Mūsu labsajūta ir atkarīga no organisma vispārējā veselības stāvokļa, Par to, kā likums, jaunībā domājam maz, Bet tieši tad ir ļoti lielas iespējas, ievērojot speciālistu ieteikumus, rūpēties par veselību un mazināt dažādu kaišu iespēju, kuras var piemeklēt vecumā,
Kas ir acs mākula
Acs ābols sastāv no vairākiem apvalkiem. Iekšējais apvalks ir ļoti smalks, tā ir tīklene – īpaši jutīgs audu slānis. Mākula ir tīklenes centrālais punkts, pavisam neliels laukumiņš tīklenes centrā. Tā veido attēla centrālo daļu. Ja mākulā notikušas izmaiņas – ir traucēti fizioloģiskie procesi, zūd attēla centrālās daļas saredzamība, priekšā esošie sīkie priekšmeti izskatās neskaidri, veidojas saplūdis plankums. Perifērā redze jeb navigatorā redze saglabājas, t.i., pārējais attēls saglabājas skaidrs. Acs labi redz sānu jeb perifēros objektus, bet apgrūtinoša vai pat pilnīgi neiespējama kļūst lasīšana vai cits precīzs, sīks darbs.
Gadiem ritot, cilvēka organisms lēnām noveco. Viena no novecošanas pazīmēm, kas piesaka sevi 50 – 60 gadu vecumā, ir acs mākulas deģenerācija. Valda uzskats, ka redzes pasliktināšanās ir neatņemama vecuma pazīme. Tomēr statistika liecina, ka nebūt ne visus šī kaite piemeklē, turklāt ļoti daudz kas ir darāms, lai uzlabotu veselības stāvokli un samazinātu saslimšanas progresēšanu.
Slimības simptomi
Visbiežākās sūdzības ir attēla kropļošanās, neskaidrs krāsu attēls, aptumšotu plankumu parādīšanās acs priekšā, redzes miglošanās. Var būt sūdzības par varavīksnes lokiem jeb gaismas riņķiem. Skatoties uz attēlu, lasot saplūst burti, taisnas līnijas liekas izliektas. Visbiežāk mākulas bojājumi iesākas vienā acī un cilvēks to nemaz nepamana, kamēr otra acs redz labi. Tomēr jau šajā stadijā, kad mākulas deģenerācija ir tikai iesākusies, ārsts to var konstatēt un apturēt. Cilvēks pats nejutīs diskomfortu, tāpēc regulāras profilaktiskas acs pārbaudes, īpaši 50 – 60 gadu vecumā, ir ļoti ieteicamas. Lai noteiktu acs mākulas stāvokli, ārsts to izmeklē ar speciālu instrumentu – oftalmoskopu. Tā kā šī saslimšana var būt iedzimta (30 procentiem), iesaka tiem pacientiem, kam iepriekšējās paaudzēs bijušas problēmas ar acīm, tās savlaicīgi pārbaudīt.
Novecošanas pazīme
Vairumā gadījumu acs mākulas deģenerāciju konstatē cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Statistika liecina, ka acs mākulas deģenerācija 70 procentos gadījumu ir saistīta ar acs novecošanu. Vislielākais risks ir pēc 60 gadu vecuma iegūt redzes problēmas, ja mākulas deģenerācija nav laikus konstatēta un veikti profilaktiski pasākumi.
Cilvēkam novecojot, dažādas ķermeņa funkcijas norit lēnāk vai tiek bojātas, līdzīgi procesi norit arī acī. Acs mākulas deģenerāciju saista ar vispārēju organisma novecošanu – ar aterosklerozes procesa lokālu izpausmi acs slāņa asinsvados, kas izpaužas kā audu bojājumi. Audi paliek plānāki, līdz ar to tīklene tiek bojāta. Tomēr šāda vaina nav visiem cilvēkiem, un to nevajag uzskatīt par obligātu novecošanas pazīmi. Acs mākulas deģenerācija konstatē aptuveni 40 procentiem cilvēku pēc 50 gadiem (biežāk sievietēm).
Riska faktori
Jauniem cilvēkiem acs mākulas deģenerāciju konstatē reti, tomēr ir gadījumi, kad vienā acī šis process notiek. Iemesls var būt gan iekaisums, gan trauma. Arī augstas pakāpes tuvredzības radītās izmaiņas acs struktūrās var būt iemesls, lai sāktos mākulas deģenerācija. Šo saslimšanu novēro arī pie onkoloģiskām saslimšanām. Tīklenes deģenerācijas progresēšanu ietekmē smēķēšana. Veicinoši faktori ir dažādas organisma saslimšanas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, palielināts tauku saturs asinīs, kardiovaskulāras pataloģijas un diabēts. Sievietēm menopauzes laika ir lielāka iespēja saslimt ar šo slimību.
Profilaktiskie pasākumi
Vispārēju organisma labsajūtu un arī acs normālu funkcionēšanu veicina pareizs uzturs, kas satur noteiktas grupas vitamīnus, īpaši – A, B, C, E, Zn. Ieteicams ēst augļus un dārzeņus, kas ir zaļā krāsā. Vēlamas aktīvas fiziskas kustības, un nesmēķēt. 30 procentos gadījumos saslimšana var būt ģenētiski iedzimta.
Tiem, kam acs mākulas deģenerācija ir sākusies, ļoti ieteicams lietot C vitamīnu (vismaz 500 g dienā), E vitamīnu (400 g dienā), beta karotīnu (15 mg), Zn (antioksidanti 80 mg). Vasarā acu sargāšanai būtu jāvalkā brilles ar aptumšotiem stikliem.
Svarīgi ir pareizs, nepalielināts ķermeņa svars. Uzturā ieteicams lietot zivis un riekstus, jo gan zivis, gan rieksti nodrošina tīklenes labu funkcionēšanu. Protams, arī augļus un dārzeņus. Pārtika, kas bagāta ar vitamīniem, ir efektīvāka nekā mākslīgās ēdienu piedevas. Pareizu un veselīgu diētu ir svarīgi ievērot, jo atliek iedomāties, ka jau četras stundas pēc sātīgas ēdienreizes asins sastāvs mainās – asinsvadi sabiezē un sašaurinās. Jāēd pēc iespējas liesāka barība.
Kā var konstatēt, ka sākusies mākulas deģenerācijā
Ja mākulas deģenerācijas process ir iesācies tikai vienā acī, to parasti konstatē novēloti, jo pats pacients to nejūt. Viens no simptomiem, kas uz to norāda, ir nespēja piemeklēt atbilstošas brilles. Vienmēr liekas, ka attēls varētu būt skaidrāks. Tas ir nopietns simptoms, tādēļ jāmeklē speciālista palīdzība. Šāds norādījums būtu jāsniedz optometristam, kurš strādā optikas veikalā. Briļļu pielāgošana acs mākulas deģenerācijas gadījumā nepalīdzēs. Ja optometristam rodas aizdomas, ka ar redzi kaut kas nav kārtībā, būtu jāsūta pie acu ārsta uz izmeklēšanu. Ir speciāli testi, ar kuriem tīklenes centrālās daļas stāvokli orientējoši var pārbaudīt arī optikas salonos (arī ja nav pieejams sertificēts acu ārsts).
Svarīga vispārējā organisma labsajūta
Ja cilvēka organisma kopējais veselības stāvoklis ir labs, tas atspoguļojas arī acs veselībā. Tīklenes deģenerācija neveidojas no nepareizas gaismas, pārāk tuvas lasīšanas vai pārāk ilgstošas televizora skatīšanās, darba pie datora vai nepareizas briļļu izvēles. Audu bojāšanās, kā iepriekš minēts, ir asinsvadu sklerotiskas izmaiņas un saistās ar organisma novecošanas un aterosklerozi. Ar brillēm šo problēmu nevar likvidēt, ir jāvēršas pie speciālista.
Slapjā un sausā deģenerācija
Deģenerācijas ir divu veidu, tā sauktā slapjā deģenerācija – ar jaunveidoto asinsvadu membrānas ieaugšanu zem tīklenes un tās sausā deģenerācija (audu atrofija). Slapjās deģenerācijas gadījumā laikus veikta medicīniskā palīdzība var šo procesu apturēt. Sausās deģenerācijas gadījumā (kas parasti iestājas ne agrāk kā 80 gados un norit lēni) iesaka aktīvi iekšķīgi lietot antioksidantus un pretsklerotiskus līdzekļus, lai tīklenes atrofija neprogresētu. Tā kā parasti audu sairšana notiek vienā acī intensīvāk nekā otrā, rūpējoties par savu veselību, var nodrošināt pietiekamu dzīves kvalitāti. Turklāt tikai mākulas deģenerācija vien pilnīgu aklumu izraisa reti, jo perifērā redze turpina saglabāties.
Ārstēšana
Ja acs mākulas deģenerācija ir konstatēta, nepieciešama ārstēšana. Jo agrāk uzstāda diagnozi, jo labāka prognoze. Atklājot saslimšanu agrīnā fāzē, kad pacients vēl nejūt redzes problēmas, svarīgi ir profilaktiskās ārstēšanas pasākumi. Lai šis process neprogresētu un jau agrīnajā fāzē tiktu apstādināts, liela nozīme ir pareizi izvēlētiem medikamentiem. Ja izmaiņas ir progresējušas un var rasties centrālās redzes problēmas, nepieciešama nopietna medicīniska palīdzība.
Ja ir konstatēta slapjā deģenerācija, ir iespējamas vairākas ārstēšanas metodes, kas deģenerācijas procesu var apstādināt un lielā mērā uzlabot dzīves kvalitāti. Ārstēšanās process ir atkarīgs no deģenerācijas lokalizācijas un lieluma – jo mazāks process un izvietots tālāk no tīklenes centrālpunkta, jo lielākas iespējas to veiksmīgāk izārstēt un apturēt. Ārstēšanas iznākumu ir grūti prognozēt, tāpēc ir nepieciešama skaidrojoša saruna ar pacientu par sagaidāmajiem rezultātiem.
Lizerārstēšana vai medikamentoza terapija
Ārstēšanai var izmantot dažāda veida lāzerus pēc tīklenes speciālista un lāzerspeciālista izvērtējuma un, protams, ar pacienta piekrišanu ārsta izvēlētajai metodikai. Lai veiktu operāciju ar lāzeri, pirms tam jāveic acs izmeklēšana – acs asinsvadu kontrastēšanu (lai lokalizētu procesu). Par jaunu posmu tīklenes deģenerācijas ārstēšanā var uzskatīt medikamentu pielietošanu, kas bremzē jaunveidojušos asinsvadu ieaugšanu tīklenē. Zāles ievada injekciju veidā acs audos ar noteiktiem laika intervāliem (nepieciešama īpaša sterilitātes ievērošana). Iespējama arī tāda ārstēšanas metode kā tīklenes ķirurģija. Pasaulē tā nav plaši pielietota, jo ļoti sarežģīta. Speciālisti norāda, ka visām ārstēšanas metodēm pēc noteikta laika iespējama saslimšanas atkārtošanās.
Uzmanību
Ja pamanāt, ka, vērojot priekšmetus, zūd attēla centrālās daļas saredzamība un priekšā esošie šikie priekšmeti izskatās neskaidri, veidojas saplūdis plankums, tās var būt mākulas deģenerācijas pirmās pazīmes. Ja perifērā jeb navigatorā redze saglabājas skaidra, labi redzat sānu jeb perifēros objektus, bet apgrūtinoša vai pat pilnīgi neiespējama kļūst lasīšana vai cits precīzs, sīks darbs, noteikti apmeklējiet speciālistu.
Jo agrāk uzstāda diagnozi, jo labāka prognoze slimības ārstēšanai.
Regulāri pārbaudiet savu acu veselību, ja ietilpstat kādi no šim grupām:
• ja aci ir bijis iekaisums vai trauma
• ja esat ļoti tuvredzīgs
• ja slimojat ar kādu no onkoloģiskajām saslimšanām
• ja kādam no radiniekiem ir konstatēta šī saslimšana
• ja esat smēķētājs
• ja slimojat ar paaugstinātu asinsspiedienu
• ja konstatēts palielināts tauku saturs asinīs
• ja ir kardiovaskulāras pataloģijas vai diabēts
• ja esat sieviete menopauzes laikā
Raksts sagatavots sadarbībā ar lāzerspeciālisti Žannu Artiņu.
