Vaira Kaziniece
Ārstnieciskās vingrošanas pamatā ir vispārēji un speciāli vingrojumu kompleksi, kas uzlabo ārstniecības efektivitāti un notur to vajadzīgajā līmenī. Vingrojumu kompleksi ir diferencēti dažādām slimībām, ņemot vērā ārstēšanas stadiju. Kuņģa un zarnu trakta hroniskās slimības gadījumā slims ir nevis kāds izolēts orgāns, bet visa gremošanas sistēma kopumā. No speciālajiem vingrojumiem izvēlējos tos, kurus varētu izpildīt kā kuņģa čūlas, tā zarnu trakta slimības gadījumā. Protams, nedrīkst vingrot slimības paasinājuma periodā. Vēl jāiegaumē, ka vingro ne ātrāk kā 1,5–2 stundas pēc ēšanas.
Elpošanas vingrojumi, ar kuriem sākas un beidzas vingrošana
1. vingrojums. Stāja ar izvērstām kājām. Pacelt rokas sānis un augšā – ieelpa četras sekundes. Kad rokas sakļaujas virs galvas, astoņas sekundes aizturēt elpu, sasprindzinot rumpja muskuļus (it kā būtu cieša korsete). Nolaižot rokas lejā – strauja izelpa.
2. vingrojums. Stāja ar izvērstām kājām. Labā roka augšā, kreisā sānis. Pagriezt ķermeņa augšdaļu pa kreisi – ieelpa, atgriezties sākuma stāvoklī – izelpa. Samainīt rokas un pagriezties pa labi. Izpildīt četras reizes uz katru pusi vidējā tempā.
3. vingrojums. Balsts uz ceļiem. Pacelt rokas augšā – ieelpa, apsēsties uz papēžiem, nolaist rokas lejā – izelpa. Atkārtot četras reizes.
4. vingrojums. Balsts uz ceļiem, labā roka saliekta no augšas, kreisā no apakšas, pirksti sadoti (vai tuvināti) aizmugurē, mugura taisna. Sešas sekundes dziļa ieelpa, noliekties uz priekšu – izelpa astoņas sekundes. Atkārtot četras reizes. Samainīt rokas. Atkārtot vēl četras reizes.
5. vingrojums. Balsts uz ceļiem un priekšā iztaisnotām rokām. Vairāki atsperīgi puspietupieni. Mugura taisna. Elpot brīvi. Ja stāja uz ceļiem ir sāpīga, vingrojumu var izpildīt arī sēdus uz krēsla.
6. vingrojums. Guļus uz vēdera, rokas saliektas ar plaukstām zem pieres. Atcelt labo kāju – noturēt divas sekundes, nolaist. Atcelt otru kāju. Atkārtot četras reizes ar katru kāju.
7. vingrojums. Balsts uz ceļiem. Mugura taisna, skats uz leju. Vēzēt labo kāju sānis. Mugura vēziena laikā taisna. Tas pats ar otru kāju. Atkārtot četras reizes.
8. vingrojums. Guļus uz muguras. Pacelt rokas augšā virs galvas – ieelpa 12 sekundes, ar strauju izelpu vēzēt rokas lejā, saliektu labo kāju vienlaikus tuvināt krūtīm. Mugura cieši piespiesta pie grīdas. Tas pats ar otru kāju. Atkārtot četras reizes.
9. vingrojums. Balsts sēdus ar taisnu muguru un taisnām kājām, plaukstas cieši pie grīdas aizmugurē, elkoņi taisni. Labā kāja slīd sānis pa grīdu un atpakaļ sākuma stāvoklī. Ķermenis līdzi nekustas. Tas pats ar kreiso kāju. Atkārtot sešas, astoņas reizes.
10. vingrojums. Guļus uz muguras, rokas lejā. Braukt ar “divriteni”, izteikti darboties arī ar pēdām, pēdas locītavām. Elpot brīvi.
11. vingrojums. Guļus uz vēdera, kājas nedaudz izvērstas, atbrīvotas. Rokas saliektas ar plaukstām zem pieres. Lēni atcelt plecus no grīdas un iztaisnot rokas, skats uz leju – ieelpa. Apgulties – izelpa. Vidēji ātrā tempā atkārtot astoņas reizes.
12. vingrojums. Apgulties uz labā sāna, labā roka saliekta aiz galvas, kreisā ar plaukstu atbalstīta uz grīdas priekšā. Izpildīt nelielus vēzienus ar atceltu un saliektu kreiso kāju uz augšu – lejā (celis uz augšu) – uz priekšu – atpakaļ (celis uz priekšu).
Ar taisnu kāju izpildīt nelielas apļveida kustības uz priekšu un atpakaļ. To pašu atkārto guļus uz otra sāna un ar otru kāju. Vēzienu laikā vēders ievilkts, vēdera muskuļi sasprindzināti, augums taisns, mugurkaulājs nešūpojas. Elpot brīvi, sekli.
Speciālos vēdera muskulatūras vingrojumus vēlams izpildīt dažādos ķermeņa sākuma stāvokļos (stāvus, sēdus, guļus), kas, protams, būs atkarīgs no jūsu pašsajūtas un fiziskās sagatavotības. Fiziskās slodzes intensitāte pakāpeniski pieaug, sevišķu uzmanību jāvelta diafragmālai elpošanai.
Slimības paasinājuma periodam beidzoties, līdztekus vienkāršiem dinamiskiem vingrojumiem iekļauj statiskus vingrojumus, kas paaugstina vielmaiņas procesu. Statiska darba režīmā, muskuļiem sasprindzinoties, tie netiek izstiepti, tā ievērojami samazinot sāpes un uzlabojot pašsajūtu.
