgū uzraudzību un par FKTK priekšsēdētājas lēmumu aizslepenot (piešķirt ierobežotas pieejamības informācijas statusu), saviem paskaidrojumiem par šiem pārkāpumiem, ir paziņojusi, ka FKTK nav pakļauts Finanšu Ministrijai un ka ministrijai tātad nav nekādas daļas par šiem faktiem. Vēstule bija adresēta arī tieši pašam finanšu ministram Reiram.
IMAB ir Eiropas investoru un finanšu pakalpojumu lietotāju federācijas BETTER FINANCE biedrs, un nevienā no Eiropas Savienības valstīm nav iedomājama situācija, ka vērtspapīru tirgu uzraugošās iestādes padomes loceklis slepus bieži tiekas ar savu uzraugāmo subjektu situācijā, kur par uzraugāmā subjekta darbību atbilstību kapitāla tirgus likumiem jau risinās tiesvedības, bet uzraugošās institūcijas vadītāja informāciju par šo ētikas pārkāpumu aizslepeno un finanšu ministrs savukārt izliekas, ka tas uz viņu neattiecas. Šāda situācija nav iedomājama praktiski nevienā Eiropas Savienības valstī. Boriss Jonsons, britu premjers, atkāpās no amata pēc COVID noteikumu pārkāpšanas piedaloties dažās privātās ballītēs. Šis IMAB ieskatā ir daudz nopietnāks pārkāpums, jo sistēmiski iedragā ieguldītāju uzticību Latvijas kapitāla tirgum.
Kāpēc tik ilgi tika pieļauti FKTK padomes locekļa Ģirta Rūdes ētikas pārkāpumi, lai gan par tiem bija zināms un atsevišķi tirgus dalībnieki jau bija izmantojuši administratīvā procesa likumā paredzēto iespēju un izteikuši Ģirtam Rūdem noraidījumu?
Iespējams, ka šī mūsu finanšu ministra Reira rīcība (vai rīcības trūkums) ar AS Olainfarm saistītos notikumos nav nekāds brīnums, ja ņemam vērā, ka pēc mediju ziņām, Reira padomnieks ir bēdīgi slavenais bijušais Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, kurš savukārt tur bija priekšnieks izbijušajam finanšu policistam Jānim Kiršblatam – Olainfarm mazākuma akcionāru apmānīšanā un citās nelikumīgās darbībās tieši iesaistītai personai. SIA OLMAFARM piederēja vairāk kā 40% AS Olainfarm akciju, kas faktiski vienmēr bija kontrolpakete un Jānis Kiršblats bija SIA OLMAFARM valdes loceklis. Daudzi akcionāri uzskata, ka viņš Andreja Leiboviča un AS AB CITY uzdevumā veica dažādas mazākuma akcionārus maldinošas un manipulatīvas darbības un tiešus likuma pārkāpumus, lai nodrošinātu Andrejam Leibovičam un AS AB City iespēju vispirms nelikumīgi pārņemt kontroli pār AS Olainfarm un iecelt sev uzticamas amatpersonas, bet pēc tam ar dažādām nelikumīgām darbībām panākt, ka AS Olainfarm aiziet no biržas un vēl pēc tam ļāva piespiedu kārtā atpirkt no mazākuma akcionāriem viņiem piederošās akcijas. Kiršblats AS Olainfarm pārņemšanas kontekstā ir arī personiski izteicis draudus IMAB valdes priekšsēdētājam un viņa ģimenei par ko policijā ir ticis iesniegts attiecīgs iesniegums.
FKTK padomes loceklis Ģirts Rūde sistemātiski izlikās nemanām šīs nelikumīgās Andreja Leiboviča grupējuma darbības AS Olainfarm pārņemšanā. Tas varētu likties jocīgi, ja vien FKTK padomes loceklis Ģirts Rūde nebūtu bieži manīts slepus tiekamies ar Andreja Leiboviča grupējuma iecelto AS Olainfarm administrācijas pārstāvi. Tas ir ļoti nopietns FKTK un valsts amatpersonas ētikas pārkāpums, bet Finanšu ministra Reira reakcija uz to ir savdabīga: izlikties, ka Finanšu ministrijai nav nekā kopīga ar FKTK, un Finanšu ministrijai nekas par to nav ne sakāms, nedz arī darāms, lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 14. pants nosaka, ka tieši finanšu ministrs ir vienīgā amatpersona ārpus paša FKTK, kam ir tiesības ierosināt FKTK padomes locekļa atbrīvošanu. Zinot saiti Reirs-Čerņeckis-Kiršblats-Olainfarm-Leibovičs daudz ticamāks šķiet pieņēmums, ka Reirs lieliski zināja likumā viņam doto pilnvarojumu, bet kādas citas motivācijas dēļ viņš tieši vēlējās, lai neviens neiejauktos ne visai likumīgajā AS Olainfarm pārņemšanas procesā.
Šo finanšu ministra Reira motivāciju labi parāda arī viņa sistemātiskā darbība, lai mazinātu mazākuma akcionāru tiesības aizstāvēt savas intereses taisnīgā tiesā. Jaunā Akciju Atpirkšanas likuma pieņemšanas gaitā 2021. un 2022. gadā tieši Reira partijas biedri iestājās pret jebkādām likuma normām, kas dotu mazākuma akcionāriem tiesības tiesā apstrīdēt FKTK lēmumus. Kuluāros runā, ka Reirs bijis tik ieinteresēts, ka pirms Saeimas balsojuma par Akciju Atpirkšanas likumu pats “apskraidījis” deputātus, lai pārliecinātu balsot pret tiem mazākuma akcionāru intereses aizstāvošiem punktiem, kurus Saeimas budžeta un finanšu komisija bija atbalstījusi. Ja pieņem, ka Reira kunga intereses bija nevis uzlabot Latvijas finanšu tirgu, bet gan nodrošināt, ka Andreja Leiboviča grupējums ar FKTK klusējošu līdzdalību netraucēti pārņem kontroli pār AS Olainfarm, tad viss kļūst saprotams. Jebkurš likuma punkts, kas paredzētu mazākuma akcionāriem tiesības tiesā apstrīdēt FKTK lēmumus, apdraudētu iesākto un ne visai likumīgo AS Olainfarm pārņemšanas procesu.
Tas ka Latvija Eiropas Savienībā ir stabili un ar ļoti lielu atrāvienu absolūti pēdējā vietā jebkurā akciju tirgus rādītājā un tas, ka samazinot mazākuma akcionāru tiesības jebkuram investoram vēl vairāk zudīs motivācija investēt Latvijā, mūsu finanšu ministru un viņa tuvāko apkārtni šķiet ne drusciņas neinteresē. Mūs – Latvijas iedzīvotājus un investorus gan interesē tas kādi līdzekļi tiks investēti Latvijā caur akciju tirgu un kā tiks aizstāvētas šo investoru intereses. 2022 gada pirmajā pusgadā akciju tirgus apgrozījums Rīgas biržā bija mazāk kā viena desmitā daļa no tā, kāds tas bija Tallinas un Viļņas biržās. Investīciju trūkums biržā ir likumsakarīgas sekas mazākuma akcionāru tiesību nesodītiem aizskārumiem mūsu valstī. Mēs nevēlamies dzīvot atpalikušā valstī, kuras atpalicība no kaimiņvalstīm arvien palielinās.
Aicinām nākamo Saeimu un nākamo finanšu ministru rīkoties, lai atšķirībā no esošā ministra Reira stiprinātu Latvijas akciju tirgu un investoru tiesības.
IMAB
