Signe Šēnfelde, žurnāls „Garšīgs” 2009. gada maijs
Maurloki vieni no pirmajiem pavasarī steidzas augt pretim saulei, varbūt
tāpēc ir tik pārpilni ar C vitamīnu (100 gramos maurloku ir 75 mg!) un
karotīnu. Mūsu platuma grādiem tik piemēroti – daudzgadīgi, salizturīgi,
neprasa pārspīlētas rūpes –, pa skupsnai dārza nomalē atrodami gandrīz
vai katrā sētā.
Garšas ziņā daudz koncentrētāki, izsmalcinātāki un aromātā niansētāki mazie lociņi gan zaudē daudz lielākajiem, sulīgākajiem un komerciālākajiem sīpollokiem, taču tie, kuriem patīk kvalitāte, nevis kvantitāte, maurlokus izmanto ne tikai miltu mērces un karbonādes rotāšanai.
Lai gan maurloki (angļu chives, franču civette), smalki sagriezti vai pat veseli, ir lielisks rotājums ar garšas buķetes bagātinātāja virsvērtību, tiem ēdienā varētu ierādīt arī nozīmīgāku lomu. Piemēram, pavasara salātos, buljonā, grilējamas gaļas marinādē vai piedevās. Krāsnī vai folijā ietītam uz grila ceptam kartupelim skābā krējuma un maurloku aizdars ir vienkārši pagatavojams, taču lielisks pildījums. Maurloki sader arī ar medījuma putniem, zivīm. Paša gatavota majonēzes un maurloku piedeva lieliski izceļ jūras velšu garšu.
Lai gan maurloki (angļu chives, franču civette), smalki sagriezti vai pat veseli, ir lielisks rotājums ar garšas buķetes bagātinātāja virsvērtību, tiem ēdienā varētu ierādīt arī nozīmīgāku lomu. Piemēram, pavasara salātos, buljonā, grilējamas gaļas marinādē vai piedevās. Krāsnī vai folijā ietītam uz grila ceptam kartupelim skābā krējuma un maurloku aizdars ir vienkārši pagatavojams, taču lielisks pildījums. Maurloki sader arī ar medījuma putniem, zivīm. Paša gatavota majonēzes un maurloku piedeva lieliski izceļ jūras velšu garšu.
Pavasarī maurloki, protams, jāēd svaigi un tik daudz, cik vien spējam, taču, domājot par priekšdienām, kapātus lociņus var arī sasaldēt vai sakaltēt – ziemā tie mērcē vai krēmzupā šķitīs tik aromātiski!
