Sandis Kalns
Piedaloties pētījumā vēnu lāzeroperācija tikai 245 Ls!
Runājot par vēnu slimību ārstēšanu, vārds „renesanse” ir īsti vietā. „Pēdējo 20 gadu laikā fleboloģija ir strauji attīstījusies un piedzīvojusi nopietnas pārmaiņas gan diagnostikas, gan ārstēšanas jomā,” stāsta ķirurgs flebologs Dr. Uldis Mauriņš, kuram ir vairāk nekā 18 gadu darba pieredze gan Latvijas, gan citās Eiropas klīnikās.
Pēc Latvijas Medicīnas akadēmijas absolvēšanas U. Mauriņš fleboloģiju apguvis Bonnas universitātē, kur 2009. gada jūnijā aizstāvējis disertāciju un ieguvis medicīnas zinātņu doktora grādu. Disertācijas darba vadītājs ir profesors Eberhards Rābe, Vācijas un Pasaules flebologu biedrības prezidents, starptautiski atzīts eksperts vēnu slimību diagnostikā un ārstēšanā. Šobrīd U. Mauriņš ir Baltijas fleboloģijas biedrības prezidents un vada „Dr. Mauriņa vēnu centru”, kas ir modernākais Latvijā un viens no straujāk augošajiem Baltijā. Lūdzām U. Mauriņu uz sarunu par mūsdienīgām vēnu ārstēšanas iespējām.
Kāds ir bijis fleboloģijas attīstības ceļš Latvijā?
Fleboloģija Latvijā pastāvēja jau pirmās brīvvalsts gados, pēc tam nāca padomju laiks, kad šo nozari lielā mērā ietekmēja viss, kas notika Maskavā un Ļeņingradā, kur arī mani skolotāji bija gājuši klīniskajā ordinatūrā un strādājuši zinātnisko darbu. Par laimi tad, kad Latvija kļuva neatkarīga, es varēju doties uz Vāciju, kur man bija iespēja mācīties pie labākajiem pasaules speciālistiem tieši vēnu slimību diagnostikas un ārstēšanas jomā. Manā skatījumā bija svarīgi pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no tās diezgan primitīvās izpratnes par vēnu slimībām, kāda valdīja padomju laikā, apgūt mūsdienīgas metodes un iekļauties starptautiskajā apritē. Pirmais nozīmīgais solis bija vēnu sonogrāfiskās diagnostikas ieviešana.
Vai pasaulē tāda pastāvēja jau sen?
Nē, arī attīstīto valstu flebologi vēnu sonogrāfisko diagnostiku sāka izmantot tikai 20. gadsimta 80. gadu beigās. 1989. gadā tika uzrakstīta pirmā publikācija par to, kas tad ir slima vēna sonogrāfijas izmeklēšanā – tika definēts venozā refluksa laiks. Pa šo laiku sonogrāfi kļuvuši arvien mazāki, kompaktāki, un katram ārstam, vismaz mūsu klīnikā, ir savs sonogrāfs. Tikai tā mēs varam nodrošināt precīzu diagnostiku. Agrākajos laikos, kad tādas iespējas nebija, slimās vēnas bieži nemaz netika izoperētas, bet tika izņemti veseli vēnu posmi, veicot klasisko operāciju, kas nu jau ir vairāk nekā 100 gadus veca. Pacientam pēc kāda laika visas problēmas bieži vien atgriezās un viņš teica: nav jau vispār jēgas vēnas ārstēt!
Kādas jaunas iespējas sonogrāfiskā diagnostika pavēra ārstēšanā?
Jaunas metodes radās un attīstījās lavīnveidīgi. 1999. gadā ienāca endoluminālās tehnoloģijas, lāzertehnoloģijas, radiofrekvences tehnoloģijas, kuras radikāli izmainīja vēnu slimību ārstēšanu. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs šobrīd jau 95% vēnu operāciju tiek veiktas ar šīm jaunajām tehnoloģijām un tas vairs nenotiek lielās slimnīcās, bet vienas dienas stacionāros, kur pacients pavada tikai 1 – 1,5 stundas un tajā pašā dienā var atgriezties pie savām ikdienas nodarbēm. Pateicoties jaunajām diagnostikas metodēm, pārvērtības piedzīvoja arī skleroterapija. Agrāk sklerotizējām tikai redzamās vēniņas, izmantojot medikamentus šķidruma formā, un tam vairāk bija kosmētiska nozīme. Tad tika atklāts, ka medikamentu var saputot un, ievadot to vēnās sonogrāfa kontrolē, ir iespējams slēgt tieši tos vēnu posmus, kurus nepieciešams. Tā skleroterapija ieguva arī ārstniecisku nozīmi, īpaši tādos gadījumos, kad vēnas pacientam agrāk ir bijušas operētas vai arī ļoti izlocītas.
Un metodes joprojām turpina attīstīties?
Jā. Attīstība patiešām ir ļoti strauja, grūti pat izsekot – tāpēc jau to sauc par renesansi fleboloģijā. Šajā virzienā strādā daudz ārstu un medicīniskās aparatūras ražotāju, un tas ļauj padarīt vēnu ārstēšanu arvien efektīvāku un nesāpīgāku.
Vai ir tādas situācijas, kurās vēnu operēšana klasiskā veidā joprojām būtu attaisnojama?
Gribu, lai pacienti zina – šī ļoti traumatiskā operācija ir pagātne. Un ja kāds ārsts saka: es operēšu ar šo 100 gadus veco metodi, tad derētu padomāt, vai tas jums ir vajadzīgs. Pēdējā desmitgadē vēnu ārstēšanā ir ienācis daudz jaunu, krietni labāku metožu.
Taču tās prasa arī no ārstiem apgūt arvien jaunas zināšanas un tehnoloģijas?
Mēs izveidojām šo vēnu centru, lai sniegtu pacientiem garantiju, ka visi mūsu ārsti diagnosticē un ārstē vēnu slimības ar visjaunākajām tehnoloģijām, balstoties uz jaunākajām zināšanām, kādas ir pasaulē. Es sekoju līdzi visam, ik gadu piedalos 20 – 30 starptautiskos pasākumos un droši varu teikt: ja būs kāda jauna, vēl labāka metode, tad tā būs arī šeit. Turklāt parasti mēs nevis izmantojam vienu, bet kombinējam 2 – 4 ārstniecības metodes, lai sasniegtu visnesāpīgāko, kosmētiski labāko rezultātu un vismazāko iespējamo problēmas atkārtošanos no jauna. Tā kā mēs veicam un arī turpmāk veiksim dažādus pētījumus, akcijas laikā arī atlasām pacientus, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem un piedāvājam iesaistīties pētījumā – tas dod iespēju izārstēties ar visjaunākajām metodēm par ievērojami zemāku cenu.
Pašlaik mēs strādājam ar 1470 nm vācu firmas Biolitec lāzeru, kurš tā arī saucas – Painless laserteraphy, tātad – bezsāpju lāzerterapija. Tagad pētām jau nākamās paaudzes lāzervadus, kur lāzera enerģija tiek izstarota nevis caur vienu radiālu gredzenu, bet caur diviem radiāliem gredzeniem – tas ļauj vēnu apstrādāt ar mazāku enerģijas daudzumu, bet divreiz, un līdz ar to mēs varam panākt, ka ārstēšana būs vēl efektīvāka un vēl nesāpīgāka. 150 pacienti, kas atbildīs pētījuma prasībām varēs veikt vēnu operāciju tikai pa 245 Ls, kā arī papildus bez maksas saņems kompresijas zeķi. Kas jādara lai pieteiktos pētījumam? Jāzvana uz „Dr.Mauriņa Vēnu centru” un jāpiesakās uz diagnostiku un, ja pacients atbildīs izvirzītajām pētījuma prasībām, tad laipni lūgts piedalīties pētījumā. Diagnostika ir par papildus samaksu, kas ir 27,00 Ls vai 33,00 Ls. Kā redzat, arī tehnoloģiju jomā visu laiku notiek attīstība, un šiem pacientiem mēs dodam iespēju pārbaudīt, vai tiešām rezultāts būs vēl labāks. Piedalāmies arī dažādos starptautiskos pasākumos. Tajos varam kā līdzvērtīgi partneri diskutēt ar kolēģiem, kuri arī iesaistās šādos pētījumos.
Cik noprotams, tas ir tikai jūsu pašu, nevis valsts nopelns?
Valsts mūsu panākumus nekādi nav veicinājusi, drīzāk otrādi. Toties esam kļuvuši ārkārtīgi konkurētspējīgi, mums nebūtu nekādu problēmu pārcelties strādāt uz jebkuru Eiropas Savienības valsti. Vācijā ik gadu tiek veikts 300 000 vēnu operāciju, ASV – 450 000. Latvijas iedzīvotājiem vēnu ārstēšana no valsts budžeta netiek finansēta. Ja paskatāmies uz Vāciju vai Franciju, tad tur nodokļu maksātāji, ja valsts viņiem liegtu finansējumu vēnu ārstēšanai izteiktas tūskas vai trofikas izmaiņu gadījumā, ietu ielās un protestētu. Jo tur ir pašsaprotami: ja cilvēks maksājis nodokļus un sabeidzis savas kājas, smagi strādājot, tad par ārstēšanu jāmaksā valstij.
Cik šādu operāciju būtu vajadzīgs Latvijā?
Gadā mums būtu jāveic aptuveni 8000 operāciju. Cilvēki reizēm paši atliek ārstēšanos, bet reizēm iet pie ārsta, taču nesaņem kvalificētu palīdzību. Ir daudz pacientu, kuri nāk ar ielaistām problēmām – trofiskām čūlām un izteiktām ādas izmaiņām. Kāda paciente Liepājā bija gājusi pie ārstiem jau 20 gadus ar lielu trofisko čūlu potītes rajonā. Cēlonis vienkāršs – mazās zemādas vēnas nepietiekamība. Jāveic lāzeroperācija šai vēnai, jāpārstāda āda uz čūlas – un kāju var sadziedēt dažu nedēļu laikā, bet šobrīd ārstēšana ir komplicēta un daudz dārgāka, nekā tad, ja tas būtu izdarīts jau sen; tagad pacientei jābrauc uz Rīgu, jo Liepājā visu šo kompleksu nevaram veikt: jāsāk ārstēt tā čūla, jāsamazina tūska, jāuzlabo audu stāvoklis un tikai tad mēs varam operēt. Un šajā gadījumā pacienti nevar vainot bezdarbībā, jo viņa patiešām ir gājusi pie ārstiem.
Vai jūs izglītojat arī kolēģus?
Mēs iespēju robežās strādājam ar ārstiem, arī ar ģimenes ārstiem, bet arvien sastopamies ar jauniem gadījumiem, kad viņu rīcība nav bijusi kompetenta. Piemēram, kādai cienījama vecuma pacientei veselu pusgadu bija izteikta tūska vienā kājā. Viņa gāja pie ģimenes ārsta, kurš nosūtīja uz rentgenu, nozīmēja ziedes un flebotropos medikamentus, bet labāk nekļuva. Izrādījās, ka vēna visā garumā ir trombozējusies. Labi, ka paciente nenomira, tomēr par pusgadu tika novēlota diagnostika un ārstēšana, kas viņai nākotnē dos sliktākus tālākos rezultātus un lielāku iespēju veidoties čūlai, nekā tad, ja slimība būtu diagnosticēta un ārstēta laikus. Ģimenes ārsts nesūta pacientu pie flebologa, jo valsts par to nemaksā, viņš mēģina kaut kā „lāpīties”, un tas cilvēkiem draud ar daudz lielākām problēmām nākotnē.
Izvēloties, kurā medicīnas iestādē ārstēt vēnas, cilvēki nespēj izvērtēt visas nianses. Piemēram, viņi jautā: vai jums ir „lāzers” un saņem apstiprinošu atbildi. Vai tas nozīmē, ka ir garantēta moderna un nesāpīga ārstēšana?
Diemžēl – ne vienmēr. Daudzviet tiek izmantota vecākās paaudzes tehnika, lēti lāzervadi. Un rezultātā pacientiem vēl vairākus mēnešus pēc operācijas pieturas sāpes, jo izrādās, ka vēna ir pārlieku sadedzināta, saglabājas nervu un apkārtējo audu apdegums, kas ļoti ilgi var sāpēt. Starp citu, arī modernas aparatūras esamība ne vienmēr garantē labu rezultātu, ja ārsts ar to ir ļoti maz strādājis. Tāpēc vajadzētu painteresēties, cik šādu operāciju konkrētais kolēģis ir veicis. Ja to dara daudz, tad parasti to dara labi. Bet ir vietas Latvijā, kur veic vienu vēnu operāciju gadā. Vācijā dārga un moderna aparatūra reizēm tiek iegādāta, lai ārsts justos konkurētspējīgs un varētu to visiem demonstrēt, taču strādāt ar to neprot, tāpēc pacientam stāsta, ka tieši viņam vajagot citu metodi. Mūsu ārsti nevar atļauties pirkt tehniku, ko nelieto. Taču mēdz būt, piemēram, pacienti, kuriem ir teikts, ka viņiem nekādā gadījumā nevarot veikt lāzeroperāciju. Tā ir arī starptautiska problēma, ka ārsts, kurš nepārvalda kādu tehnoloģiju, stāsta pacientam, ka viņam tā nebūtu piemērota. Attiecībā uz vēnu lāzeroperācijām bieži ir tieši otrādi: tās var veikt cilvēkiem, kuriem jebkāda parasta operācija būtu saistīta ar ļoti lielu komplikāciju risku, piemēram, cukura diabēta pacientiem, cilvēkiem ar izteiktu aptaukošanos, reimatoloģiskām un citām slimībām, veciem ļaudīm ar vāju vispārējo veselību u.c.
Vai pastāv vēnu ārstēšanas kvalitātes kontrole?
Mūsu vēnu centrā ir vienots protokols, kas nosaka, kā viss tiek darīts, rīkojam arī dažāda veida sapulces, mācības, kursus. Ir svarīgi, lai visi mūsu ārsti un medicīnas māsas zinātu precīzi, kādā veidā mēs diagnosticējam un ārstējam. Pacienti tiek standartizēti apsekoti un kontrolēti un, ja ir kādas problēmas, pieaicinām papildus citus ārstus, konsultējam kopā, lai varētu nodrošināt pastāvīgu kvalitāti. Līdz ar to, ja pacients nonācis pie kāda no mums, viņš saņem kvalitatīvu aprūpi. Taču valsts līmenī šāda kontrole netiek nodrošināta, jo tas maksātu līdzekļus, kuru valstij nav.
Un tomēr – kā pacients var spriest, vai vēnu ārstēšana, ko piedāvā kāda konkrēta medicīnas iestāde, būs kvalitatīva?
Izvēloties vietu, kur iet ārstēties, pacientam jāpārliecinās, ka tur izmanto visas minētās mūsdienīgās tehnoloģijas un ārsti ir atbilstoši sagatavoti. Kā jau teicu, der noskaidrot, cik daudz pacientu viņiem iznācis ārstēt. Būtiski, lai diagnostiku veic tas pats ārsts, kurš veiks operāciju sonogrāfijas kontrolē. Ja ārsts pats neiezīmē pacienta vēnas pirms operācijas un operācijas laikā neizmanto sonogrāfu, tad es neieteiktu pie viņa ārstēties. Un vēl: ne operācija, ne pēcoperācijas periods nedrīkst būt sāpīgs.
Nav noslēpums, ka daudziem cilvēkiem mūsdienīga vēnu ārstēšana nav pa kabatai. Uz valsts atbalstu cerēt viņi vismaz pagaidām nevar. Vai cenšaties kaut kā nākt pretī?
Savu iespēju robežās „Dr. Mauriņa Vēnu centrs” īsteno arī sociālus projektus. 2010. gada oktobrī Pasaules flebologu tikšanās laikā Rīgā 16 cilvēkiem tika dota unikāla iespēja – bezmaksas kāju vēnu operācija. Šogad no 2-4. decembrim būs līdzīgs pasākums, kura laikā pilnīgi bez maksas tiks operēti 20 cilvēki! Tāpat katru gadu mēs rīkojam „Vēnu pavasari”, kas nākamgad notiks jau trešo gadu pēc kārtas. Tas dod cilvēkiem iespēju lētāk veikt vēnu problēmu diagnostiku un daļai arī iesaistīties pētījumā un atrisināt noteiktas vēnu problēmas ar vismodernākajām metodēm par ievērojami zemāku cenu. Ikviens no mums ar satraukumu seko līdzi norisēm, kas šobrīd saistītas ar valsts budžeta taupīšanas plāniem. Tie lielākoties skars sociāli maznodrošinātās cilvēku grupas, kā arī valsts iestāžu darbiniekus. Apzinoties, cik lielu lomu sabiedrībā spēlē skolotāja profesija, kā arī redzot, cik ļoti daudz šie cilvēki dara mūsu valsts nākotnes vārdā, brīžiem pat pašaizliedzīgi upurējot savas intereses un veselību, mūsu kolektīvs nolēma uzsākt sadarbību ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Projekta mērķis ir nodrošināt Rīgas un Pierīgas izglītības darbiniekiem lielāku pieejamību pakalpojumiem, kas saistīti ar kāju vēnu slimību profilaksi un ārstēšanu. Protams, visu laiku turpinām par šiem jautājumiem izglītot plašāku sabiedrību, pilnveidojam savu profesionālo meistarību un nezaudējam cerību, ka ar laiku ekonomiskā situācija valstī uzlabosies un varēsim izārstēt visus, kuriem tas nepieciešams.
Der zināt!
Jautājumi, uz kuriem pirms vēnu operācijas jāsaņem atbilde „jā”:
• Vai man pirms operācijas būs vēnu izmeklēšana ar ultraskaņas duplekssonogrāfijas metodi un vai to veiks tas pats ārsts, kurš operēs?
• Vai šīs izmeklēšanas laikā es stāvēšu kājās? (Jo tikai tā var pareizi izmeklēt vēnu slimības.)
• Vai šis ārsts gadā veic vismaz 100 tādu operāciju?
• Vai ārsts strādā ar jaunākās paaudzes lāzertehnoloģiju?
• Vai viņš izmanto radiālos lāzera vadus?
• Vai šie lāzervadi tiek izmantoti tikai vienu reizi?
• Vai operācija un pēcoperācijas periods noritēs bez sāpēm?
• Vai ārsts pārzina arī citas vēnu ārstēšanas metodes un prot tās kombinēt?
