Lai cik salds ari būtu miegs, daudz nevajag, lai blakusgulētāja krākšanas dēļ no tā nāktos iztrūkties un cilvēks no rītiem pamostos igns un neizgulējies. Dažs krācēju cauru nakti biksta, atgādinot, ka viņam jāpagriežas uz sāniem, cits liek uz ausīm spilvenus, bet vēl kāds spiests doties gulēt uz blakus istabu. Kā risināt krākšanas problēmu?
Kāpēc vieni krāc, citi ne
Rīgas Strādina universitātes Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas un miega laboratorijas vadītājs ārsts Juris Svaža uzskata: krākšana ir nevis untums, bet kaite, kurai noteikti der pievērst uzmanību. Ja cilvēks miegā krāc, tas nozīmē, ka viņam elpošanas ceļi kādā vietā ir sašaurināti un ir apgrūtināta elpošana.
Guļot ciešā miegā, cilvēka muskulatūras tonuss, kas nomodā notur elpceļus atvērtus, pazeminās. Organisms atslābst, un šādā situācijā elpceļiem ir tendence sašaurlnāties. Gaisa plūsma kļūst ātra un Izraisa mīksto audu vibrāciju.
Krākšanu var salīdzināt ar ūdens plūsmu upē – platā vietā straume plūst lēni, bet šaurā vietā ūdens skrien ātri, radot troksni, krāces. Līdzīgs princips ir arī elpošanas ceļos-elpceļiem sašaurinoties, sāk vibrēt mīkstā aukslējas un mēles sakne.
To, cilvēks krāks vai ne, lielā mērā nosaka viņa ķermeņa uzbūve, īpaši augšējo elpošanas ceļu anatomija. Krākšana var būt iedzimta problēma, piemēram, neliela auguma, drukniem cilvēkiem ar īsu kaklu. Vīrieši krāc biežāk nekā sievietes, jo, pieņemoties svarā, viņiem tauku slānis veidojas ne vien uz vēdera, bet arī uz kakla, un tādējādi elpošanas ceļi tiek vēl vairāk sašaurināti.
Nereti krāc arī gados jauni, slaidi cilvēki, kuriem krākšanas iemesls ir neliels apakšžoklis un liela mēle. Krākšana miegā raksturīga arī bērniem, īpaši no 2 līdz 8 gadu vecuma. Šajā laikā bērni daudz slimo ar akūtām respiratorām slimībām, viņiem ir palielinātas mandeles, adenoīdl. Un ja vēl pie šīm problēmām pievienojas iesnas, bērniem elpošanas celi kļūst šauri, gaiss tiem netiek cauri un bērns sāk krākt.
Krākšanas draudi veselībai
Krākšana nav tikai troksnis, kas traucē pilnvērtīgu miegu. Krācējam tā var radīt nopietnus sirds, asinsvadu un nervu sistēmas darbības traucējumus, ko izraisa samazināta gaisa pieplūde plaušās un skābekļa nepietiekamība visam organismam. Arī miegainības iemesls dienā nereti ir krākšana naktī, kas neļauj pilnvērtīgi Izgulēties.
Primāra jeb viegla krākšana lielākoties ir tikai sadzīviska problēma – tā traucē cilvēkiem, kas naktī ar krācēju guļ vienā telpā. Daudz nopietnāk ir gadījumos, kad krācējam pilnībā nosprostojas elpošanas ceļi.
Pazemināts muskulatūras tonuss miegā un papildu gravitācijas spēka iedarbība, guļot uz muguras, vēl vairāk samazina elpceļu izmērus un līdz ar to arī gaisa plūsmu. Sākumā tas var būt tikai daļējs elpceļu nosprostojums, kas izraisa krākšanas troksni, bet vēlāk, elpošanas ceļiem nosprostojoties pilnīgi, var parādīties tā dēvētā obstruktīvā miega ap-noja – cilvēks uz brīdi pārstāj elpot un, cīnoties pēc gaisa, pamostas. Un tas var notikt pat simtiem reižu vienas nakts laikā. Parasti atmošanās ir tikai daļējas un pašam krācējam paliek nepamanītas -viņš nepamostas pilnīgi, bet tikai atgriežas seklākā miega fāzē. Apnoja ir medicīniska problēma, kas skar aptuveni 4% cilvēku. Slimnieks šo problēmu nejūt un neapzinās. Viņam šķiet, ka ir vesels: viņam ir tik labs miegs, ka var gulēt jebkuros apstākļos un jebkurā laikā. Taču reāli ir pavisam citādi – lielās miegainības cēlonis ir regulāri pārtrauktais miegs naktīs. Turklāt biežā skābekļa pazemināšanās asinīs nakts laikā ar gadiem var radīt sirds un asinsvadu slimības: arteriālo hipertoniju, stenokardiju, sirds aritmiju, miokarda infarktu, insultu u.c. Obstruktīvā miega apnoja ietekmē arī cilvēka vielmaiņu, kā rezultātā cilvēkam palielinās ķermeņa svars.
Miega apnojas slimnieki mēdz ciest arī satiksmes negadījumos, kuru cēlonis ir autovadītāju miegainība, ne velti Zviedrijā šiem slimniekiem nav atļauts vadīt automašīnas.
Krākšanas cēloņu diagnostika
Ja cilvēks krāc vai arī viņam ir obstruktīvā miega apnoja, tas nebūt nenozīmē, ka ar to būs jāsamierinās līdz mūža galam, gluži otrādi – mūsdienās krākšana tiek efektīvi ārstēta. Latvijā jau vairākus gadus darbojas miega laboratorija, kurā tiek noteikti krākšanas cēloņi un pacientam piedāvātas dažādas to novēršanas metodes. Izmeklējot pacientus, kas miegā pastiprināti krāc, ārsti visbiežāk konstatē palielinātas aukslējas un mandeles.
Diagnozes uzstādīšanai tiek izmantota polisomnogrāfija – diagnostikas metode, ar kuras palīdzību tiek noteikts, kas ar pacientu notiek naktī. Proti, pacients nakti pavada miega laboratorijā, viņam pieliek elektrodus, ar kuru palīdzību tiek nolasīti diagnostikai nepieciešamie dati: elek-troencefalogramma, elektrokardiogram-ma, krūškurvja un vēdera preses kustības, krākšanas epizodes u.c. Polisomnogrāfiju vislabāk veikt naktī, pierakstot organisma reakcijas miegā vismaz četru stundu garumā.
Analizējot Iegūtos rezultātus ar datorprogrammas palīdzību, tiek Iegūts pilnīgs priekšstats par to, kas ar pacientu notiek miegā – tās ir aptuveni 40 tabulas un grafiki. Tas viss ļauj precīzi noteikt miega fāzes, to ilgumu, atmošanās epizodes, miega efektivitāti un kvalitāti.
Ārstēšanas metodes
Ir daudz ārstēšanas paņēmienu, bet, lai konkrētam pacientam Izraudzītos piemērotāko, nepieciešama precīza diagnoze un rūpīga pacienta izmeklēšana, Visbiežāk ārstēšanās piāns tiek sastādīts, piedaloties ortodontam, mutes, sejas un žokļu ķirurgam, speciālistam, kurš analizē polisomnogrāfijas datus, LOR speciālistam. Savukārt vienkāršākajos gadījumos var izlīdzēties arī ar viena speciālista rekomendācijām.
Cīņai pret krākšanu tiek izmantotas gan vienkāršas, gan ķirurģiskas metodes.
Neķirurģiskās metodes
■ Primāras krākšanas gadījumos var palīdzēt svara samazināšana.
■ Krācējiem vēlams atteikties no alkohola lietošanas, jo grādīgie dzērieni vēl vairāk atslābina muskulatūru. Līdzīgi ir arī ar nomierinošiem un miegu izraisošiem medikamentiem.
■ Ieteicams negulēt uz muguras – lai to panāktu, naktskreklam uz muguras jāuzšuj kabatiņa, kurā pirms gulēšanas jāieliek tenisa bumbiņa. Var iegādāties arī speciālas pretkrākšanas jostas, kas neļaus gulēt uz muguras.
■ Viens no Izplatītākajiem konservatīvās ārstēšanas paņēmieniem ir ārstēšana ar pozitīvu spiedienu (virsspiedienu)-šo metodi pielieto smagos un vidējos krākšanas gadījumos. Pacients naktī guļ ar masku, kas fiksēta uz deguna, – ar šīs maskas palīdzību tiek uzturēts paaugstināts spiediens elpceļos un tie nesašaurinās.
■ Pacientiem, kuru slimības cēlonis ir neliels apakšžoklis, liela mēle vai kāds cits līdzīgs iemesls, kas rada elpceļu nosprostojumu mēles saknes līmenī, tiek pielietotas specifiskas mutes aparatūras. Tās tiek veidotas individuāli, un to uzdevums ir noturēt apakšžokli izvirzītu uz priekšu. Aparatūra var arī izvirzīt mēli uz priekšu vai atbalstīt mīkstās aukslējas,
■ Ja degunam ir šauras nāsis, var palīdzēt zviedru aparāts Snooze, ko ievieto nāsīs. Tas ļauj paplašināt degunu, un gaiss ieplūst vieglāk.
■ Viens no galvenajiem krākšanas iemesliem ir rīkles mugurējās sienas mīksto audu daļēja noslīdēšana. Krākšanas skaņa rodas, šiem audiem vibrējot elpošanas laikā. Šobrīd Latvijas aptiekās parādījies pirmais preparāts krākšanas problēmu novēršanai – Snoreeze, kura sastāvā esošās eļļas un vitamīni noklāj vibrējošos un krākšanu izraisošos audus, neļaujot cilvēkam krākt. Medikamentu var iegādāties sloksnītēs un aerosola veidā.
Ķirurģiskā ārstēšana
Ķirurģisku ārstēšanu pielieto primāru un vieglu formu gadījumos, ar to nav Ieteicams ārstēt smagas formas. Parasti tā tiek veikta jauniem, fiziski veseliem pacientiem, kad ārstēšana ar citiem paņēmieniem ir neefektīva. Ir daudzi paņēmieni, un tie visi vērsti uz specifisko anatomisko vietu, kurā ir elpceļu nosprostošanās. Sastādot ķirurģiskās ārstēšanas plānu, elpošanas ceļu sakārtošana jāsāk no deguna, likvidējot starpsienu deformāciju un citus defektus, kas sašaurina elpošanas ceļus un rada gaisa plūsmas turbulenci.
Kā ķirurģiskas metodes tiek pielietotas šādas manipulācijas:
■ mīksto aukslēju redukcija,
■ mēles un rīkles korekcija,
■ mēles muskuļu nostiepšana,
■ žokļu pārbīdīšana uz priekšu,
■ bērniem – mandeļu izņemšana,
■ viens no efektīvākajiem paņēmieniem ir traheostomija – operācijas rezultātā tiek likvidētas visas potenciāli šaurās vietas, un cilvēks pilnīgi pārstāj krākt. Taču to veic gadījumos, ja pacients Ir ar mieru turpmāko mūžu dzīvot ar atveri kaklā, kuru dienas laikā taisa ciet, bet naktī tur atvērtu.
Obstruktīvā miega apnojas simptomi:
■ stipra, nepārtraukta krākšana,
■ Izteikta miegainība dienā,
■ intelektuālo spēju un atmiņas pasliktināšanās,
■ personības izmaiņas,
■ pastiprināta aktivitāte un svaidīšanās miegā,
■ bieža urinācija nakts laikā,
■ impotence,
■ ar miegu saistīta epilepsija,
■ smakšana un klepošana miegā,
■ elpas trūkums, pamostoties naktī,
■ sirds mazspēja,
■ arteriālā hipertensija,
■ sirds aritmija,
■ aptaukošanās,
■ deguna, rīkles elpceļu nosprostojumi
BŪTISKA ARĪ SPILVENA IZVĒLE
Cilvēkiem, kas miegā pastiprināti krāc, viena no iespējām, kā panākt krākšanas samazināšanos, ir gulēšana uz speciāliem spiedienu samazinošiem spilveniem, kas tiek ražoti no viskoelastīga poliuretāna putu materiāla. Spilvens kļūst mīksts ķermeņa temperatūras iedarbībā un pielāgojas ķermeņa formai, nodrošinot pareizu anatomisku stāvokli. Galva spilvenā līgani iegrimst, tās radītais spiediens vienmērīgi izdalās pa visu spilvena virsmu, neļaujot nospiest audus un asinsvadus, kā arī sašaurināties elpošanas ceļiem. Rezultātā uzlabojas miegs. Guļot uz šāda spilvena, krākšana pilnībā netiek novērsta, taču tā samazinās par 30 – 50%.
DER ZINĀT
■ 40 gadu vecumā aptuveni 30% cilvēku naktī krāc vismaz četras reizes nedēļā, bet 60 gadu vecumā krācēju skaits dubultojas.
■ Sievietes krāc retāk nekā vīrieši.
■ Krākšanas izraisītās veselības problēmas:
– pēc pamošanās jūtams nogurums;
– paaugstināts asinsspiediens;
– nakts laikā var būt sirds aritmija.
