Vitālijs Zvirgzdiņš
Hroniskas venozas mazspējas biežākā izpausmes forma ir vēnu varikoze un trofiskas čūlas.
Rietumos hroniska vēnu mazspēja ir 1–2% iedzīvotāju, bet trofiska čūla – aptuveni 0,3% pieaugušo; Latvijā ir 4,8–5 tūkstoši cilvēku ar venozām trofiskām čūlām. Venozas izcelsmes čūlas veidojas visbiežāk, bet der atcerēties, ka tām var būt arī cits iemesls, piemēram, artēriju slimība, cukura diabēts, tās var rasties pēc pārciestas traumas. Sievietēm hroniska venoza mazspēja attīstās divas trīs reizes biežāk nekā vīriešiem, arī trofiskas čūlas sievietēm ir trīs četras reizes biežāk.
Tipiska venozu čūlu veidošanās vieta ir iekšējās potītes apvidū vai dažus centimetrus virs tās, retāk – ārējās potītes apvidū. Čūlām var būt dažāds izmērs – no nelielām līdz ļoti lielām, pat cirkulārām čūlām. Tās var būt seklas, virspusējas un dziļas, tīras un klātas ar atmirušiem audiem. Jo čūla lielāka, dziļāka, netīrāka, jo ilgāka un sarežģītāka ir ārstēšana. Zinot venozu čūlu rašanās cēloņus, ir iespējams mazināt vai novērst hroniskas venozas mazspējas attīstību. Sēžot, stāvot, staigājot asinīm kāju vēnās jātek kā pret kalnu. Tādu asins plūsmu nodrošina ikru (ne lašu!) muskuļu “pumpja” darbība – muskuļiem saraujoties, asins pa vēnām tiek virzītas uz sirdi. Vēnu vārstuļi nodrošina asins plūsmu vienā virzienā – uz sirdi. Hroniskas venozas mazspējas slimniekiem ir vēnu vārstuļu nepietiekamība, un asinis plūst arī atpakaļ, vislielāko spiedienu radot zemādas vēnās iekšējās potītes apvidū, tāpēc šeit visbiežāk veidojas tūska, paplašinās vēnas un veidojas trofiska čūla. Paaugstināts venozais spiediens ir galvenais čūlas veidošanās iemesls.
Hroniskas venozas mazspējas attīstības gaita:
tūska potītes apvidū,
ekzēma,
ādas brūnējums,
zemādas audu sacietējums,
infekcija,
trofiska čūla.
Kā mazināt venozo sastrēgumu kājās?
• Jādarbina “ikru muskuļu pumpis” (staigājot, veicot speciālus vingrojumus).
• Jāatpūtina kājas, tās paceļot un tā uzlabojot venozo atteci.
• Jānēsā elastīgās saites vai zeķes, kas ar ārējo kompresiju uzlabo, paātrina venozo atteci.
Moderna venozu trofisku čūlu ārstēšana ir balstīta uz diviem principiem:
• venozās hipertensijas likvidēšana,
• vietēja ārstēšana.
Venozo hipertensiju kāju vēnās var mazināt
• nēsājot kompresijas zeķes un saites,
• ar skleroterapiju,
• ķirurģiski likvidējot vēnas, kurās attīstījušās čūlas.
Kompresijas zeķes būtu jāizvēlas otrās vai trešās kompresijas klases, tas ir, ar 30–40‑mm Hg vai 40–50 mm Hg spiedienu potītes apvidū. Kvalitatīvas zeķes šādu kompresijas pakāpi saglabā pusgadu. Jāpiebilst, ka hroniskas venozas mazspējas pacientiem arī pēc čūlas sadzīšanas jānēsā šādas zeķes. Elastīgo zeķi vai saiti nevar lietot, ja ir ļoti mitrojoša čūla.
Vietējā ārstēšana ir atkarīga no čūlas stāvokļa. Ja čūla ir “netīra”, tas ir, klāta ar dzeltenīgu aplikumu, to jānotīra, bieži mainot 0,9% sāls vai 0,25% sudraba nitrāta šķīduma kompreses. Nav visai patīkami, tomēr vēlams ar salveti “noberzt” šo aplikumu. Ja čūlā parādās sārti audi, tā stipri nemitro, varētu lietot kuriozīnu (satur cinku un hialuronskābi), kas darbojas antibakteriāli un vienlaikus čūlai nodrošina mitru vidi. Preparātu lieto, rēķinot 1 pilienu uz 1 cm2 virsmas. Pēc uzpilināšanas jāļauj tam trīs minūtes iesūkties čūlā, tad liek marles salveti un elastīgo zeķi vai saiti. Pārsēju maina reizi dienā.
Čūlas dziedināšanai izmanto arī ar cinka pastu impregnētu kompresijas pārsēju, ko var mainīt reizi nedēļā. Čūlas dzīšanu veicina pietiekams C vitamīna daudzums uzturā, pilnvērtīgs uzturs (olbaltumi), flebotoniski preparāti. Dzīšanu kavē virsnieru hormonu preparātu lietošana, diabēts, aknu slimības, dzelzs un C vitamīna trūkums, antibiotikas.
Ja ap čūlu ir stāzes dermatīts, var lietot kortikosteroīdus saturošas ziedes (liek uz čūlas).
Grūtāk ārstēt, ja bez čūlas ir arī artēriju bojājums, sirds mazspēja, cita slimība, kuras dēļ jālieto kortikosteroīdi, piemēram, smagi nieru un aknu bojājumi.
Padomi vēnu slimniekiem
• Labāk guliet vai staigājiet, nekā sēdiet un stāviet.
• Ja daudz laika jāpavada sēžot vai stāvot, jākustina pēdas, tā darbinot “muskuļu pumpi”. Ja ilgstoši jāsēž, piemēram, braucot vai lidojot, vēlams bieži piecelties no sēdekļa (braucot ar automobili, tas pirms tam, protams, jāaptur) un “izmest dažas cilpas”.
• Atslogojiet kāju vēnas, kājas paceļot apmēram 15 centimetru virs sirds līmeņa, īpaši naktīs.
• Izvairieties no karstas vannas, no ilgstošas atrašanās karstā saulē. Labvēlīga ir auksta duša apmēram 15 sekundes katrai kājai divas reizes dienā.
• Samaziniet lieko ķermeņa masu.
• Konsekventi katru rītu velciet elastīgās zeķes (kompresijas pakāpe 1, 2, 3).
• Izvairieties savainot kājas.
• Ja ādā radies kaut neliels bojājums, dodieties pie ārsta. √
