Inese Skukovska
Mēs neguļam, lai gulētu, bet lai nākamajā dienā būtu mundri un enerģijas pilni. Miegs ir būtiska cilvēka veselības sastāvdaļa, pat dzīvības nepieciešamība. Cilvēks guļot atjaunojas, gūst jaunu enerģiju un spēku, lai nākamajā dienā varētu atkal darboties. Miegs ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti un labsajūtu. Cilvēkam naktī jāpavada vidēji 8 stundas miegā, bet tas ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli.
Statistikas dati norāda, ka 95% cilvēku savā dzīvē ir saskārušies ar miega traucējumiem. 35% pieaugušo – cieš no tiem ik gadu. Pie ārsta vēršas tikai puse no cilvēkiem, kuri saskārušies ar šo problēmu. Sievietēm miega traucējumi ir 1,5-2 reizes biežāk nekā vīriešiem. Tas izskaidrojams ar to, ka sievietēm ir hormonālās sistēmas īpatnības, arī emocionālā sfēra atšķiras, tāpēc akūtam stresam sievietes pakļaujas vairāk.
Interesanti, ka miegs kļūst ar vien īsāks – salīdzinot ar pagājušo gadsimtu, laiks ko cilvēki pavada miegā ir samazinājies par 20%. Cilvēki ar vien biežāk sūdzas par “saraustītu“ miegu naktī. Tas saistīts ar “maiņu“ darbu, stresa situācijām un paaugstinātu darba slodzi. Šie apstākļi veicina sliktu miegu naktī.
Miega trūkums neizbēgami noved pie sekojošu funkciju bojājumiem:
– pieaugoša noguruma,
– paaugstināta sirds-asinsvadu problēmu riska,
– koncentrēšanās grūtībām,
– atmiņas traucējumiem,
– paaugstināta depresijas riska un tml.
Funkciju bojājumu rezultātā mūsu darba ražīgums pazeminās, bet paaugstināta miegainība rada risku gan mūsu, gan apkārtējo cilvēku drošībai. Miegainība ir viens no biežākajiem cēloņiem auto avārijām un pārsteidzoši – arī darba un ikdienas traumām. Jāatceras, ka nepilnīgs miegs vai neizgulēšanās nelabvēlīgi ietekmē imūno sistēmu, radot lielāku iespējamību saslimt ar akūtām saslimšanām. Miega trūkums ietekmē mūsu attieksmi un personību – mums ir grūtāk koncentrēties ikdienas uzdevumu veikšanai, esam vieglāk aizkaitināmi un mazāk motivēti savu pienākumu izpildei, kā rezultātā samazinās darba efektivitāte un pasliktinās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.
Saistībā ar bioloģiskām izmaiņām, pusaudžiem nepieciešams vairāk miega – vismaz 9 stundas naktī. Taču bieži jaunieši dodas gulēt vēlāk vai reizē ar pieaugušajiem, jo vēlas parādīt, ka ir tikpat spējīgi un neatkarīgi kā viņu vecāki. Tomēr jāņem vērā jaunieša aktīvais un noslogotais dzīvesveids – agrā došanās uz skolu, intensīvā slodze skolā, mājasdarbi, pēc skolas aktivitātes, laiks, kas nepieciešams draugiem un citām izklaidēm. Tam visam nepieciešams daudz enerģijas un arī laika. Jaunieši bieži izvēlas atteikties no miega „visa pārējā labā”. Savukārt, tas ietekmē spēju koncentrēties skolā, pasliktina garastāvokli un parādās problēmas attiecībās ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Slodze jauniešiem paaugstinās sesiju, un semestru noslēgumu laikā.
Interesanti, ka jaunieši un pieaugušie cieš no miega traucējumiem, tajā pat laikā noveļ vainu uz savu dzīvesveidu un turpina negulēt. Miega traucējumi var izraisīt hronisku bezmiegu, kas ar laiku var izraisīt nopietnas veselības problēmas.
Kā redzams miegs ietekmē ikvienu mūsu dzīves daļu un ir svarīgi, lai miegs ir kvalitatīvs. Tikai tad cilvēks spēj pilnvērtīgi dzīvot, strādāt un atpūsties. Ko varam darīt, lai uzlabotu miega kvalitāti?
Miega rekomendācijas
• Gulēšanas apstākļi:
Jūsu guļvietai jābūt maksimāli ērtai un patīkamai. Guļamistabai jābūt tumšai un klusai. Nelietojiet gultu kā vietu, kur risināt problēmas vai pārdomāt dienas sliktos notikumus – tai nav jābūt kā „darba” vietai. Tā paredzēta tikai miegam un seksam. Jāizvairās no pārmērīga aukstuma vai karstuma, tāpat kā gaismas un trokšņa. Ieteicamā telpas temperatūra 17 – 19°C.
• Miega režīms:
Centieties katru vakaru iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, kā arī rītos celties vienā un tajā pašā laikā. Regulārs miega – nomoda režīms padarīs jūsu miegu maksimāli efektīvu.
• Fiziski vingrinājumi:
Pierādīts, ka regulāri, fiziski vingrinājumi padara miegu dziļāku. Tomēr fiziskas aktivitātes jāveic ne vēlāk kā 3-4 stundas pirms gulētiešanas, citādi tās var traucēt miegu.
• Nikotīns:
Nikotīn ir gan stimulējošs, gan atslābinošs līdzeklis, un lielā mērā tas ietekmē miegu. Tabakas dūmi var pastiprināt deguna aizsprostošanos un veicina krākšanu, kā arī elpošanas traucējumus miegā.
• Kofeīns:
Kafija, tēja, kola, enerģijas dzērieni, kā arī pārtika, kas satur kofeīnu, rada satraukumu, nevis uzmundrina mūs, bet gan neļauj mums atslābt un rada satraukumu. Kofeīna iedarbība turpinās no sešām līdz astoņām stundām. Tādēļ, ja ir problēmas ar miegu, tad kofeīna produktus nevajadzētu lietot vispār.
• Alkohols:
Alkohols paātrina miega iestāšanos, to uzskata par nomierinošu līdzekli, kas radot miegainību, taču tas miegu padara trauslu un, lai gan iemigt ir vieglāk, ir vajadzīgs ilgāks laiks pēc alkohola lietošanas, lai labi izgulētos. Tas veicina krākšanu un elpošanas traucējumus (elpošanas pārtraukšanu miega laikā). Turklāt krākšana ietekmē arī partnera miegu.
• Sātīgas maltītes:
Sātīgas maltītes vēlu vakarā atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz miegu. Tā vietā, lai cilvēks varētu doties pie miera, viņa gremošanas sistēmai intensīvi jāstrādā un jātērē enerģija barības sagremošanai, kā rezultātā kvalitatīvam miegam atvēlētais laiks krietni samazinās.
• Cits rituāls:
Vakara pastaiga, liepziedu vai melisas tēja, silts piens ar medu pirms miega var veicināt aizmigšanu.
Izgulieties un sāciet baudīt dzīvi!
