Inete Auziņa
Tehnikas attīstība, pasīva brīvā laika pavadīšana, nepietiekama audzināšana skolā un mājās – tie visi ir apstākļi, kas veicinājuši jauniešu mazkustīgumu. Bieži vien tas rada veselības traucējumus. Statistika liecina, ka šai tehnikas attīstības laikmetā dzimušai paaudzei daudzas slimības radušās tieši mazkustīguma dēļ.
Skolās un dažādās sporta biedrībās piedāvātās nodarbības nespēj atrisināt bērnu un jauniešu veselības problēmas. Fitnesa treniņš piedāvā piemērotu treniņu kompleksu ikvienam.
Fitnesa treniņš ir noderīgs jebkuram cilvēkam jebkurā vecumā. Brieduma gados tas stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo vielmaiņas procesu un pilnveido stāju. Vecākiem cilvēkiem mazina deģeneratīvos novecošanas procesus un veicina funkcionālo atjaunošanos. Augošam organismam tas veicina iekšējo orgānu, kustību aparāta izveidi un attīstību.
Sporta nodarbībās obligāti ir jāievēro bērna augšanas un attīstības īpatnības. Katram attīstības posmam nepieciešama atbilstīga slodze. Zinātnieki ir pierādījuši, ka pareiza, katram vecumam adekvāta slodze ir augoša organisma nepieciešamība. Anatomiski fizioloģisko un psihisko atšķirību dēļ bērniem un jauniešiem fitnesa treniņā nedrīkst būt vienāda slodze ar pieaugušajiem. Katram ir nepieciešama citāda pieeja, kurai jābalstās uz noteiktiem medicīniskiem, psiholoģiskiem un pedagoģiskiem principiem.
Cilvēka fiziskās spējas līdz visražīgākajam vecumam attīstās atšķirīgi. Interesanti, ka kustīgums savu maksimālo robežu sasniedz jau bērniem no 10 līdz 13 gadu vecumam, bet tālākā attīstībā samazinās. Izturība un spēks nostiprinās tikai vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Bērnu izteiktais kustīgums izskaidrojams ar lielāku muskuļšķiedru garumu, lielāku muskuļu elastību, mazāku muskuļu tonusu – tas nodrošina lielāku lokanību. Īpaši pubertātes posmā bērniem nepieciešams kustību treniņš, jo šai augšanas posmā muskuļi ir īpaši elastīgi un atpaliek no skeleta attīstības ātruma.
Aktīvs dzīvesveids bērniem nepieciešams jau ļoti agrīnā vecumā. Nodarbības nedrīkst būt “uzspiestas”. Šādas nodarbības izraisa riebumu. Atcerieties! – dūšīgi bērni, kuriem nepatīk kustēties, parasti kļūst par dūšīgiem pieaugušajiem.
Ar ilgstošu izturības treniņu, piemēram, vispārpieņemto aerobikas nodarbību, bērniem atļauts nodarboties tikai pēc 10 gadu vecuma, jo skelets un muskuļi nav pietiekami attīstījušies, lai pasargātu no vingrinājumu radītās slodzes. Piemēram, maratonskrējiens bērniem ir kategoriski aizliegts, jo iespējami dehidratācijas izraisīti smagi krampji. No 7. līdz 9. klasei aerobikas nodarbībām jākļūst par dzīvesveida neatņemamu sastāvdaļu. Šajās nodarbībās bērniem tiek optimāli attīstītas motoriskās spējas un palielinās ķermeņa potence. Kombinēta aerobikas un spēļu elementu nodarbība (stepaerobika, kardioaerobika, Fit Ball nodarbība utt.) – tā ir daudzpusīga, uz attīstību orientēta kustību un slodzes kombinācija. Ar dažādiem palīgmateriāliem (bumbām, stienīšiem, riepām, vālēm, terapijas riņķiem) bērniem jau skolā var uzlabot koordināciju, kas treniņos, izmantojot trenažierus, nav iespējams. Nepareizas stājas uzlabošanai var izmantot bērniem piemērotu muguras vingrinājumu kompleksu.
Joprojām strīdīgs ir jautājums, kādā vecumā bērni drīkst sākt spēka treniņu. Līdz augšanas posma beigām bērniem nedrīkst būt vienveidīgs un maksimāls spēka treniņš! Kāpēc? Muskuļšķiedras palielinās tikai tad, kad organismā ir pietiekamā daudzumā vīrišķie hormoni. Un tas ir apmēram 10 gadu vecumā.
No sporta medicīnas viedokļa, bērniem un jauniešiem ir lieliskas koordinatīvās un morfoloģiskās (muskuļu masa, salīdzinājumā ar ķermeņa masu) priekšrocības attīstīt spēka treniņu. Taču sirds asinsrite un muskulatūra (no 10 gadu vecuma līdz 19 gadiem) nenostiprinās vienlaikus ar saistaudu un balstaudu (cīpslas, saites, skrimšļi, kauli) attīstību. Tāpēc, pārslogojot organismu, bērni un jaunieši īpaši riskē iegūt ortopēdiskus bojājumus. Tīņiem kaulos ir ļoti augsts organisko pamatvielu līmenis, kuras ir svarīgas kaulu augšanai, tādēļ kauli nav spiedienizturīgi. Tas ir iemesls vispārējai skeleta sistēmas slodzes samazināšanai. Skrimšļu audi to veidošanās laikā ir trausli un ātri lūstoši. Tādējādi ar nepārdomātu slodzi tiek apdraudēti locītavu skrimšļu diski (mehāniski), kā arī augošie kaulu savienojumi. Augošiem bērniem (pirmā pubertāte: 11/12 – 14/15 gadi) parasti ir ļoti nevienādas proporcijas starp auguma garumu, muskuļu noslodzi un muskuļu spēka attīstību.
Jauniešu spēka treniņa mērķis ir likvidēt disbalansu muskuļos un nostiprināt stāju un muskulatūru. Tāpēc ļoti svarīgi šajās nodarbībās ir ievērot vienmērīgu, ilgstošu un daudzveidīgu muskulatūras treniņu, nevis intensīvu pārslodzi. Īpaši augšanas vecumā nedrīkst veikt vingrinājumos ar hantelēm virs galvas – ne guļus, ne stāvus. Nedrīkst veikt arī pārmērīgus vērpes un grūšanas vingrinājumus (pārmērīga rotācija, pārmērīgas sānu kustības). Visi vingrojumi jāizpilda korekti. Nedrīkst pieļaut ekstrēmi nefunkcionālas locītavu pozīcijas. Vingrinājumu izvēlei (arī pieaugušajiem) jābūt funkcionālai (atbilstīgai muskuļu formai, anatomijai, muskuļu funkcijām, ķermeņa stāvoklim, muskuļu darbībai). Trenažieru zālē obligāti jābūt kādam speciālistam.
Spēka treniņu, izmantojot trenažierus, vajadzētu sākt tikai, kad beidzies augšanas posms (meitenēm: 13/14 – 17/18 gadi, zēniem: 14/15 – 18/19 gadi).
Psihes attīstības īpatnības
Bērni līdz pubertātes posmam ļoti labi spēj apgūt mācību vielu, kā arī īpaši vēlas spēlēties un kustēties. Taču mazāk spēj koncentrēties treniņa laikā un veikt straujas kustības. Tāpēc treniņam jābūt aizraujošam un dažādam.
Bērni uz jautājumiem, kāpēc viņi nodarbojas ar sportu, atbild, ka tas esot interesanti. Šī atbilde var likties banāla, taču norāda, kā vislabāk varam bērnus un jauniešus piesaistīt sportam, lai viņi vēlētos ar to nodarboties līdz pat sirmam vecumam. Fitnesa trenerim nevajadzētu par treniņa mērķi uzskatīt tikai spēka spēju nostiprināšanu, bet radīt bērnos un jauniešos vēlmi nodarboties ar sportu. Tāpēc treniņa laikā jāievēro šādi principi:
• vadīt nodarbību tā, lai bērniem tas sagādā prieku;
• nelietot izturības principus;
• atļaut bērniem izpaust savu individualitāti un tieksmi spēlēties;
• veidot nodarbību, lai bērni pierastu pie kopības;
• likt bērnam saprast kustību nozīmi;
• nodarbībās jābūt pēc iespējas vairāk pārmaiņām un aizraujošam satraukumam.
Trenējot bērnus pubertātes posmā, trenerim jābūt ar ļoti labām pedagoģiskām spējām, vairāk nekā jebkura cita vecuma bērnu trenerim. Vairāku iemeslu dēļ bērni šai vecumā atrodas zināmā psiholoģiskā labilitātē. Ar savu intraverto un pašpaļāvīgo izturēšanos viņi noliedz visas sev apkārt esošās autoritātes (vecākus, skolotājus, pieaugušos vispār) un jūtas labi tikai savu vienaudžu sabiedrībā. Jaunieši šai vecumā brīvajā laikā dod priekšroku sabiedrībā populāriem sporta veidiem, piemēram, slēpošanai, sērfošanai, snovbordam u.c. Tāpēc ļoti svarīgi ir veidot treniņu grupas kopā ar vienaudžiem (kā kursu sistēmu) un pēc minētajiem principiem.
Bērnu un jauniešu fitnesa treniņa kritēriji
Obligāti nepieciešama iepriekšēja konsultācija ar ārstu, kas ieteiks, kādas nodarbības būtu piemērotākās. Bērniem un jauniešiem domātās spēka un izturības treniņprogrammas treneriem pedagogiem jāizstrādā ar īpašu atbildības izjūtu, ņemot vērā bērnu fiziskās un psihiskās īpatnības. Nepieciešams daudzveidīgs treniņš, nodarbībām jābūt veidotām tā, lai novērstu bērnu muskuļu, stājas un orgānu nepilnības. Nekādā gadījumā nedrīkst pārveidot pieaugušo fitnesa treniņu vingrojumus bērniem. Bērni un jaunieši nav pieaugušie miniatūrā! √
