Janita Klevinska
Eksotiskajās zemēs tūristus sagaida ne vien brīnumskaista daba, burvīgs klimats un pārsteidzoši piedzīvojumi, bet arī dažādas sīkākas un lielākas nepatikšanas! Var gadīties, ka jūsu rūpīgi plānoto ceļojumu negaidīti sabojā slikta dūša, vēders protestē pretēdienu utt.
Pat, ja jūsu veselība ir teicama, laikus der padomāt par vakcinēšanos pret dažādām tropu slimībām, par kurām parasti informē ceļojuma aģentūra.
Visas tūristu problēmas var iedalīt dažādās grupās: ar dabu saistītas problēmas, riska faktori ūdenī un pārtikā, kā arī seksuāli transmisīvās slimības, par kurām nemaz tik bieži nerunājam.
Dabas izraisītās problēmas varētu būt visai nopietnas! Vispirms jāmin ar pašu ceļošanas procesu saistītie faktori – stress, garās gaidīšanas stundas, mainīgieēšanas paradumi, mainīgais klimats un laika zonas. Visi šie apstākļi cilvēkā var izraisīt nepatīkamas sajūtas, kas var būt balstītas tikai uz nervu pamata. Šķērsojot laika zonas, tiek izjaukts ierastais gulēšanas un pamošanās ritms, kas izraisa miegainību un nogurumu. Jo vairāk laika zonu tiek šķērsots, jo smagākas var būt problēmas – pat līdz pilnīgai apātijai un neieinteresētībai par vietu, kur beidzot esat nokļuvis. Būtu prātīgi ieplānot kaut nelielus atpūtas pārtraukumus, pirms dodaties tālāk. Noderētu arī miega zāles, kurām ir īslaicīga iedarbība, – vismaz pirmajās naktīs pēc atbraukšanas. Cilvēkiem, kuri lieto kādus medikamentus ikdienā un noteiktās stundās, obligāti jākonsultējas ar savu ārstu.
Ceļojot ar lidmašīnu, nedraud problēma, ko saucam par jūras slimību un kas izpaužas kā slikta dūša, starp citu, ne tikai uz ūdens. Tiem, ka nolēmuši ceļojot izmantot ūdens ceļus (īpaši tad, ja ceļojat ar neliela izmēra prāmi vai kādu citu ūdens transportu), būtu lietderīgi iegādāties īpašas tabletes, kuras bez ārsta receptes var nopirkt aptiekā. Nedrīkst aizmirst, ka šādas zāles jālieto, stingri ievērojot pamācību un regularitāti. Tās nedrīkst aizmirst reģistrētajā bagāžā, bet jātur pa rokai.
Ceļojot īpaši svarīga ir mazgāšanās. Tomēr jāatceras, ka netīrs ūdens var radīt acu, ausu un ādas iekaisumu, infekciju. Tropu zemēs ūdenskrātuvju ūdens var izraisīt dažādas alerģijas un nepatīkamu ādas niezi. Nebūtu ieteicams peldēties nezināmos ezeros, bet jāizmanto peldbaseini, kuros ūdens sastāvu pārbauda un ūdeni regulāri maina. Tropu zemēs pazīstams termins “peldētāju nieze”, kas apzīmē ādas niezi, alerģiskus izsitumus uz ādas, ko rada ūdenī dzīvojošie mikrobi, ar kuriem jūsu ķermenim līdz šim nav bijusi darīšana. Peldēšanās jūrā gan nedraud ar saslimšanu, bet nevajadzētu aizmirst, ka ir pludmales, kurās nevarēsit iebrist ūdenī bez gumijas čībām ar biezu zoli, jo ūdenī dzīvo dažādi “asi” dzīvnieciņi un zivtiņas, kuru adatiņas var būt arī indīgas.
Lai gan saulīte dienvidos ir īpaši dāsna, der atcerēties, ka mūsu “ziemeļnieku” ādai tā var nodarīt arī ļaunu. Šā iemesla dēļ jau laikus vajadzētu iegādāties kvalitatīvas saulesbrilles, cepures, viegla materiāla apģērbu, kas nekarsē, bet labi pasargā ādu no apdegšanas. Obligāti ņemiet līdzi speciālos aizsargkrēmus, kas piemēroti tieši jūsu ādas tipam un ko esat pārbaudījuši.
Ļoti nepatīkamas sekas var radīt dažādi nelūgti viesi – mušas, zirnekļi un vaboles –, kuru kodumi var būt ne tikai sāpīgi, bet arī dzīvībai bīstami. Kā tad rīkoties? Pludmalē, kur atstājat drēbes smiltīs vai pakarinat tās koka zaros, pirms uzvilkšanas tās rūpīgi izpuriniet un pārbaudiet kabatu saturu. Gadās, ka kabatās ielien kāds zirneklis vai kukainītis, un pat, ja tā kodums nebūs dzīvībai bīstams, tas var būt nepatīkams pārsteigums. Ja esat saņēmis sāpīgu kodienu, pats svarīgākais būtu nekrist panikā un steidzīgi doties uz tuvāko medicīnas iestādi. Ļoti svarīgi – nelūgto kodēju iesprostojiet kādā kārbiņā vai maisiņā un ņemiet līdzi, jo ārsts noteikti vēlēsies zināt, ar ko īsti jums bijusi darīšana. Šādā reizē jūsu nesakarīgie apraksti “liels un spalvains” neko būtisku ārstiem neizteiks.
Runājot par pārējo dzīvo dabu – pataupiet savu maigumu un glāstus mājās palikušajam Mincim. Pat pilsētā nevajadzētu glaudīt svešus dzīvniekus vai kā citādi mēģināt ar tiem sadraudzēties. Arī laukos sastopami ne tikai mums jau pazīstamie “bīstamie” dzīvnieki. Austrālijā nereti tiek reģistrēti gadījumi, kad nikni uzbrucēji tūristiem izrādījušies savvaļas truši vai kāds cits sīks grauzējs.
Ja gadījies sastapties ar čūsku, prātīgāk būtu nelietot nekādus pirmās palīdzības paņēmienus, par kuriem neesat pilnīgi pārliecināts. Vissvarīgākais – šādu cilvēku, kuram iekodusi čūska pēc iespējas ātrāk nogādāt tuvākajā medicīnas iestādē.
Šoreiz nepieminēšu visus moskītu veidus un to izraisīto kodienu sekas. Neminēšu arī visu tropu slimību nosaukumus un to paveidus. Par šīm problēmām jūs informēs tūrisma firma, kuras pakalpojumus izmantosit.
Jāpiebilst, ka šī informācija nav domāta, lai jūs nobiedētu un liktu atteikties no brīnišķīga ceļojuma. Vienīgais, ko der patiesi iegaumēt, – pilnīgi uzticieties gidam, kam noteikti ir nepieciešamā informācija un pieredze. Ja ceļojat uz savu roku, neriskējiet ar savu un citu cilvēku veselību! Labāk būt nedaudz uzmanīgākam un atgriezties sveikam un veselam, lai saglabātu brīnišķīgas atmiņas ne tikai pastkartēs! Labu ceļa vēju un lai izdodas ceļojums! √
